notikums
notikums [nùotikùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Svarīga, nozīmīga, atmiņā paliekoša darbība vai norise.
PiemēriVēsturisks notikums.
- Vēsturisks notikums.
- Svarīgs notikums.
- Neaizmirstams notikums.
Stabili vārdu savienojumiGadsimta notikums.
- Gadsimta notikums — humoristiska ekspresīvā nokrāsa ļoti nozīmīgs notikums, kas notiek ļoti reti.
1.1.Ievērojams fakts; izcila, nozīmīga parādība.
PiemēriUzvedums kļuvis par notikumu teātra dzīvē.
- Uzvedums kļuvis par notikumu teātra dzīvē.
2.Sadzīvisks atgadījums; arī negadījums.
PiemēriNegaidīts, nepatīkams notikums.
- Negaidīts, nepatīkams notikums.
- Pārrunāt jaunākos notikumus.
- Notikuma vieta.
Stabili vārdu savienojumiAtrasties notikumu vidū. Būt notikumu vidū.
- Atrasties notikumu vidū — būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
- Būt notikumu vidū — būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.