smelgt
smelgt 3. pers. smeldz [smȩ̀ldz], pag. smeldza darbības vārds; intransitīvs
1.Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
PiemēriBrūce sāk smelgt.
- Brūce sāk smelgt.
- Muskuļi smeldz.
- Zobs smeldz.
2.Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
PiemēriAizvainojums smeldz.
- Aizvainojums smeldz.
- Sirdī ilgas smeldz.
- Vienmēr smelgs zaudējuma sāpe.