Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dīvainība
dīvainība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → dīvains.
PiemēriNotikumu dīvainība.
2.formā: daudzskaitlis Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
PiemēriPierast pie viņa dīvainībām.