noņerkstēt
noņerkstēt -ņerkstu [-ņȩrkstu], -ņerksti [-ņȩrksti], -ņerkst [-ņȩrkst], pag. -ņerkstēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Īsu brīdi ņerkstēt un pārstāt ņerkstēt (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķis noņerkstēja, kad gribēju to likt zemē.
- Kaķis noņerkstēja, kad gribēju to likt zemē.
2.transitīvs Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
PiemēriPuika reizēm var stundu no vietas noņerkstēt.
- Puika reizēm var stundu no vietas noņerkstēt.