Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sveķot
sveķot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
sveķojums lietvārds; vīriešu dzimte
Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
PiemēriPriedes un egles stipri sveķo.