Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iztrūkt1
iztrūkt 3. pers. -trūkst, pag. -trūka darbības vārds; intransitīvs
Notrūkt (parasti par pogu, āķi).
PiemēriKreklam iztrūkusi poga.