biedēklis
biedēklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
PiemēriMūsu dārzā ir vairāki putnu biedēkļi.
- Mūsu dārzā ir vairāki putnu biedēkļi.
Stabili vārdu savienojumiGatavais putnu biedēklis. Putnu biedēklis.
- Gatavais putnu biedēklis — nievājoša ekspresīvā nokrāsa saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
- Putnu biedēklis — dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
2.Tas, kas izraisa bailes.
PiemēriPadarīt par biedēkli.
- Padarīt par biedēkli.