sveķains
sveķains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sveķaina -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sveķaini apstākļa vārds
sveķainība lietvārds; sieviešu dzimte
sveķainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas satur sveķus; tāds, kurā ir sveķi; tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
PiemēriSveķains pumpurs.
- Sveķains pumpurs.
- Sveķaini čiekuri.
- Sveķaina koksne.
- Sveķaina egļu malka.
- Propoliss ir lipīgi sveķaina viela, ko bites iegūst no kokiem.
1.1.Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
PiemēriSveķainas rokas.
- Sveķainas rokas.
2.Tāds, kam ir (parasti egļu, priežu) sveķu smarža, garša; tāds, kas ir raksturīgs (parasti egļu, priežu) sveķiem (par smaržu, garšu).
PiemēriSkuju sveķainā smarža.
- Skuju sveķainā smarža.
- Mango augļiem piemīt stiprs un patīkams saldeni sveķains aromāts.