ķērkt
ķērkt ķērcu [ķȩ̄̀rcu], ķērc, ķērc [ķȩ̄̀rc], pag. ķērcu darbības vārds; intransitīvs
ķērcoņa [ķȩ̄̀rcuôņa] lietvārds; sieviešu dzimte
ķērkoņa [ķȩ̄̀rkuôņa] lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
PiemēriĶērkdami laidelējas vārnu bari.
2.sarunvaloda Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
PiemēriKāds ķērc pārvērstā balsī.
2.1.pārnestā nozīmē Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
PiemēriSkaļi ķērc radio.