plaucēt2
plaucēt [plaûcêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
PiemēriPlaucēt ievu ziedus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
PiemēriSiltais laiks plaucēja ceriņus.