nokaitēt
nokaitēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
nokaitēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ļoti sakarsēt (parasti līdz kvēlei).
PiemēriNokaitēt liesmā adatu.
1.1.Kurinot ļoti sakarsēt.
PiemēriKrāsns nokaitēta tā, ka nevar piedurties.