vakarēt
vakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Kopīgi pavadīt vakaru (par ģimeni, draugiem).
PiemēriVakarēt pie ugunskura kopīgās sarunās un dziesmās.
- Vakarēt pie ugunskura kopīgās sarunās un dziesmās.
- Mums ir tradīcija – divas reizes gadā vakarējam dzimtas mājā, visas trīs paaudzes kopā.