Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam pi.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts etimoloģijās (627):

Atrasts normatīvajos komentāros (80):

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
epidemiologs [epidemioloģijas]{s:57} speciālists.
fizioterapeits [fizioterapijas]{s:53} speciālists.
pirotehniķis [pirotehnikas]{s:157} speciālists.
psihoterapeits [Psihoterapijas]{s:163} speciālists.
terapeits [Terapijas]{s:208} speciālists.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
aizmest Aizbērt, aizpildīt.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
zveņģele Aizjūga piederums.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
aizlipināt Aizķepināt.
uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
aizsegties Aizsegt sevi pilnīgi vai daļēji (ar ko).
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (piem., slūžām).
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt (aiz kā, kam priekšā), piem., par debess spīdekļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
atsauksmju grāmata albums, žurnāls u. tml. atsauksmju ierakstīšanai (piem., izstādēs).
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
anarhists Anarhisma piekritējs.
dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
oktets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji.
kvartets Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
ķesele Apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
saturators Aparāts šķidrumu piesātināšanai ar gāzi.
miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
vadīt Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
aerēt Apgādāt, piesātināt ar gaisu.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
tukšs apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma.
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
piegult Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
garums Apjoms (piem., tekstam).
loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
ekipāža Apkalpe (piem., lidmašīnā); kuģa komanda.
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
apšmaukt Apkrāpt, piekrāpt.
sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
nospalvot Aplipināt ar spalvām.
aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām, spējām); pazudināt.
novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
nospiestība Apspiestība, nebrīve.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.

Atrasts piemēros (199):

piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
sārtme .. raugos melnā tumsā, redzu Austras iegareno seju dzīvības un sārtmes pilnām lūpām.
piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
tukšs ..es, tukšu vēderu diendusā aizgājis, klusi pinkšķu..
lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
nomīt ..pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
līmenis ..spirgta vēsma vilka pāri [ezera] līmenim sīku vilnīti.
pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
pļava ..vējā viļņoja pļava. Āboliņš, timotiņš, pļavas ziedi un zāle, vēl pilna smagas rasas.
sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
vis ..vīrietis vis nepaliek pirmajā pudurī..
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
arīdzan "Esam veseli, bērni arīdzan spirgti.."
he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
iemetināt "Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.
iespiegties "Kāpēc lienat bez rindas?" sieviete iespiedzas.
viņļaudis "Ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
piebriest "Nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
nū "Nuuū, aiziet pie darba!"
opā "Opā, opā!" puisēns sauca, pastiepis rociņas pret tēti.
atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
pasvilpt "Paņem svilpi, Jurka, un pasvilp Arturu mājās," māte mani norīkoja.
kārdināt "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
nosvepstēt "piedodiet," viņš bikli nosvepstēja.
zosāda "pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
piegriezt "Tad es tev rīt piegriezīšu," sacīju Artūram.
tuk "Tuk, tuk!" pie durvīm kāds klauvēja. "Tuk, tuk, tuk", klaudzēja vilciena riteņi.
kverpis "Turi muti, kverpi!" tēvs uzbrēca ..
spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
pret- (Tvaika) pretspiediens.
piastrs 1 Sīrijas mārciņa ir 100 piastru.
siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
spicenes 13 cm augstas spicenes.
sastāvs 13. gs. Daugavpils ietilpa Livonijas ordeņa valsts sastāvā.
summators 1642. gadā tapa pasaulē pirmā skaitļošanas mašīna – summators jeb paskalīna, ar kuras palīdzību viegli un ātri varēja saskaitīt un atņemt skaitļus.
radniecīgs 17. gs. darinātais Somijas zemnieku skapis ir radniecīgs.
kinoaparāts 1895. gadā brāļi Limjēri konstruē pirmo kinoaparātu.
zīmīgs 19. jūnijs man ir zīmīgs datums, pirms sešiem gadiem šai dienā pirmo reizi ieraudzīju savu nākamo sievu.
zemessardze 1918. gada vasarā radās ideja organizēt zemessardzi, lai iedzīvotāji paši varētu piedalīties kriminogēnās situācijas samazināšanā.
pastarītis 1943. gadā ģimenē piedzima pastarīte Asja.
ēnstrādnieks 2010. gadā vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā.
piedrukāt 5 un 10 latu banknotes vajadzēja piedrukāt klāt.
piastrs 50 piastru naudas zīme.
pilsonis A. god. pilsoni Bērziņ!
sašķelt Ābele turpina zaļot un nest augļus, kaut arī tās stumbrs ir sašķelts.
pazare Ābelei pazares pilnas āboliem.
pilnzieds Ābeles ir pilnziedā.
ābele Ābeles pilnas ar āboliem.
kraupis Ābeļu kraupis.
noslīgt Ābeļu zari noslīguši no ābolu pārpilnības.
kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
vālot Abi saimnieki jau vāloja pirmo pļāvumu.
piezobot Abi vecākie brāļi allaž piezoboja jaunāko.
abitūrija Abitūrija Valdemārpils vidusskolā.
pildījums Āboli ar pildījumu.
kilograms Āboli par piecdesmit santīmiem kilogramā.
trejlapis Āboliņa trejlapis.
trijlapis Āboliņa trijlapis.
turēties Ābols sarkst, bet turas vēl pie zara..
ap Ābolu grozs svēra ap pieciem kilogramiem.
turēt Ābolu pilnos zarus tur kārtis.
pirē Ābolu pirē.
sacepums Ābolu un biezpiena sacepums.
sakupināt Ābolu uzputenis ar sakupinātā piena citronkrēmu.
pārlasīt Ābolus pirms noglabāšanas ziemai pārlasa.
avīze Abonēt, nopirkt avīzi.
piegāde Abonētās preses izdevumu un korespodences piegāde.
abpusējs Abpusēja piekāpšanās, saprašanās.
abpusīgs Abpusīgs pieradums.
abrocīgs Abrocīgā grūšana, raušana, spiešana.
absolūts Absolūtais čempions.
absolūts Absolūtais iedzīvotāju pieaugums.
kopsēde Abu delegāciju pirmā kopsēde.
līkopi Abu pārvadātāju iespējamie līkopi.
acīmredzams Acīmredzami ciest pilnīgu trūkumu.
apstāties Acis apstājās pie grāmatu plaukta.
iesist Acīs iesit spilgta gaisma.
iesisties Acīs iesitas spilgta gaisma.
pierast Acis pie tumsas pierada ātri.
piekalt Acis piekaltas fotogrāfam.
pielīt Acis pielija asarām.
pieriesties Acis pieriešas asarām.
pierietēt Acis pierietēja asarām.
pievērties Acis pieveras pašas no sevis.
iekšējs Acs iekšējais spiediens.
pārslīdēt Acu skats paspēj pārslīdēt spidometram: gandrīz simts.
tonometrs Acu spiediena mērīšana ar tonometru.
stulms Ada divas līdz trīs kārtas labiski un tālāk stulma daļu turpina rakstā.
pigmentšūna Ādā ir pigmentšūnas.
matiņš Āda pēc epilēšanas kļūst gluda un matiņi neataug vairākas nedēļas.
respirācija Ādas elpošana jeb respirācija.
piesārtums Ādas piesārtums.
melanīns Ādas pigments melanīns.
pirkstaiņi Ādas pirkstaiņi.
sandales Ādas sandales ar stingro kapi.
sarepēt Ādas sēnīte izpaužas kā sarepējis epidermas slānis.
sastopamība Ādas vēža sastopamība pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi.
izslīdēt Adata izslīd no pirkstiem.
ņirbēt Adatas ņirb pirkstos.
saturēt Adatiņa bija tik sīka, ka grūti saturēt to pirkstos.
spilventiņš Adatu spilventiņš.
seanss Adatu terapijas seanss.
katrs Adīt katru pirkstu citā krāsā.
slīpināt Adītāja sāka slīpināt kakla izgriezumu vestei.
pirkstaiņi Adīti pirkstaiņi.
advente Adventes laikā tiek pieminēta arī Kristus otrā atnākšana laiku beigās.
afektēts Afektēts skaņdarba izpildījums.
kinoteātris Afišas pie kinoteātra.
afrikāņi Afrikāņu tradicionālie tērpi.
agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
agars Agaram piemīt neitrāla garša.
agnostisks Agnostiska pieeja.
pieklaudzināt Agrā rītā kāds pieklaudzina pie loga.
izvilināt Agrais pavasaris izvilinājis pirmos ziedus.
izmirt Agrāk epidēmijās daudzi cilvēki izmira.
piesvempties Agrāk par pusdienas laiku viņa nebija spējīga piesvempties no gultas.
pieskaņa Agrāk šim vārdam bija negatīva pieskaņa.
izveidoties Agrākā mazpilsēta izveidojusies par lielu rūpniecības centru.
agresīvs Agresīva terapija.
triekties Agri no rīta viņa triecās uz pilsētu.
sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
utopisks Agrīnās utopiskās teorijas.
ahāts Ahāta krāsa ir atkarīga no dzelzs vai hlorīda piemaisījuma.

pi citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV