Paplašinātā meklēšana
Meklējam pi.
Atrasts vārdos (1000):
- pi:1
- pie:2
- pie:1
- pica:1
- pie-:1
- lapi:1
- opis:1
- piala:1
- piano:1
- picka:1
- pieci:1
- kvēpi:1
- okapi:1
- stopi:1
- apiet:1
- apiņi:1
- epika:1
- jupis:1
- ķipis:1
- lēpis:1
- opijs:1
- piciņa:1
- piedēt:1
- piedot:2
- piedot:1
- pieeja:1
- pieēst:1
- pieiet:1
- pieirt:1
- piejāt:1
- pielīt:1
- līkopi:1
- aspiks:1
- dampis:1
- dumpis:1
- dumpis:2
- epiķis:1
- episks:1
- grāpis:1
- hipijs:1
- japijs:1
- klēpis:1
- knipis:1
- knupis:1
- kompis:1
- kopija:1
- kopiņa:1
- krupis:1
- kupica:1
- ķērpis:1
- lapiņa:1
- lempis:1
- ļipiņa:1
- opiāti:1
- pianīns:1
- piastrs:1
- pidžama:1
- pieadīt:1
- pieāķēt:1
- pieaugt:1
- pieauss:1
- pieaust:1
- piebāzt:1
- piebērt:1
- piebirt:1
- pieblēt:1
- pieburt:1
- piebūve:1
- piecatā:1
- piecelt:1
- piecept:1
- piecīši:1
- piečuks:1
- piedegt:1
- piedeva:1
- piedūkt:1
- piedurt:1
- piedzīt:1
- pieēnot:1
- piegāde:1
- piegāze:1
- piegāzt:1
- piegrūt:1
- piegult:1
- pieguļa:1
- piegurt:1
- piejozt:2
- piejozt:1
- piejūgt:1
- piejūra:1
- piekabe:1
- piekāje:1
- piekalt:1
- piekāpt:1
- piekārt:1
- piekāst:1
- piekaut:1
- piekļūt:1
- piekoda:1
- piekopt:1
- piekost:1
- piekrāt:1
- piekult:1
- piekūns:1
- piekust:2
- piekust:1
- pieķept:1
- pieķert:1
- pielēkt:1
- pieliet:1
- pielīgt:1
- pielikt:1
- pielipt:1
- pielīst:1
- pielīts:1
- pielūgt:1
- pieļaut:1
- piemalt:1
- izotopi:1
- sīklopi:1
- appilēt:1
- atpirkt:1
- cepināt:1
- dipināt:1
- dopings:1
- elpināt:1
- epifora:1
- epilogs:1
- epitets:1
- epizode:1
- grūpija:1
- hospiss:1
- iepilde:1
- iepilēt:1
- iepirkt:1
- izpiķēt:1
- izpild-:1
- izpilde:1
- izpildu:1
- izpilēt:1
- izpirkt:1
- jaspiss:1
- kāpiens:1
- kapināt:1
- kāpināt:1
- kārpiņa:1
- kopiena:1
- krampis:1
- krampis:2
- kraupis:1
- kupināt:1
- kūpināt:1
- kverpis:1
- ķepināt:1
- lampiņa:1
- lipināt:1
- lopisks:1
- lupināt:1
- mespils:1
- nepiena:1
- nepilns:1
- nopikot:1
- nopiķot:1
- nopilēt:1
- nopirkt:1
- pianisms:1
- pianists:1
- picērija:1
- picikato:1
- pičpauna:1
- pieairēt:1
- pieauļot:1
- pieaurot:1
- piebadīt:1
- piebalss:1
- piebarot:1
- piebeigt:1
- piebīdīt:1
- piebilde:1
- piebilst:1
- pieblīst:1
- piebļaut:1
- piebrēkt:1
- piebrist:1
- piebrukt:1
- pieburāt:1
- piebūvēt:1
- pieccīņa:1
- piecgade:1
- piecgadu:1
- pieciest:1
- piecirpt:1
- piecirst:1
- piecītis:1
- pieckārt:1
- piecpēdu:1
- piecreiz:1
- piecsimt:1
- piecūkot:1
- piečalot:1
- piečāpot:1
- piečurāt:1
- piedabūt:1
- piedarbs:1
- piedāvāt:1
- piedejot:1
- piederēt:1
- piedevām:1
- piedēvēt:1
- piediegt:1
- piedomāt:1
- piedūdot:1
- piedūmot:1
- piedūņot:1
- piedurve:1
- piedzert:1
- piedzimt:1
- piedziņa:1
- pieejams:1
- pieelpot:1
- pieezera:1
- piegādāt:1
- piegānīt:1
- piegarša:1
- piegāzēt:1
- piegrābt:1
- piegrūst:1
- piegulēt:1
- piejaukt:1
- piejokot:1
- piejoņot:1
- piekakāt:1
- piekalne:1
- piekalst:1
- piekarst:1
- piekasīt:1
- pieklīst:1
- pieklupt:1
- pieklust:1
- piekļaut:1
- piekļuve:1
- piekrāpt:1
- piekrāsa:1
- piekraut:1
- piekrist:1
- piektais:1
- piekuģot:1
- piekūkot:1
- piekūpēt:1
- piekvēpt:1
- pieķēdēt:1
- pieķēpāt:1
- pieķepēt:1
- pieķērkt:1
- pieķēzīt:1
- pieķīlēt:1
- pielabot:1
- pielāčot:1
- pielādēt:1
- pielāgot:1
- pielaide:1
- pielaist:1
- pielapes:1
- pielāpīt:1
- pielasīt:1
- pielauzt:1
- pielidot:1
- pieliekt:1
- pielīgot:1
- pielīgot:2
- pielīmēt:1
- pielocīt:1
- pielodēt:1
- pielūkot:1
- piemājas:1
- piemaksa:1
- piemānīt:1
- piemelot:1
- piemērīt:1
- liellopi:1
- subtropi:1
- aitkopis:1
- aizpilēt:1
- apieties:1
- apspiest:1
- aspirēts:1
- atipisks:1
- atpiņķēt:1
- atspiest:1
- atspirgt:1
- augkopis:1
- biškopis:1
- cūkkopis:1
- cūkpiene:1
- čempions:1
- dempings:1
- drupināt:1
- epiderma:1
- epigonis:1
- epigrāfs:1
- ezerpils:1
- godpilns:1
- govkopis:1
- hospitēt:1
- iepildīt:1
- iespiest:1
- iespiest:2
- inspicēt:1
- inspirēt:1
- izpildīt:1
- izslāpis:1
- izspiegt:1
- izspiest:1
- jēgpilns:1
- jupiters:1
- Jupiters:1
- kalpināt:1
- kapilārs:1
- kapilārs:2
- kāpināts:1
- kapitāls:1
- kapitāls:2
- kapituls:1
- kazkopis:1
- kempings:1
- klupināt:1
- kokkopis:1
- kompilēt:1
- kvēpināt:1
- lampions:1
- lapidārs:1
- linkopis:1
- lopkopis:1
- mežkopis:1
- mokpilns:1
- nopietns:1
- nospiest:1
- nošpikot:1
- pianisimo:1
- pieaudzēt:1
- pieaudzis:1
- pieaugums:1
- piebaidīt:1
- piebalsot:1
- piebaurot:1
- piebiedēt:1
- pieblīvēt:1
- piebradāt:1
- piebraukt:1
- piebriest:1
- piebrūvēt:1
- piebungot:1
- piecarpus:1
- piecdienu:1
- piecepums:1
- piecilpot:1
- pieckāršs:1
- piecnieks:1
- piecrinde:1
- piecstaru:1
- piecstāvu:1
- piecstūru:1
- pieczīmju:1
- piedancot:1
- piedauzīt:1
- piedegums:1
- piedēklis:1
- piederība:1
- piederīgs:1
- piederums:1
- piedēstīt:1
- piedienēt:1
- piedošana:1
- piedravas:1
- piedrazot:1
- piedrukāt:1
- pieduļķot:1
- piedungot:1
- piedurkne:1
- piedvakot:1
- piedvašot:1
- piedzejot:1
- piedzēris:1
- piedzīvot:1
- pieēdināt:1
- pieēsties:1
- pieēvelēt:1
- piefermas:1
- piefiksēt:1
- piefilmēt:1
- piefrizēt:1
- piegandēt:1
- piegaudot:1
- pieglabāt:1
- pieglaust:1
- pieglumēt:1
- piegrauzt:1
- piegriezt:2
- piegriezt:1
- piegružot:1
- piegudrot:1
- pieguldīt:1
- piegulošs:1
- pieirties:1
- piejaucēt:1
- piekaisīt:1
- piekaltēt:1
- piekāpīgs:1
- piekarams:1
- piekariņš:1
- piekarsēt:1
- piekārtot:1
- piekasīgs:1
- piekausēt:1
- pieklapēt:1
- pieklibot:1
- piekliegt:1
- piekniebt:1
- piekrāmēt:1
- piekrāsot:1
- piekraste:1
- piekravāt:1
- piekrokot:1
- piektdaļa:1
- piektdien:1
- pieķeksēt:1
- pieķemmēt:1
- pieķērīgs:1
- pielaikot:1
- pielaizīt:1
- pielaulāt:1
- pielauzīt:1
- pielēkšot:1
- pieleņķis:1
- pielīdējs:1
- pielietot:1
- pielikums:1
- pielūgsme:1
- pielūžņot:1
- pieļāvīgs:1
- pieļāvums:1
- piemaisīt:1
- piemaksāt:1
- piemeklēt:1
- piemeldēt:1
- posmtārpi:1
- aizpildīt:1
- aizspiest:1
- apcepināt:1
- apirdināt:1
- apkūpināt:1
- apķepināt:1
- aplipināt:1
- appilināt:1
- apripināt:1
- ārpilsēta:1
- aspirants:1
- atdipināt:1
- atlipināt:1
- atlupināt:1
- augļkopis:1
- aunapiere:1
- aunapiere:2
- baiļpilns:1
- bezpilota:1
- biezpiens:1
- bīskapija:1
- dārzkopis:1
- dobspiede:1
- epicentrs:1
- epidēmija:1
- epidurāls:1
- epifānija:1
- epigramma:1
- epilācija:1
- epitāfija:1
- epitēlijs:1
- etiopieši:1
- gaidpilns:1
- glempings:1
- iedipināt:1
- iekūpināt:1
- ieķepināt:1
- ielipināt:1
- iepilināt:1
- iepirkums:1
- ieripināt:1
- iespietot:1
- ietipināt:1
- ietupināt:1
- izdipināt:1
- izkapināt:1
- izkāpināt:1
- izkūpināt:1
- izlipināt:1
- izlupināt:1
- izpildīgs:1
- izpilināt:1
- izpirkums:1
- izripināt:1
- izspiegot:1
- izspietot:1
- iztipināt:1
- jaunpiens:1
- jēlspirts:1
- kapitelis:1
- kapitulēt:1
- kaunpilns:1
- lapiņsēne:1
- laukkopis:1
- liroepika:1
- neizpilde:1
- nepietikt:1
- nepilnība:1
- nepilnīgs:1
- nocepināt:1
- nodipināt:1
- nokūpināt:1
- noķepināt:1
- nolipināt:1
- nolupināt:1
- nopilināt:1
- noripināt:1
- nospiests:1
- notipināt:1
- notupināt:1
- olimpiāde:1
- olimpisks:1
- ortoepija:1
- pieaicināt:1
- pieāķēties:1
- piebakstīt:1
- piebārstīt:1
- piebērties:1
- piebikstīt:1
- piebildums:1
- pieblāzmot:1
- pieblietēt:1
- piebraucīt:1
- piebraukāt:1
- piebremzēt:1
- piebriedēt:1
- piecciparu:1
- piecdaļīgs:1
- piecdesmit:1
- piecelties:1
- piecepties:1
- piecgadīgs:1
- piecinieks:1
- piecistabu:1
- pieckāršot:1
- piecminūte:1
- piecstūris:1
- piecžuburu:1
- piečakarēt:1
- piečivināt:1
- piečubināt:1
- piedauzība:1
- piedauzīgs:1
- piedienīgs:1
- piedipināt:1
- piedraņķēt:1
- piedraudēt:1
- pieducināt:1
- piedurties:1
- piedzemdēt:1
- piedzēries:1
- piedziedāt:1
- piedzinējs:1
- piedzirdīt:1
- piedzīties:1
- pieejamība:1
- piefrontes:1
- piegājiens:1
- piegāzties:1
- pieglaudīt:1
- piegleznot:1
- piegulties:1
- piejaukums:1
- piekabināt:1
- piekāpties:1
- piekarceļš:1
- piekarināt:1
- piekārstīt:1
- pieklaigāt:1
- pieklājība:1
- pieklājīgs:1
- pieklāties:1
- pieklauvēt:1
- piekļāvīgs:1
- piekniedēt:1
- piekodināt:1
- piekoriģēt:1
- piekosties:1
- piekrāties:1
- piekrišana:1
- piekritējs:1
- piekritība:1
- piekritīgs:1
- piekrītošs:1
- piektdiena:1
- piekukuļot:1
- piekūpināt:1
- piekurināt:1
- piekveldēt:1
- pieķepināt:1
- pieķerties:1
- pielabināt:1
- pielaidīgs:1
- pielaistīt:1
- pielaizīts:1
- pielakties:1
- pielieties:1
- pielikties:1
- pielipināt:1
- pielūdzējs:1
- pielūgties:1
- pieļaujams:1
- piemākties:1
- skeletkapi:1
