izsausēt
izsausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
PiemēriVējš ātri izsausē no tīrumiem lieko mitrumu.
1.1.intransitīvs; formā: trešā persona Kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt.
PiemēriIzsausējusi mute.