svelmains
svelmains [svȩl̃maîns], [svel̃maîns] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
svelmaina [svȩl̃maîna], [svel̃maîna] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
svelmaini [svȩl̃maîni], [svel̃maîni] apstākļa vārds
svelmainums [svȩl̃maînùms], [svel̃maînùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izstaro stipru siltumu; ļoti karsts.
PiemēriSvelmains vējš.
- Svelmains vējš.
- Svelmaina saule.
- Svelmains karstums.
- Svelmains laiks.
- Svētdiena būs vēl svelmaināka nekā sestdiena.
- Svelmains tuksnesis.
- Svelmaina pludmale.
1.1.pārnestā nozīmē Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriSvelmains naids.
- Svelmains naids.
- Svelmainas dusmas.