kombinēt
kombinēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
kombinēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Savienot, likt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
PiemēriKombinēt parketa dēlīšus.
- Kombinēt parketa dēlīšus.
- Pietiek ar dažiem apģērbiem, kurus var savā starpā kombinēt.
1.1.Savienot, apvienot (ko).
PiemēriKombinēt pretvīrusu zāles ar citiem līdzekļiem.
- Kombinēt pretvīrusu zāles ar citiem līdzekļiem.
- Saldos ķiršus bieži vien kombinē ar skābajiem.
2.Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
PiemēriKombinēt dažādus rīcības variantus.
- Kombinēt dažādus rīcības variantus.
- Viņa iemācījās kombinēt, lai saimniekojot savilktu galus kopā.
2.1.Veidot kombinācijas (sporta spēlēs).
PiemēriHokejisti kombinēja un daudz meta pa vārtiem, taču spēles rezultātu tas neizmainīja.
- Hokejisti kombinēja un daudz meta pa vārtiem, taču spēles rezultātu tas neizmainīja.
Cilme:No latīņu combinare ‘savienot’.