sveicināt
sveicināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
sveicinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
PiemēriSveicināt kaimiņus.
1.1. Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
Piemēri"Sveicināti! Nāciet droši iekšā!"
2.Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
PiemēriDraugi liek tevi sveicināt jubilejā.