Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izredzēt
izredzēt -redzu, [-rȩdzu], -redzi, -redz [-rȩdz], pag. -redzēju darbības vārds; transitīvs
izredzētība lietvārds; sieviešu dzimte
Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
PiemēriLikteņa izredzēts cilvēks.