trasēt
trasēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
trasējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.transitīvs Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
PiemēriTrasēt dzelzceļu.
2.intransitīvs Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
PiemēriPret debesīm trasē šāviņi.
Cilme:No vācu trassieren.