smarža
smarža lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
PiemēriRožu, jasmīnu smarža.
- Rožu, jasmīnu smarža.
- Svaigi ceptas maizes smarža virtuvē.
- Sajust kafijas smaržu.
- Salda, rūgta smarža.
- Degunā iesitās stipra smarža.
- Gāzei dažkārt pievieno vielas ar stipru smaržu.
Stabili vārdu savienojumiSmaržu kociņi.
- Smaržu kociņi — kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
2.formā: daudzskaitlis Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
PiemēriSieviešu, vīriešu smaržas.
- Sieviešu, vīriešu smaržas.
- Smaržu pudelīte.
- Lietot smaržas.