slimot
slimot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt slimam (par cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriSlimot ar gripu.
- Slimot ar gripu.
- Bērns slimoja ar vējbakām.
- Ilgstoši slimot.
- Slimot kopš bērnības.
- Zirgi slimo ar vīvelēm.
Stabili vārdu savienojumiSlimot ar sirdi.
- Slimot ar sirdi — sarunvaloda slimot ar sirds slimību.
1.1.Par augiem.
PiemēriKartupeļi slimoja ar puvi.
- Kartupeļi slimoja ar puvi.
- Flokši slimo ar miltrasu.
1.2.pārnestā nozīmē Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
PiemēriSlimot ar azartspēlēm.
- Slimot ar azartspēlēm.
- Slimot ar augstprātību, iedomību.