komēdija
komēdija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Luga, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
PiemēriLiriska sadzīves, satīriska komēdija.
- Liriska sadzīves, satīriska komēdija.
- Pievērsties komēdiju žanram.
- Uzrakstīt jaunu komēdiju.
Stabili vārdu savienojumiDelartiskā jeb masku komēdija. Muzikālā komēdija.
- Delartiskā jeb masku komēdija — itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
- Muzikālā komēdija — komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
1.1.Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
PiemēriIestudēt komēdiju.
- Iestudēt komēdiju.
- Noskatīties komēdiju.
- Smieklīga komēdija.
- Muzikāla komēdija pēc Dž. Bokačo darba motīviem.
1.2.pārnestā nozīmē Smieklīgs, jocīgs notikums vai notikumu virkne.
PiemēriĪsta komēdija.
- Īsta komēdija.
- Viņai nāca smiekli, noraugoties šajā komēdijā.
Stabili vārdu savienojumiSpēlēt komēdiju.
- Spēlēt komēdiju — izlikties.
2.Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
Cilme:No latīņu comoedia, grieķu kōmōidia (kōmos ‘jautra drūzma, dzīres’ un ōidē ‘dziesma’).