Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sūbināt
sūbināt -inu, ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
sūbinājums vīriešu dzimte, lietvārds
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
PiemēriMāksliniece sūbina metāla skulptūras, lai tās līdzinātos bronzai.