biedēklis
biedēklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
PiemēriMūsu dārzā ir vairāki putnu biedēkļi.
Stabili vārdu savienojumiGatavais putnu biedēklis. Putnu biedēklis.
2.Tas, kas izraisa bailes.
PiemēriPadarīt par biedēkli.