starpgadījums
starpgadījums lietvārds; vīriešu dzimte
Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
PiemēriUz ceļa noticis nepatīkams starpgadījums braucēju neuzmanības dēļ.
- Uz ceļa noticis nepatīkams starpgadījums braucēju neuzmanības dēļ.
- Viesībās starpgadījumu nebija.