bīdīt
bīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Stumjot virzīt.
PiemēriBīdīt skapi pie sienas.
- Bīdīt skapi pie sienas.
- Bīdīt krēslus tuvāk galdam.
- Bīdāmās durvis.
1.1.Virzīt (cilvēku).
PiemēriBīdīt ciemiņus viesistabā.
- Bīdīt ciemiņus viesistabā.
- Ienācēja bīda bērnu pa priekšu.
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Virzīt (cilvēku, piem., svarīgā amatā).
PiemēriBīdīt kādu uz ministra posteni.
- Bīdīt kādu uz ministra posteni.