saviļņoties
saviļņoties [saviļ̂ņuôtiês] 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
PiemēriVējš pieņēmās spēkā un saviļņojās arvien lielāki viļņi.
- Vējš pieņēmās spēkā un saviļņojās arvien lielāki viļņi.
- Ūdens ātri saviļņojas.
2.Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
PiemēriMūzika liek saviļņoties klausītāju sirdīm.
- Mūzika liek saviļņoties klausītāju sirdīm.
- Sabiedrība sašutumā saviļņojās.