noreibināt
noreibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
noreibināties atgriezenisks, darbības vārds
Panākt, būt par cēloni, ka noreibst; apreibināt.
PiemēriAlus krūze staigāja apkārt, noreibinādama tos, kas dejā nevarēja apreibt.