kombinatorisks
kombinatorisks -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kombinatoriska -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
PiemēriKombinatorisks lēciens.
2.Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
PiemēriKombinatorisks jautājuma risinājums.
3.Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
PiemēriKombinatoriskā analīze.
Cilme:No latīņu combinare ‘savienot’.