paralizēt
paralizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Izraisīt (kā) paralīzi.
PiemēriParalizēt locekļus.
1.1.Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
PiemēriLielais uztraukums paralizē domāšanu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj funkcionēt.
PiemēriSpēcīgā snigšana paralizēja satiksmi.