Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
biedēklis
biedēklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
PiemēriMūsu dārzā ir vairāki putnu biedēkļi.
  • Mūsu dārzā ir vairāki putnu biedēkļi.
Stabili vārdu savienojumiGatavais putnu biedēklis. Putnu biedēklis.
  • Gatavais putnu biedēklis nievājoša ekspresīvā nokrāsa saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
  • Putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
2.Tas, kas izraisa bailes.
PiemēriPadarīt par biedēkli.
  • Padarīt par biedēkli.