Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rucināt
rucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
PiemēriRucināt iedzīvotāju ienākumus.