panteisms
panteisms [pànte-isms] lietvārds; vīriešu dzimte
Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
PiemēriPanteisms Friča Bārdas dzejā.
- Panteisms Friča Bārdas dzejā.
- Panteismā balstīta mākslas estētika.
Cilme:No grieķu pan ‘viss’ un theos ‘Dievs’.