bremzēt
bremzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.intransitīvs Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
PiemēriNetālu no stacijas vilciens sāk bremzēt.
2.transitīvs Kavēt, traucēt (kā darbību, attīstību, norisi).
PiemēriBremzēt darbu.