trūkties
trūkties trūkstos, trūksties, trūkstas, pag. trūkos darbības vārds; atgriezenisks
1.Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
PiemēriTrūkties no krēsla.
2.Pēkšņi mosties.
PiemēriTrūkties no nemierīga sapņa.
3.Izjust bailes, parasti pēkšņi.
PiemēriPēc nedarba bērni pamatīgi trūkās no vecākiem.
Stabili vārdu savienojumiDabūt trūkties.