savirpuļot
savirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
savirpuļojums lietvārds; vīriešu dzimte
savirpuļoties darbības vārds; atgriezenisks
1.intransitīvs Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot.
PiemēriSniegs savirpuļo lielām biezām vērpetēm.
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
PiemēriKrūmā savirpuļo lapas.