sveicināt
sveicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
sveicinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
PiemēriSveicināt kaimiņus.
- Sveicināt kaimiņus.
- Visi viņu pazīst, sveicina.
- Sveicinot saku: "Labvakar!"
- Militāri sveicināt, pieliekot roku pie cepures.
- pārnestā nozīmē Pļavas, meži, katrs ceļa līkums sveicina mani, kad esmu dzimtajā pusē.
1.1. Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
Piemēri"Sveicināti! Nāciet droši iekšā!"
- "Sveicināti! Nāciet droši iekšā!"
- Esi sveicināts mājās!
2.Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
PiemēriDraugi liek tevi sveicināt jubilejā.
- Draugi liek tevi sveicināt jubilejā.