- sūcējtārpi:1
- veltņtārpi:1
- aizdipināt:1
- aizkūpināt:1
- aizķepināt:1
- aizlipināt:1
- aizpilināt:1
- aizripināt:1
- aiztapināt:1
- aiztipināt:1
- aizupietis:1
- alpinārijs:1
- apdrupināt:1
- apkampiens:1
- apkvēpināt:1
- apslapināt:1
- apspiedējs:1
- asinspirts:1
- aspirācija:1
- aspirācija:2
- atdrupināt:1
- atpirkties:1
- autopilots:1
- benzpirēns:1
- briežkopis:1
- cepināties:1
- cietpienes:1
- čempionāts:1
- depilācija:1
- divkopienu:1
- dumpinieks:1
- eiropietis:1
- elpināšana:1
- epidēmisks:1
- epigonisms:1
- epigrāfika:1
- epikūrisms:1
- epilepsija:1
- epistulārs:1
- epizodisks:1
- epizootija:1
- etilspirts:1
- fotokopija:1
- gaiļpiesis:1
- gludspiede:1
- graudkopis:1
- hospitālis:1
- iedrupināt:1
- iepirkties:1
- ieslapināt:1
- iespiedējs:1
- iespiedums:1
- iespiedums:2
- ietilpināt:1
- izdrupināt:1
- izkalpināt:1
- izklupiens:1
- izkvēpināt:1
- izotopisks:1
- izotropija:1
- izpikoties:1
- izpildvara:1
- izpirkšana:1
- izspiedējs:1
- izspiešana:1
- jāņtārpiņš:1
- kāpinātājs:1
- kokospiens:1
- kopistisks:1
- kopizstāde:1
- kūpinātava:1
- lipināties:1
- liroepiķis:1
- liroepisks:1
- mazpienīgs:1
- mazpilsēta:1
- mīkstpiene:1
- monotipija:1
- nenopietns:1
- nepieejams:1
- nepilsonis:1
- nodrupināt:1
- nokalpināt:1
- nokvēpināt:1
- nopietnība:1
- nopikoties:1
- nopinkšķēt:1
- nopirkties:1
- nopurpināt:1
- noslīpināt:1
- nospiedošs:1
- nospiedums:1
- nospindzēt:1
- novirpināt:1
- olimpietis:1
- ortoepisks:1
- pieairēties:1
- pieaulekšot:1
- piebaldzēns:1
- piebarojums:1
- piebīdīties:1
- piebirdināt:1
- piebraucams:1
- piebrāzties:1
- piecbalsīgs:1
- pieccēlienu:1
- piecenojums:1
- pieckārtējs:1
- pieckārtīgs:1
- piecpadsmit:1
- piecreizējs:1
- piecvietīgs:1
- piedalīties:1
- piedārdināt:1
- piedāvājums:1
- piedāvāties:1
- piededzināt:1
- piederēties:1
- piederīgais:1
- piedimdināt:1
- piedrāzties:1
- piedrupināt:1
- piedūņoties:1
- piedzerties:1
- pieelpoties:1
- piefantazēt:1
- pieglaimīgs:1
- pieglaudīgs:1
- piegludināt:1
- piegrabināt:1
- piegrābties:1
- piegriezējs:1
- piegrieztne:1
- piegriezums:1
- piegrūsties:1
- piegulētājs:1
- pieguļnieks:1
- piehalturēt:1
- piejaukties:1
- piejūrietis:1
- piekasīties:1
- pieklīdenis:1
- pieklusināt:1
- piekļauties:1
- piekomandēt:1
- piekombinēt:1
- piekomponēt:1
- piekvēpināt:1
- pieķēdēties:1
- pielāgoties:1
- pielaisties:1
- pielaisties:2
- pielavīties:1
- pieliekties:1
- pielīmēties:1
- pielocīties:1
- piemācīties:1
- plakantārpi:1
- velteņtārpi:1
- aizkvēpināt:1
- aizspindzēt:1
- aizvirpināt:1
- apspiestība:1
- arhetipisks:1
- aspirantūra:1
- atspiesties:1
- brīvpilsēta:1
- dobspiedums:1
- domkapituls:1
- drupinātājs:1
- eksčempions:1
- endoskopija:1
- epikūrietis:1
- epileptiķis:1
- epileptisks:1
- iekšpilsēta:1
- iepiņķēties:1
- iepirkšanās:1
- iespiegties:1
- iespiesties:1
- iespiestuve:1
- iestarpināt:1
- inspirācija:1
- inspirators:1
- izotropisks:1
- izpildījums:1
- izpildītājs:1
- izspiegties:1
- izspiesties:1
- kapitālisms:1
- kapitālists:1
- kapitalizēt:1
- knapināties:1
- kompilācija:1
- kompilatīvs:1
- kompilators:1
- kopiespaids:1
- krepitācija:1
- kserokopija:1
- ledusskapis:1
- lielpilsēta:1
- mēnessirpis:1
- metilspirts:1
- neizpildāms:1
- nepiederīgs:1
- nepiederošs:1
- nepiedodams:1
- nepiekāpīgs:1
- nopinkāties:1
- nospiestība:1
- pieblīvētība:1
- piebrauciens:1
- piebrauktuve:1
- piebriedināt:1
- pieccīņnieks:1
- pieckārtains:1
- pieclatnieki:1
- piecskaldnis:1
- piecstarains:1
- piecstūrains:1
- pieczvaigžņu:1
- piedauzīties:1
- piedienēties:1
- pieduļķoties:1
- piedzirdināt:1
- piedzīvojums:1
- piedzīvotājs:1
- pieglausties:1
- piegrauzties:1
- piegriezties:1
- piegružoties:1
- piekantēties:1
- piekladzināt:1
- piekonservēt:1
- piekonstruēt:1
- pielaizīties:1
- pieliekamais:1
- pielietojums:1
- pielonefrīts:1
- piemaisījums:1
- piemakšķerēt:1
- piemeldēties:1
- adatterapija:1
- aizspiesties:1
- aromterapija:1
- atspirdzināt:1
- bezpilsonība:1
- caurspiedīgs:1
- cistoskopija:1
- dagerotipija:1
- debesskrāpis:1
- endoskopisks:1
- epidemiologs:1
- filantropija:1
- fototerapija:1
- gludspiedums:1
- grāmatskapis:1
- hospitalizēt:1
- iespieddarbs:1
- iespiedkļūda:1
- iezvanpieeja:1
- izpildraksts:1
- izpirkumnoma:1
- jaunpilsonis:1
- kamparspirts:1
- kapilaritāte:1
- kapitulācija:1
- konspirācija:1
- konspiratīvs:1
- konspirators:1
- kopiedarbība:1
- krioterapija:1
- lejupielādēt:1
- leptospiroze:1
- līdzpilsonis:1
- mašīnpistole:1
- mazumpircējs:1
- mietpilsonis:1
- mizantropija:1
- nepieciešams:1
- nepiedienīgs:1
- nepiedzīvots:1
- nepieēdināms:1
- nepieklājība:1
- nepieklājīgs:1
- nepiekritīgs:1
- nepielūdzams:1
- nepieļaujams:1
- nepiepildāms:1
- nepieredzēts:1
- nepiespiests:1
- nepietiekams:1
- nepietiekošs:1
- nepilngadība:1
- nepilngadīgs:1
- piebiedroties:1
- pieckāršoties:1
- piecstūrveida:1
- piedraudējums:1
- piedziedājums:1
- piefotografēt:1
- pieglaimoties:1
- pieklaudzināt:1
- pielabināties:1
- atspirdzinošs:1
- augstspiedums:1
- bronhoskopija:1
- filantropisks:1
- fizioterapija:1
- galvaspilsēta:1
- gastroskopija:1
- hidroterapija:1
- higroskopisks:1
- hipnoterapija:1
- iespiedloksne:1
- iespindzēties:1
- indoeiropieši:1
- izpinkšķēties:1
- jaunpiedzimis:1
- ķīmijterapija:1
- laparoskopija:1
- ļaunpieminīgs:1
- makroskopisks:1
- mikroskopisks:1
- nepiedzīvojis:1
- nepieredzējis:1
- nepiesātināts:1
- nepieskaitāms:1
- nepilntiesīgs:1
- nepilnvērtīgs:1
- nopinkšķēties:1
- ofsetspiedums:1
- piecprocentīgs:1
- asinsspiediens:1
- bezprincipiāls:1
- daktiloskopija:1
- defektoskopija:1
- epidemioloģija:1
- epizootoloģija:1
- iestarpinājums:1
- izpildkomiteja:1
- kapitālistisks:1
- kapitalizācija:1
- kapitālremonts:1
- klimatterapija:1
- laparoskopisks:1
- laringoskopija:1
- mazpieredzējis:1
- mazpilsētnieks:1
- mehanoterapija:1
- mietpilsonisks:1
- nepieciešamība:1
- nepietiekamība:1
- nepievienojies:1
- oftalmoskopija:1
- piecdesmitnieks:1
- antiperspirants:1
- atspirdzinājums:1
- daktiloskopisks:1
- dubultpilsonība:1
- elektroterapija:1
- epidemioloģisks:1
- epizootoloģisks:1
- geštaltterapija:1
- izpilddirektors:1
- kaleidoskopisks:1
- lielkapitālists:1
- lodīšpildspalva:1
- nepievienošanās:1
- piecdesmitgadīgs:1
- austrumeiropieši:1
- izpildītājmāksla:1
- oksigenoterapija:1
- piecpadsmitgadīgs:1
- divpadsmitpirkstu:1
- empiriokriticisms:1
- bezprincipialitāte:1
- kapitālieguldījums:1
- komercpilnvarojums:1
- koncertizpildījums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9997):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- no rokas rokā (nodot) tālāk, no viena pie otra.
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- aizmest Aizbērt, aizpildīt.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
- blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
- aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- zveņģele Aizjūga piederums.
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- aizlipināt Aizķepināt.
- uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
- konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
- aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
- aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
- aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
- sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
- maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- aizsegties Aizsegt sevi pilnīgi vai daļēji (ar ko).
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
- aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (piem., slūžām).
- samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
- ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
- rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
- ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
- ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
- soloalbums Albums, kurā ierakstīts viens, piem., dziedātājs, instrumentālists.
- atsauksmju grāmata albums, žurnāls u. tml. atsauksmju ierakstīšanai (piem., izstādēs).
- parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
- kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
- dzelksnis Alpīnistu inventāra piederums, ar kuru var ieķerties klints sienā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
- administrators Amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
- tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
- tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- anarhists Anarhisma piekritējs.
- dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- oktets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji.
- kvartets Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
- nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
- kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
- septets Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
- trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
- šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
- rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- ķesele Apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
- tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
- lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- saturators Aparāts šķidrumu piesātināšanai ar gāzi.
- miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
- pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
- kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
- pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- vadīt Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
- mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
- apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
- bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
- apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
- nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
- uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
- aerēt Apgādāt, piesātināt ar gaisu.
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
- bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- tukšs apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma.
- ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- piegult Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
- galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
- cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
- kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
- roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
- pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
- piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
- apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
- lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
- kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- garums Apjoms (piem., tekstam).
- loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
- uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- ekipāža Apkalpe (piem., lidmašīnā); kuģa komanda.
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
- apšmaukt Apkrāpt, piekrāpt.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
- diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
- nospalvot Aplipināt ar spalvām.
- aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
- paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- segt Apmaksāt, atlīdzināt (piem., izdevumus, zaudējumus).
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
- bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
- apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
- ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- palikt Apmesties, dzīvot (kur, pie kāda).
- sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
- ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
- zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
- pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
- uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
- aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
- lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
- pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
- aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- nospiestība Apspiestība, nebrīve.
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
- apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
- liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
- pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
- sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
- no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
- no galvas līdz papēžiem aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
- saspiest Aptverot, satverot spēcīgi paspiest.
- iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
- klusināt Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
- kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
- (ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
- sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
- mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
- ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
- apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
- marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- falsificēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus, datus).
- fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
- viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
- mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
- apdūmot Apžāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
- tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
- iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
- pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
- lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- dagerotips Ar dagerotipiju iegūts fotouzņēmums.
- piedancot Ar dancošanu piepildīt.
- piedārdināt Ar dārdināšanu piepildīt.
- novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
- zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
- pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
- piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
- degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
- piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
- piedejot Ar dejošanu piepildīt (ko).
- piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
- piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
- purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- piegaudot Ar gaudošanu piepildīt.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
- piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
- uzsliet Ar grūtībām piecelt.
- pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
- piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
- nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
- atkulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
- iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
- jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
- saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
- stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
- pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) pieaug.
- pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
- uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- palievenis Ar jumtu pārsegts lievenis; nojume (pie mājas ieejas).
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
- mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- piekausēt Ar kausēšanu vai karsēšanu piestiprināt.
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
- piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
- ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
- lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
- mēli izkāris ar lielu piepūli, līdz pagurumam.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
- piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
- piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
- matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
- autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
- caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
- izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
- uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
- nodot Ar nodevīgu rīcību pievilt (kādu, ko).
- regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
- zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
- saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
- apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
- kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
- izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- iešķērsām Ar pavērsienu sānis, slīpi; ne pilnīgi šķērsām.
- pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
- papūlēties Ar piepūli censties ko sasniegt, panākt.
- spīlēties Ar piepūli ģērbt sev (ko) ļoti šauru, piegulošu.
- pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
- rausties Ar piepūli, grūtībām kāpt, rāpties.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
- sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
- atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
- prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
- izdabūt Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- izkulties Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
- pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
- stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
- pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
- malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piem., par suni).
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
- cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
- aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom, kur, pie kā u. tml.).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- kompromiss Ar savstarpēju piekāpšanos panākta vienošanās.
- kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
- pievienoties Ar savu klātbūtni papildināt (cilvēku kopu).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
- sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
- noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
- parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- nobungot Ar sitieniem, piesitieniem atskaņot.
- izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
- salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
- uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
- iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
- izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
- nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
- drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
- latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
- kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
- mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
- piegrūst Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
- sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
- nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
- izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- pasvilpt Ar svilpienu pasaukt, paaicināt.
- nosvilpt Ar svilpienu signalizēt (par ko).
- virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
- pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
- nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
- novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
- pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
- piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- pievizināt Ar transportlīdzekli pievest klāt.
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
- uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
- saplacināt Ar triecienu, spiedienu u. tml.
- samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
- akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
- peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
- oligotrofs ezers ar ūdensaugiem nabadzīgs ezers (piem., kalnos).
- horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
- puspliks Ar vāju, nepilnīgu apmatojumu, apspalvojumu.
- pievalcēt Ar valcēšanas ierīci pielocīt vai piespiest klāt.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
- izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
- vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
- pievelt Ar veltni piespiest, pieblīvēt.
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
- konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
- viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
- ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
- kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
- izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt, izjaukt (piem., sašūtu drānu, adījumu); ārdot izjaukt (šuvuma vietu).
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
- priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
- šveicars Ārdurvju sargs (piem., viesnīcās, restorānos).
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
- karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
- argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
- restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
- koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
- dižciltība Aristokrātiska izcelšanās, piederība pie aristokrātijas.
- skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no īpašas sugas pistācijām.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- uzart Arot apstrādāt (piemēram, tīrumu, augsni).
- apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- izārstēt Ārstējot pilnīgi likvidēt (slimību).
- mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
- fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
- radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
- pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
- reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- tinktūra Ārstniecības augu izvilkums spirtā vai ūdenī.
- traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
- sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- skābekļa kokteilis ārstniecisks dzēriens, kas piesātināts ar skābekli.
- inhalācija Ārstniecisku vai bioloģiski aktīvu vielu ieelpošana (piem., ārstniecības nolūkos).
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
- izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
- čili Asais (Čīles) pipars.
- asknaibles Asas knaibles (piem., stiepļu, naglu pārkniebšanai).
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
- atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- strīķēt Asināt (piem., izkapti) ar strīķi.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- asinssarkans Asins sarkanā krāsā; spilgti sarkans.
- hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
- ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
- limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
- diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
- sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
- ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
- asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
- acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
- atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
- atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
- atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
- durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- atirt Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
- nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
- stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
- pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
- atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
- atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
- atmesties Atbalstīties, atspiesties.
- uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
- pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
- piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
- nepalikt atbildi parādā atbildēt (piem., uz joku, asprātību).
- atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
- atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
- galda kultūra atbilstība sabiedrībā pieņemtajām normām, piem., galda klāšanā, uzvedībā pie galda.
- piemērots Atbilstošs (piem., kādām prasībām, kādai vajadzībai).
- pieskanīgs Atbilstošs, piemērots (kam).
- atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
- noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
- atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- pestīt Atbrīvot (piem., no gūsta).
- dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
- atlaist Atbrīvot no darba; atstādināt, atņemot pilnvaras.
- atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
- atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
- atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
- atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- atraisīties Atdalīties (piem., no zara).
- atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
- atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt.
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
- atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
- atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
- pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
- ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- nodot Atdot, ļaut pārņemt (varu, vadību, pilnvaras u. tml.).
- ateists Ateisma piekritējs.
- uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
- atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
- atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
- atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
- atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (piem., pēc panīkuma, izsīkuma).
- atsvaidzināt Atjaunot (piem., krāsojot, remontējot).
- reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
- atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
- rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
- izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
- notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- atlidot Atkļūt, pārvietojoties gaisā; atbraukt (piem., ar lidmašīnu).
- uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
- palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
- patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
- ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
- komisija Atlīdzība par darījuma izpildi.
- revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
- līdzināt Atlīdzināt (piem., parādu, zaudējumu).
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- pielaist Atļaut piedalīties.
- gaisa spiediens atmosfēras spiediens.
- celties augšā atmosties no miega un piecelties.
- atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
- atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
- atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
- denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
- atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
- nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- izpīt Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
- skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
- atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
- atpūtināt kaulus atpūsties sēžot vai guļot (pēc fiziskas piepūles).
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
- drebuļi Ātra, bieža muskuļu raustīšanās (piem., no aukstuma, uztraukuma).
- operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
- iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
- atvairīt Atraidīt, nepieņemt.
- atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
- noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
- atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
- atbildēt Atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
- uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
- ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
- pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
- būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
- atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā); piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- izraut Ātri izpirkt.
- skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
- pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
- nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
- steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
- lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- traukt Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
- nitrokrāsa Ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
- bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
- pielēkšot Ātri, lieliem soļiem pienākt, pieskriet.
- sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- paķert Ātri, steidzīgi nopirkt.
- piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
- pietraukties kājās ātri, steigā piecelties.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
- pietraukties Ātri, steigā pievirzīties.
- sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- nomesties Ātri, strauji nomainīt savu ķermeņa stāvokli (piem., notupjoties, nosēžoties).
- pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
- piebrāzties Ātri, strauji piesteigties; piedrāzties.
- sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
- aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
- pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
- atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
- atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
- atbildēt Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
- konfiscēt Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
- ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
- rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- sējums Atsevišķa grāmata (piem., bibliotēkā, grāmatu kopumā).
- sējums Atsevišķa grāmata (piem., kopotu rakstu izdevumam).
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piem., kādā ierīcē, aparātā).
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
- sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
- kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
- impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
- kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
- kumšķis Atsevišķs, neliels (piem., augu, to daļu) kopums; kušķis.
- spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (kā) veidojums.
- kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
- koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
- uztvert Atsist (piemēram, servi), saņemt (piemēram, piespēli).
- rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
- nodauzīt Atsitot, piesitot nošķelt, nodalīt nost.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
- krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
- atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
- priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- uzslēgt Atslēgt (piemēram, ar pielāgotu atslēgu).
- uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- balstīties Atspiesties.
- atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
- atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
- morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
- nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
- nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- paturēt Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
- atlaist Atsūtīt (piem., pa pastu).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
- kristīt Atšķaidīt (piem., pienu, degvīnu ar ūdeni).
- regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
- pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
- atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
- maliene Attāla vieta, apvidus pierobežā.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
- dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
- uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
- atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
- iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
- progress Attīstība (1), kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli.
- risinājums Attīstība (piem., filmas, grāmatas sižetā).
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
- augsme Attīstība, pilnveidošanās; izaugsme.
- piedzīvot Attīstības procesā sagaidīt (piem., kādu notikumu).
- iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- saplaukt Attīstīties (piem., par parādībām sabiedrībā).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
- akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
- māneklis Atveidojums, ko izmanto (kā) pievilināšanai.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
- ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
- inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
- atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
- atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
- vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
- remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
- atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
- leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
- diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
- ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
- pieļaut Atzīt par iespējamu (piem., domu, ideju).
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
- noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
- noraidīt Atzīt par nepiemērotu (kam).
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu, nederīgu.
- izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
- pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
- akceptēt Atzīt par pieņemamu, labu; pieņemt; apstiprināt.
- absolutizēt Atzīt par pilnīgu, galīgu, negrozāmu.
- vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
- piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
- balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
- muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
- auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (piem., zābakos).
- trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
- ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
- apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
- aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
- izmēģināt Audzējot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- kultivēt Audzēt un kopt (piem., savvaļas augus).
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- skelets Auga galveno daļu (piem., stumbra, galveno zaru) kopums.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
- zvīņlapas Auga pirmās zvīņveida lapas.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
- sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- pusēnas augi augi, kas piemēroti augšanai daļēji apēnotās vietās.
- trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
- kaučukaugi Augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
- čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
- uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fizisku un garīgu briedumu; izaugt (1).
- pieaugt Augot fiziski un garīgi attīstīties, sasniegt pilngadību; izaugt.
- ieaugt Augot iespiesties (kur iekšā).
- izvirzīt Augot izstiept kādā virzienā (piem., asnus, zarus) – par augiem.
- griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
- sabriest Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
- pieaugt Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
- papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., Senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piem., lapas, zari, laksti).
- ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
- ūdensaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
- parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
- lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
- minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
- robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u. tml.) pieļaujamā pakāpe.
- kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
- admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
- domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
- slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
- valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
- grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
- virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais tiesnesis (piem., sacensībās).
- departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
- primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
- mākoņu kalni augsti, sablīvējušies (piem., gubu) mākoņi.
- lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
- stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
- masts Augsts stabs (kāda priekšmeta) piestiprināšanai.
- minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
- impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
- labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
- apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
- dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- pacēlums Augšup ejošs (piem., ceļa) posms.
- balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
- ksantofils Augu dzeltenais pigments.
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
- kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
- kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
- malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
- nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
- naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
- neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
- gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
- olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
- gobu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., gobas, vīksnas.
- grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
- gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
- panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
- atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
- naktsaukle Aukle, kas strādā naktīs (piem., bērnudārzā).
- kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
- kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- klipsis Auskars, ko piestiprina pie auss.
- radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
- aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
- A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
- reģistrators Automātiska (piem., kādu rādītāju) pierakstīšanas ierīce.
- brauniņš Automātiska pistole ar vītņotu stobru.
- mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
- parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
- apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
- autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
- atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
- pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
- pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
- iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
- piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
- piesātināt Bagātīgi piesūcināt (ar ko).
- kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
- uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
- sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
- iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
- izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
- balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- atklāta balsošana balsošana, citiem redzot (piem., paceļot roku).
- slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
- gulties Balstīties, spiest ar spēku.
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
- diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
- internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
- papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
- ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
- guza Barības vada paplašinājums (piem., putniem).
- bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
- zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
- grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
- vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
- metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
- vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- stumt Bāzt (parasti ar grūtībām, piepūli).
- tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
- piebāzt Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
- aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
- kontrolaka Bedre, tvertne (piem., drenāžas darbības kontrolēšanai).
- pārbēgt Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
- nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
- dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
- B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- ģimenes pieaugums bērna piedzimšana.
- jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
- ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
- bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
- neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
- bērnu silīte bērnudārza jaunākā grupiņa.
- aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
- piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
- pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- sabērt Berot piepildīt; piebērt.
- piebērt Berot piepildīt.
- piebērt Berot pievienot.
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
- izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
- saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
- izberzt miegu no acīm beržot acis, pilnīgi atmosties.
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piem., rievu, tulznu).
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- keramzītbetons Betons ar keramzīta pildvielu.
- skaidbetons Betons ar skaidu pildvielu.
- tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- pievilkties Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
- dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
- pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
- tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- pats par sevi Bez nepieciešamības pierādīt, argumentēt.
- rotaļīgs Bez piepūles, viegli.
- kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- svabads Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; brīvs (3).
- brīvs Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; neierobežots.
- kā bez galvas bez sajēgas, sapratnes, lielā satraukumā, apmulsumā (piem., rīkoties).
- maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulas, saldējuma.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
- polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tipa tārpi, kuriem raksturīgs posmains ķermenis.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
- paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
- evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
- biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
- bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
- pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- korporācija Biedrība, (piem., profesionāla) savienība.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
- guba Biezi (piem., mākoņu, tvaiku) vāli.
- sirņiki Biezpiena plācenīši; biezpiena pankūkas.
- ķimeņu siers biezpiena siers ar ķimeņu piedevu.
- kupināts piens biezpiens.
- vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
- locīt Bieži pieminēt (kādu personu, tās vārdu, uzvārdu).
- vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
- eksčempions Bijušais čempions.
- bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
- uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
- premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
- veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
- pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
- piebirdināt Birdinot pievienot, pievienot (ko) papildus.
- nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
- piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
- aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
- dravnieks Biškopis.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
- noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- pieblēt Blējot piepildīt ar skaņām (ko).
- pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
- pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
- cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
- skrimslis Blīva, elastīga (piem., skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
- siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
- noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
- autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
- pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
- sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
- pieslānīt Blīvi, cieši piepildīt.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
- atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
- kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
- kļūme Bojājums (piem., ierīcē, mehānismā); ierīces, mehānisma darbības traucējums.
- sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
- boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
- nobradāt Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
- priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
- piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
- izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
- izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
- piebraukāt Braukājot pieblīvēt.
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
- piebraucīt Braukot (ogas, lapas, ziedus u. tml.) pielasīt, piepildīt (ko).
- raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots (piem., izmircis) ceļš.
- gulošais policists braukšanas ātruma ierobežošanas valnis (pie skolām, dzīvojamām mājām u. c.).
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
- lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
- braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
- pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
- uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
- bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
- draudēt ar pirkstu brīdināt, kratot pirkstu.
- klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
- iebrist Brienot ievirzīties (piem., ūdenī, zālē).
- izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
- piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
- pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
- teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
- dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
- pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
- degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
- manto Brīva piegriezuma sieviešu apmetnis (piem., no zvērādas).
- atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
- bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- brīvsolis Brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
- budists Budisma piekritējs.
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
- pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
- grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
- pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
- līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
- fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- sēdēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
- būt krietnā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- būt varenā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
- ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
- čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
- pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
- ziedēt Būt ar izmainītu krāsu (piem., augu daļiņu piejaukuma dēļ) – par ūdeni ūdenstilpē.
- atsist Būt ar kādu nokrāsu, piegaršu u. tml.
- izlīkumot Būt ar līkumiem – par ceļu, upi u. tml.
- aizvīties Būt ar līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
- izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Būt ar lokiem, līkumiem (piem., par ceļu, upi).
- nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
- klibot Būt ar nepilnībām, trūkumiem.
- iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
- aizliekties Būt ar pagriezienu, līkumu (par ceļu, upi u. tml.).
- pierietēt Būt ar pilniem piena dziedzeriem (piem., par govīm).
- būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- pienākties Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
- pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
- klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
- pieskanēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- piestāvēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- iet Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
- pakļauties Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
- būt uz pekām būt atspirgušam pēc slimības.
- nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
- beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
- nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
- nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
- sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
- piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
- kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- piegulēt Būt cieši piekļautam.
- rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
- vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
- parādīties Būt ieraugāmam (piem., pēc nonākšanas tirdzniecībā, ieviešanas lietošanā).
- būt labā dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
- līst Būt ietilpināmam, uzvelkamam u. tml.
- iet Būt ievirzāmam, ietilpināmam.
- pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
- pūst Būt jūtamam, piem., vēsumam, vēsmai.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- figurēt Būt klāt, piedalīties.
- lāsot Būt koši spilgtam.
- pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- piebāzt Būt ļoti pilnam (ar cilvēkiem).
- būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, pieprasītam.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
- klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
- klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
- vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
- trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
- sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības zonu.
- ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu; būt par (piem., kolektīva) locekli, dalībnieku.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
- mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (piem., kukainis) pievirzās (kam klāt).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
- paasināt Būt par cēloni tam, ka (piem., slimība) izpaužas krasāk.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
- iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
- darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
- ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
- rūsināt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) rūsē.
- uzvirzīt Būt par cēloni, ka (kāds) pievēršas (kam).
- uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
- uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
- iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
- kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
- atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
- sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
- pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
- darbināt Būt par enerģijas avotu (piem., mehānismam).
- iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
- apsūdzēt Būt par pierādījumu kāda vainai.
- liecināt Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
- atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- piedalīties Būt par veicēju (piem., kādā procesā).
- karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
- izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- piekalst Būt pārklātam ar ko pielipušu.
- čumēt Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
- līkt ziedos būt pārpilnam ar ziediem.
- izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
- beigties Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
- lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
- piederēties Būt piederīgam, raksturīgam; pieklāties.
- valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
- iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
- derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- piederēties Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- kaist Būt piesarkušam (piem., satraukumā); sūrstēt, sāpēt.
- kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
- karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
- piktoties Būt piktam, paust piktumu.
- piebārstīt Būt pilnam (ar ko).
- piebērt Būt pilnam (ar ko).
- piebirt Būt pilnam (ar ko).
- pieblīvēt Būt pilnam (ar ko).
- piekaisīt Būt pilnam (ar ko).
- būt kungam un valdniekam būt pilnīgam noteicējam.
- ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
- atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam (par ko).
- aizņemt Būt pilnīgi nodarbinātam.
- gulēt (kādam) pie kājām būt pilnīgi padevīgam, pakļāvīgam (kādam).
- galvot Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
- mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
- cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
- iet avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- atrasties avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- soļot avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
- parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
- piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
- sacementēt Būt saistītam ar kādu saistvielu (piem., par iežiem).
- gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
- iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
- turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
- kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
- spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
- dabūt Būt spiestam (ko darīt).
- šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
- liesmot Būt spilgtā krāsā.
- starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
- margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
- pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
- stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
- pelnīt Būt tādam, kam (kas) pienākas.
- plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
- nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
- pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
- saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
- uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
- zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
- atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
- pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
- vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
- sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
- vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
- sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
- zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
- saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
- piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
- līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
- kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par kurināmo).
- kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (piem., par krāsni); degt (par uguni, kurināmo).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
- pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
- pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
- sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
- plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
- piekrist Būt tiesībām (ko) iegūt; pienākties.
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- nokārties Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
- pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
- piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
- saderēt kopā būt viens otram atbilstošam, piemērotam.
- klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
- dot Būt zināmam (piem., par kādu lielumu).
- sagaidīt Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
- trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
- viesoties Būt, atrasties (kur), piem., oficiālā vizītē.
- mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
- gaidīt Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
- ieņemt Būt, atrasties (piem., kādā amatā).
- pavadīt Būt, atrasties (piem., kādā stāvoklī).
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- viesoties Būt, dzīvot (pie kāda) viesos.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
- apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
- vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
- dzīrot Būt, piedalīties dzīrēs.
- saturs Būtība, jēga (piem., cilvēka darbībai).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
- nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
- saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
- nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
- aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
- sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
- uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- pāršaut Cauršaut (piem., ķermeņa daļu).
- pievadcaurule Caurule (kā) pievadīšanai.
- drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
- endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
- determinēt Cēloniski nosacīt (piem., kādu parādību).
- vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstiepto roku, ko izstieptā rokā).
- mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
- aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
- aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
- atdurties Ceļā nonākt (pie šķēršļa) un netikt tālāk.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
- safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
- pārcelt Ceļot pārvietot (kur, uz kurieni, pie kā).
- caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- piebrauktuve Ceļš, pa kuru var piebraukt (pie kā, kam klāt).
- klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
- laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
- skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
- sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- skatīties Censties atrast piemērotu dzīvesbiedru.
- gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
- piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- meklēt Censties iegūt, iemantot (piem., kādu stāvokli).
- stūķēties Censties iekļūt (piem., transportlīdzeklī).
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
- pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
- lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
- uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
- zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
- mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
- cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
- flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
- karot Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- piesisties Cenšoties nodibināt kontaktu, pienākt klāt; uzrasties.
- konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
- centrists Centrisma piekritējs.
- sacepināt Cepinot pagatavot; cepot sabrūnināt.
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piecept Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
- piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
- cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
- konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
- piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
- groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
- cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
- pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
- bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
- mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
- skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- piespiesties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt).
- pielipt Cieši piekļauties.
- piestampāt Cieši piepildīt, piebāzt.
- piegrūst Cieši piepildīt.
- saslānīt Cieši piepildīt.
- piekļauties Cieši piespiesties.
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
- lipt Cieši saistīties (pie kā).
- kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
- samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- sažņaugt Cieši saspiest.
- ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
- saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
- mezgls Cieši savijies (piem., auga sakņu) kopums.
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
- kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
- plakt Cieši tuvināties, spiesties klāt.
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
- mezglojums Ciešs (piem., savijušos sakņu, zaru) kopums.
- sasaiste Ciešs saistījums (piem., starp priekšmetiem.).
- ledene Cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
- iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
- H Ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
- čaula Ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
- teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
- izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
- līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
- iespēju robežās cik iespējams, pieļaujams.
- oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
- augsts Cildens, godpilns.
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
- pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
- pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
- antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
- izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
- nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
- bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
- empīrija Cilvēka pieredze.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
- torss Cilvēka rumpis.
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
- nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
- klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
- dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
- atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
- valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
- zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
- jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
- putnubiedēklis Cilvēks ar nepievilcīgu, arī nekārtīgu ārieni.
- spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
- pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
- maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
- moris Cilvēks ar tumšu ādas krāsu (piem., nēģeris).
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
- postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
- nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās, rotaļājas.
- karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
- pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
- drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
- sardze Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādus pienākumus.
- iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
- darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
- parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
- muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
- hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
- narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
- dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
- sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
- sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
- sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
- ciniķis Cilvēks, kam piemīt cinisms.
- homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
- gaišreģis Cilvēks, kam piemīt gaišredzība.
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
- lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
- sadists Cilvēks, kam piemīt sadisms.
- sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
- talants Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
- mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji nav matu.
- nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
- nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
- trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
- bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- pielūdzējs Cilvēks, kas (ko) pielūdz (1).
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
- zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
- pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
- nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- galdabiedrs Cilvēks, kas (piem., viesībās) pie galda sēž blakus.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
- revolucionārs Cilvēks, kas aktīvi piedalās revolūcijas (1) organizēšanā un īstenošanā.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
- apspiedējs Cilvēks, kas apspiež.
- reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
- notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
- izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
- klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
- kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (piem., kādu darbu).
- rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
- kazaki Cilvēks, kas cēlies no šādas kopienas.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
- ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē (piem., tēlotājmākslā).
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
- empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
- jūrmalnieks Cilvēks, kas dzīvo jūras piekrastē.
- askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
- piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
- gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
- apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
- dievgaldnieks Cilvēks, kas iet pie dievgalda.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
- diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
- pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
- pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
- piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
- pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
- varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
- bende Cilvēks, kas izpilda nāvessodus.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
- karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
- mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
- svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
- līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
- puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
- teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
- kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
- līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
- dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti iztop kādam; pielīdējs; lišķis.
- pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
- fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
- aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
- audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
- pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
- miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- piensaimnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar piensaimniecību.
- tūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu, piedalās tūrisma pasākumā.
- zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
- atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
- okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
- radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
- dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
- konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
- izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
- utopists Cilvēks, kas pauž utopiju (2), tic kam nepiepildāmam.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
- konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
- demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
- sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
- sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
- polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
- aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas.
- klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
- jauns Cilvēks, kas pieder pie jaunās paaudzes.
- kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
- proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
- sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
- vecs Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes.
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
- populists Cilvēks, kas piekopj populismu.
- pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
- sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
- komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
- hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- pieguļnieks Cilvēks, kas pieskata zirgus pieguļā.
- izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- gaitnieks Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
- klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
- atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
- pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
- pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
- zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
- epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
- spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
- spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
- bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā; biškopis.
- izsūtāms Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
- pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
- špikotājs Cilvēks, kas špiko.
- runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
- skrandainis Cilvēks, kas tērpies skrandainā apģērbā.
- jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
- supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
- diktators Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu.
- veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
- vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
- lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
- direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
- ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
- saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
- maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
- konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
- līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
- personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
- zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- radiopirāts Cilvēks, kurš nodarbojas ar radiopirātismu.
- bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
- signalizētājs Cilvēks, kurš raida un pieņem signālus (1).
- brālis Cilvēks, kuru saista piederība pie kādas kopas.
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
- štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
- apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
- ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
- superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
- rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
- duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
- kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
- akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
- virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
- regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
- cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
- imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
- piečāpot Čāpojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- abaks Četrstūraina plāksne – kapiteļa augšdaļa.
- auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
- piečivināt Čivinot piepildīt ar skaņām (ko).
- apčurāt Čurājot apslapināt.
- piečurāt Čurājot saslapināt.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
- atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
- mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
- aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
- šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
- konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- pusēna Daļēja, nepilnīga ēna; vieta, kur ir daļēja, nepilnīga ēna.
- puspatiesība Daļēja, nepilnīga patiesība.
- puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
- aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
- pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
- pusaizsalis Daļēji, nepilnīgi aizsalis.
- pievērt Daļēji, nepilnīgi aizvērt.
- pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
- pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
- ieskicēt Daļēji, nepilnīgi attēlot (daiļdarbā).
- pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts.
- ielauzt Daļēji, nepilnīgi nolauzt; aizlauzt.
- puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
- pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
- pusnopietns Daļēji, pa pusei nopietns.
- pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
- invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
- kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
- piestrādāt Darba procesā, strādājot piestiprināt.
- prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- mantinieks Darba turpinātājs; pēctecis.
- pēcnācējs Darba, amata turpinātājs.
- pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
- nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
- grābeklis Darbarīks – kātā iestiprināts piets ar zariem.
- knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- atslēga Darbarīks (piem., uzgriežņu) griešanai; instruments (kā) atvēršanai, regulēšanai u. tml.
- cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
- gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
- āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
- zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
- darba tirgus darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību kopums.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- izpirkšana Darbība --> izpirkt.
- izspēle Darbība --> izspēlēt; gājiens (piem., kāršu spēlē).
- pieņemšana Darbība --> pieņemt.
- refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
- pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
- piekļuve Darbība-->piekļūt, piekļūšana.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
- izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
- svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
- nonākt Darbībā, procesā sasniegt (kādu stāvokli, pakāpi, stadiju).
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- attece Darbība, process --> attecēt [1]; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
- denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
- izspiešana Darbība, process --> izspiest.
- piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
- piegāde Darbība, process --> piegādāt; (kā) piegādāšana, nodrošināšana (ar ko).
