Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
dīvainība
dīvainība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Vispārināta īpašība → dīvains.
PiemēriNotikumu dīvainība.
2.formā: daudzskaitlis Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
PiemēriPierast pie viņa dīvainībām.