biedēt
biedēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni; baidīt.
PiemēriBiedē spēcīgais negaiss.
1.1.Censties izraisīt (kādā) bailes.
PiemēriBiedēt bērnu ar bubuli.
2.Brīdināt (parasti draudot).
PiemēriBiedēt ar izrēķināšanos.