ķērkt
ķērkt ķērcu [ķȩ̄̀rcu], ķērc, ķērc [ķȩ̄̀rc], pag. ķērcu darbības vārds; intransitīvs
ķērcoņa [ķȩ̄̀rcuôņa] lietvārds; sieviešu dzimte
ķērkoņa [ķȩ̄̀rkuôņa] lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (parasti par vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
PiemēriĶērkdami laidelējas vārnu bari.
- Ķērkdami laidelējas vārnu bari.
- Kaijas ķērc.
2.sarunvaloda Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
PiemēriKāds ķērc pārvērstā balsī.
- Kāds ķērc pārvērstā balsī.
- Dziesmu nevajadzētu tā ķērkt.
- "Tu gribi nogremdēt teātri?" uz Nīnu ķērc režisors – pusmūža vīrs.
2.1.pārnestā nozīmē Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
PiemēriSkaļi ķērc radio.
- Skaļi ķērc radio.