uzblāzmot
uzblāzmot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
uzblāzmojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
PiemēriUz sienas uzblāzmoja atspīdums.
- Uz sienas uzblāzmoja atspīdums.
- Uzblāzmo starmešu gaisma.
- Pamalē reizēm uzblāzmoja rūsa.
- pārnestā nozīmē Meitenes acis neganti uzblāzmo.
1.1.pārnestā nozīmē Rasties, spēji, spilgti izpausties.
PiemēriUzblāzmoja sapņi par publicēšanos.
- Uzblāzmoja sapņi par publicēšanos.
- Smaids sejā uzblāzmo un nodziest.