saviļņoties
saviļņoties [saviļņuôtiês] 3. pers. -ojas, pag. -ojās atgriezenisks, darbības vārds
1.Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
PiemēriVējš pieņēmās spēkā un saviļņojās arvien lielāki viļņi.
2.Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
PiemēriMūzika liek saviļņoties klausītāju sirdīm.