savārgt
savārgt -vārgstu, -vārgsti, -vārgst, pag. -vārgu darbības vārds; intransitīvs
savārgums lietvārds; vīriešu dzimte
Kļūt (parasti ļoti) vārgam; arī saslimt1.
PiemēriJūtos nedaudz savārdzis.
- Jūtos nedaudz savārdzis.
- Viņa bija bāla un savārgusi.