plaucēt2
plaucēt [plaûcêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
PiemēriPlaucēt ievu ziedus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
PiemēriSiltais laiks plaucēja ceriņus.