uzplandīt
uzplandīt 3. pers. -a, pag. -īja darbības vārds; intransitīvs
uzplandījums lietvārds; vīriešu dzimte
uzplandīties darbības vārds; atgriezenisks
Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
PiemēriVirs gājiena dalībniekiem uzplandīja karogs.