biedēklis
biedēklis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
PiemēriMūsu dārzā ir vairāki putnu biedēkļi.
Stabili vārdu savienojumiGatavais putnu biedēklis. Putnu biedēklis.
2.Tas, kas izraisa bailes.
PiemēriPadarīt par biedēkli.