apbrīna
apbrīna lietvārds; sieviešu dzimte
apbrīns lietvārds; vīriešu dzimte
Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
PiemēriPatiesa apbrīna.
- Patiesa apbrīna.
- Raudzīties notiekošajā apbrīnas pilnām acīm.
- Bērns nespēja noslēpt apbrīnu par saņemto dāvanu.
- Apbrīnā aizturēt elpu.
- Tas ir apbrīnas vērts.