nobriedināt
nobriedināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobriest, nogatavojas.
PiemēriBumbierus novāc zaļus un tad nobriedina.
1.1.Panākt, ka (kas) iegūst vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
PiemēriNobriedināt mīklu ledusskapī.