sveikt
sveikt sveicu, sveic, sveic, pag. sveicu darbības vārds; transitīvs
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
PiemēriSveikt draugu dzimšanas dienā.
- Sveikt draugu dzimšanas dienā.
- Sveikt jaunlaulātos.
- Rīt sveiksim kolēģi 50 gadu darba jubilejā.
- Svētkos tika sveikti skaistāko dārzu īpašnieki.
- Jaungada uzrunā prezidents sveic tautu.
- pārnestā nozīmē Mežs sveic mani ar kritušu lapu, sūnu un sēņu smaržu.