Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
strupulis
strupulis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
Īss, strups priekšmets; īss veidojums (parasti kā daļa).
PiemēriVecā slota pavisam nodilusi, palicis tikai strupulis.