puspliks
puspliks -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pusplika -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Puskails (par cilvēkiem).
PiemēriPuspliks vīrietis.
- Puspliks vīrietis.
- Pludmale pilna pusplikām meitenēm.
1.1.Tāds, kas ir apģērbies pārāk plāni, neatbilstoši laika apstākļiem.
PiemēriIzskrēju no mājas pusplika, briesmīgi nosalu!
- Izskrēju no mājas pusplika, briesmīgi nosalu!
1.2.Tāds, kas ir ģērbies trūcīgi, noplukušās drēbēs.
PiemēriVecāku pamesti, bērni staigāja puspliki un pusbadā.
- Vecāku pamesti, bērni staigāja puspliki un pusbadā.
2.Ar vāju, nepilnīgu apmatojumu, apspalvojumu.
PiemēriPuspliks, ar spalvu neapaudzis žagatu mazulis.
- Puspliks, ar spalvu neapaudzis žagatu mazulis.