savecēt
savecēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriSavecējis vīrs.
- Savecējis vīrs.
- Savecējusi filmu zvaigzne.
- Savecējusi, bāla āda.
- Mammai ir pāragri savecējusi seja.
1.1.Vecs, neizmantojams.
PiemēriČīkstoša, savecējusi grīda.
- Čīkstoša, savecējusi grīda.
- Nams bija tik savecējis, ka to atzina par avārijas stāvoklī esošu.
- Grāmata pilna gan vēl derīgām, gan jau savecējušajām gudrībām.