Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sūbināt
sūbināt -inu, ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
sūbinājums lietvārds; vīriešu dzimte
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
PiemēriMāksliniece sūbina metāla skulptūras, lai tās līdzinātos bronzai.