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1); pietece.
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3); intereses izraisīšana.
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
- saspiede Darbība, process --> saspiest; saspiešana.
- spiešana Darbība, process --> spiest.
- vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
- prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
- aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
- pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
- vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
- rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
- kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
- līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
- sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
- zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (kā kvalitāti, īpašības, piemērotību).
- noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
- uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
- piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
- sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
- šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
- pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
- uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
- līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
- maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
- (ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
- vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
- nest Darīt pieejamu, izplatīt.
- īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
- sacīties Darīt zināmu (piem., kādu faktu), parasti runājot.
- sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
- nest Darīt zināmu, nogādāt (piem., ziņu, vēsti).
- stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
- publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- nopūlēties Darīt, veikt (ko) ar lielu piepūli.
- nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
- drupinātājs Darītājs --> drupināt.
- izpildītājs Darītājs --> izpildīt.
- modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
- pildītājs Darītājs --> pildīt.
- pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
- ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
- slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
- izpumpēties Darot ko, pilnīgi zaudēt spēkus.
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
- divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
- gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
- koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
- datorspēle Datorā ieprogrammēta vai lejupielādējama spēle.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
- vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
- uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
- kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
- teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
- datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
- serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
- sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties; daudz iedzert (ko).
- salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- vecs buks daudz pieredzējis, piedzīvojis cilvēks.
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- pierunāt Daudz runājot, piepildīt ar runāšanu (ko).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
- noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
- divkārtējs Daudz spēcīgāks, intensīvāks (piem., par jūtām, spēku).
- divkāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
- trīskāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
- divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piem., par jūtām, spēku).
- izzvejot Daudz zvejojot panākt, ka (piem., ezerā, jūrā) vairs nav zivju.
- braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
- pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
- izredzēties Daudz, redzēt (ko); daudz pieredzēt.
- gabalu gabalos daudzās sīkās daļās (piem., saplīst).
- treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
- pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
- kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
- vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
- piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
- tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
- simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
- multilaterāls Daudzpusējs (piem., par līgumiem).
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas skaldnes.
- piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
- pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
- pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
- ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
- uzdauzīt Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
- izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
- priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
- pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
- programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
- panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- poligrāfija Dažādu iespieddarbu izgatavošana.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
- godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
- stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
- metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
- ziemas miegs dažu dzīvnieku pilnīga miera stāvoklis ziemā.
- pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
- revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
- mētra Dažu nelielu ogulāju (piem., brūkleņu, melleņu, zileņu) stublāji ar lapām.
- buks Dažu pārnadžu sugu, piem., stirnu, kazu tēviņš.
- jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
- gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
- pamale Debess josla pie horizonta.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
- atrotīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
- atlocīt piedurknes dedzīgi ķerties pie darba.
- degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
- sprēgāt Dedzīgi paust (piem., savu sašutumu).
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
- gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
- benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
- radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
- deists Deisma piekritējs.
- divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- nodejot Dejojot izpildīt (deju); dejojot sniegt (priekšnesumus).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- piedēt Dējot piepildīt (ko).
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
- nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
- frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
- karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
- mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
- ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
- apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
- aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
- sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
- dēlēns Dem. --> dēls (1); nepieaudzis dēls.
- irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
- pieniņš Dem. --> piens.
- piciņa Dem. --> pika.
- pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
- pipariņš Dem. --> pipars.
- pirkstiņš Dem. --> pirksts.
- spilventiņš Dem. --> spilvens.
- vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
- demokrāts Demokrātijas atzinējs, piekritējs.
- vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- sātanisms Dēmonu, sātana pielūgšana.
- interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
- tautas kalps deputāts (piem., parlamentā).
- piederēties Derēt klāt; būt piemērotam.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
- spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
- spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- aksesuārs Detaļa (piem., mākslas darbā).
- spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
- pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
- piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- determinists Determinisma piekritējs.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
- gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko izmanto, piem., alus gatavošanai.
- audi Diegi, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- vakar Dienā pirms šodienas, iepriekšējā dienā.
- vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena.
- vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
- aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
- dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
- gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
- raibenis Dienas tauriņš ar spilgti raibiem spārniem.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
- uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
- korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- aizvakar Dienu pirms vakardienas.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- elkdievība Dievību vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- dievturis Dievturības piekritējs.
- parupjš Diezgan rupjš, nepieklājīgs.
- gana Diezgan, pietiekami.
- pirmdīglis Dīglis savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- aizdipināt Dipinot aiziet, aizskriet.
- atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iedipināt Dipinot ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- izdipināt Dipinot iziet, iznākt, arī izskriet.
- nodipināt Dipinot noiet, nonākt, arī noskriet.
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
- akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti augstu sasmalcinājuma pakāpi.
- bastards Divām dažādām sugām vai ģintīm piederīgu vecāku pēcnācējs; hibrīds.
- ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
- koka kājas divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm.
- dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
- kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
- dubultstandarts Divējāda pieeja.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
- savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piem., 8 un 5).
- jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- divspēle Divu aktieru tēlojums (piem., izrādē).
- binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
- kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
- polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
- līdzdalība Divu vai vairāku personu kopīga piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.
- sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
- pūslis Dobs, elastīgs priekšmets, ko var piepildīt ar gaisu.
- rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
- rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
- oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
- dobspiedes tehnika dobspieduma tehnika.
- greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
- gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- endoskopija Dobu orgānu un ķermeņa dobumu (piem., kuņģa, barības vada, bronhu u. tml.) izmeklēšana ar endoskopu.
- piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
- sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
- sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
- sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
- saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
- pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
- pārrakstīt Dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
- izpildraksts Dokuments par tiesas sprieduma izpildīšanu.
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
- akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
- pavaddokuments Dokuments, kas pievienots kādai precei, sūtījumam u. tml.
- darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
- kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
- pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
- protokols Dokuments, kurā ietverts (kā) gaitas secīgs pieraksts.
- rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
- pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
- zemes grāmata dokuments, kurā reģistrēts kādam piederošais zemes īpašums.
- dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
- portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
- prezentācija Dokumentu uzrādīšana tajā norādītās darbības izpildīšanai.
- dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
- pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
- padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
- iedomāties Domās izvēlēties (piem., skaitli, vārdu).
- rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
- nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
- aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
- sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
- doma Domāšanas rezultāts (piem., atziņa, slēdziens, ideja).
- piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- izgājiens Došanās, pārvietošanās, atstājot iepriekšējo atrašanās vietu (piem., hokejā, paukošanā).
- pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- piedot Dot (ko) klāt, papildus.
- atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
- sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
- sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
- mest pagastu dot dāvanas, naudu (piem., jaunajam pārim kāzās).
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
- pamest ar acīm dot norādījumu, zīmi ar acīm (tās pamirkšķinot, piemiedzot u. tml.).
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
- maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus).
- sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
- nodot Dot, sniegt (ko) tā, ka otrs paņem, saņem, arī pieņem.
- tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- piknikot Doties piknikā un ieturēt maltīti zaļumos.
- aizceļot Doties prom (piem., par gājputniem).
- spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- aizsainis Drānā (piem., lakatā) iesaiņots nesamais.
- klusums pirms vētras draudīgs klusums, miers pirms satraucošiem notikumiem.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
- gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- nodrukāt Drukājot, iespiežot izgatavot.
- grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
- grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
- atdrupināt Drupinot atdalīt.
- iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
- izdrupināt Drupinot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
- izdrupināt Drupinot padarīt robainu, caurumainu.
- piedrupināt Drupinot pievienot (klāt).
- sadrupināt Drupinot sasmalcināt.
- uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
- dublāža Dublēšana, dublējums (par filmu, filmas epizodi).
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
- pieducināt Ducinot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
- pieducināt Ducinot piebraukt (pie kā, kam klāt).
- piedūkt Dūcot piepildīt ar skaņām (ko).
- piedūdot Dūdojot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
- sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
- apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
- skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
- dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
- iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
- piedungot Dungojot piedziedāt (ko).
- piedungot Dungojot pievienoties (melodijai, dziedāšanai u. tml.).
- pēlis Dūnu sega; ar dūnām pildīts matracis.
- pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
- patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
- rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
- piecrinde Dzejolis, pants ar piecām rindām.
- gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (piem., par zirgu, tā apmatojumu).
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piem., lokomotīvju, vagonu) kopums.
- riteklis Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
- pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem); piedzimt (par dzīvniekiem).
- piedzīt Dzenot (sniegu, smiltis u. tml.), piepildīt (ar to ko).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- apdzīt Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
- padzīt Dzenot panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piem., stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.).
- šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no augļu sulu koncentrāta (25–50% dabīgās sulas), tam pievienojot ūdeni.
- groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
- uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
- piedzert Dzerot piepildīt.
- atdzerties Dzerot pilnīgi remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairāk negribas.
- sēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piem., viesībās, kafejnīcā).
- lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piem., par kaķi, suni).
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- lalināt Dzidri, maigi skanēt (piem., par zvanu).
- kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
- sadziedāties Dziedāt kopā (piem., skatītājiem ar kori, ar mūziķu ansambli).
- piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
- primadonna Dziedātāja, kas izpilda galvenās lomas; aktrise teātrī, kas izpilda galvenās lomas.
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- šlāgerdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda šlāgerus.
- popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
- kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
- piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties dziedāšanai.
- nodziedāt Dziedot (koncertā, operā) izpildīt, atveidot.
- nodziedāt Dziedot atskaņot, izpildīt.
- izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
- pielīgot Dziedot līgodziesmas panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
- piedziedāt Dziedot panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
- dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
- diafragmas elpošana dziļa elpošana, kurā piedalās diafragma.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- iesūkt Dziļi ieelpot, uzņemt sevī (piem., gaisu, smaržu).
- ierakt Dziļi iespiest.
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) – piem., par smaržām.
- nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
- iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
- kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
- skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
- zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
- asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
- nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
- erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
- masturbācija Dzimumorgānu mehāniska (piem., ar roku) kairināšana seksuālas baudas gūšanai.
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- zābaki Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
- organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
- biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
- možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
- guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
- tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
- nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
- oldējēji Dzīvnieki (piem., daži abinieki, visi putni), kas dēj olas.
- bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav mugurkaula vai hordas (piem., vienšūņi, gliemji, posmkāji).
- labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
- pinkainis Dzīvnieks ar biezu, kuplu apmatojumu (piem., lācis, suns).
- garknābis Dzīvnieks ar garu knābi (piem., stārķis).
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti par suni).
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
- tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
- peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
- ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
- upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
- palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
- draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
- kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
- zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
- sermuļu dzimta dzīvnieku dzimta, pie kuras pieder sermulis, āpsis, cauna, ūdrs, sesks u. c.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
- plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
- mājoklis Dzīvošanai piemērots cilvēku miteklis (piem., māja, dzīvoklis).
- vaļoties Dzīvot bez tiešiem darba pienākumiem, atpūsties.
- sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
- peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
- senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
- sinagoga Ebreju reliģiskā kopiena.
- Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
- Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
- šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
- bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
- atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
- cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
- sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
- čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
- plovs Ēdiens no rīsiem un gaļas, dārzeņiem, augļiem ar dažādu garšvielu piedevām.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
- piekoda Ēdiens vai produkts, ko ēd klāt pie dzēriena vai šķidra ēdiena.
- piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
- omlete Ēdiens, ko gatavo no sakultām olām un piena (ar vai bez dažādām piedevām).
- priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
- vēlbrokastis Ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē; brančs.
- kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
- zīdīt Ēdināt ar savu pienu no krūts (zīdaini).
- ķeksēt Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
- pielocīt Ēdot piepildīt (ko).
- pieēst Ēdot piepildīt.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
- Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
- Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
- EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
- būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
- pieiet Ejot iegriezties (pie kāda).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
- aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
- pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
- mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
- metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
- eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
- pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
- ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
- ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
- vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
- mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
- klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
- testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
- elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
- rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
- rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
- kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
- galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa (piem., atoma kodols, atoms vai molekula).
- orbitāle Elementārdaļiņas (piem., elektrona) iespējamā atrašanās vieta atomā.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
- pieelpot Elpojot piepildīt (ar gaisu ko).
- sēkt Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
- pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piem., mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
- pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
- sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
- lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piem., psihē).
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
- izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
- pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.
- žēlabas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- rigiditāte Emocionāls, intelektuāls inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
- empīriķis Empīrisma piekritējs.
- kvēle Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
- zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
- ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
- jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
- epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
- burbulis Epidemioloģiski droša vide.
- epikūrietis Epikūrisma piekritējs.
- krītamā kaite epilepsija.
- biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- epika Episko darbu kopums.
- epiķis Episku darbu autors.
- skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas.
- ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
- ērģeļmūzika Ērģelēm komponēta mūzika; uz ērģelēm izpildīti skaņdarbi.
- parādība Esamības un attīstības izpausmes forma (piem., process, stāvoklis, īpašība).
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- knābāt Ēst, tverot ar knābi; drupināt ar knābi.
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
- abesīņi Etiopieši.
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
- cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
- pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
- de facto faktiski, bet ne juridiski (piem., atzīt jaunu valsti).
- vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- fašists Fašisma piekritējs.
- federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- federālists Federālisma piekritējs.
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību aizstāve un atbalstītāja.
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot ķermeni ar plakni gareniski (piem., rasējumā).
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piem., šahā, dambretē).
- dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
- dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
- atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
- dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
- lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu.
- līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
- perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- temperatūra Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) sasiluma pakāpi.
- kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
- enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
- kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
- gaismas terapija fizioterapijas nozare – optiskā starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- fizioterapeits Fizioterapijas speciālists.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
- pilnvarnieks Fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi pilnvaru.
- pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
- zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
- sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, ko izpilda no rīta; rīta rosme.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
- fluorīts Fluorīdu grupas minerāls bezkrāsainu (ja tīrs) vai krāsainu (ja ar piemaisījumiem) kristālu veidā.
- asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
- kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
- spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
- noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
- iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
- mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- piefotografēt Fotografējot piepildīt ar attēliem (ko).
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
- faksimils Fotomehānisks (piem., teksta, attēla) atveidojums.
- F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
- intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
- fundamentālists Fundamentālisma piekritējs, atbalstītājs.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
- diferenciālis Funkcijas pieauguma galvenā lineārā daļa.
- penālis Futlāris (piem., vadiem).
- lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
- Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
- veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
- maijs Gada piektais mēnesis.
- janvāris Gada pirmais mēnesis.
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
- aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
- samesties Gadīties kļūmei, kavēklim (piem., darbībā).
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piem., dūmu, gāzu) kopums.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
- aerācija Gaisa pievadīšana; piesātināšana ar gaisu.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piem., no telpām, drēbēm dūmus, smaku).
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
- gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros (piem., ejot caur kristālu).
- kāvi Gaismas, uguns spilgts atspīdums (pamalē).
- kasete Gaismu necaurlaidīgs futlāris (piem., fotofilmas uzglabāšanai).
- mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
- kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu, krāsas toni).
- kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
- blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
- attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
- ļaudis Gājēji, kalpi; saime.
- saimes ļaudis gājēji, kalpi.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
- apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- kuvērs Galda klājums vienai personai: šķīvji, glāzes, galda piederumi, salvete.
- menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
- kūku lāpstiņa galda piederums – neliela plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
- dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
- galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- sabrukums Galējs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piem., nervu) funkciju izbeigšanās.
- šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
- ekstremāls Galējs; tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; kritisks [2], bīstams.
- majordoms Galma saimniecības vadītājs, vēlāk galma augstākā amatpersona (piem., Franku valstī 5. gs. beigās – 8. gs.).
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
- rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (piem., feodālajā Krievijā).
- guberņas pilsēta galvenā pilsēta guberņā.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
- līnijtiesnesis Galvenā tiesneša palīgs (piem., futbolā, hokejā).
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- virsdiriģents Galvenais diriģents (piem., Dziesmu svētkos).
- pamatēdiens Galvenais ēdiens kādā ēdienreizē (piem., pusdienās).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (piem., mākslas darbā); galvenā, vienojošā tēma (piem., darbībā, norisē).
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
- maģistrāle Galvenais vads (piem., ūdensvadam, kanalizācijai, elektrotīklā).
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
- pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
- apmēram Galvenajos vilcienos, nepilnīgi.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- pamatkodols Galveno, dominējošo cilvēku kopums (piem., kādā grupā).
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piem., no ieslodzījuma).
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
- maisadata Gara adata ar lielu aci (piem., maisu šūšanai vai lāpīšanai).
- galerija Gara telpa (piem., pilī) parasti ar logu rindu vienā garensienā.
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
- koridors Gara, šaura eja (piem., vilciena vagonā).
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
- penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
- strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
- stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
- štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
- lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
- strēle Garens, šaurs (piem., gāzu) veidojums.
- kaftāns Gari vīriešu svārki (piem., Tuvo Austrumu, slāvu tautām).
- meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
- kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
- inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- kulturāls Garīgi bagāts, inteliģents (par cilvēku); pieklājīgs.
- Dieva dots garīgi nepilnvērtīgs, vientiesīgs.
- bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
- sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (piem., vīnam, tējai).
- gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
- piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
- darīt Gatavot (piem., alu).
- post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
- kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- freons Gāze vai gaistošs šķidrums, ko pilda aerosolos, saldējamās iekārtās u. tml.
- vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
- toniks Gāzēts atspirdzinošs dzēriens.
- degazācija Gāzu izvadīšana (piem., no raktuvēm, izkausētiem materiāliem).
- gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
- pagāzt Gāžot pasvērt (piem., uz sāniem).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piem., uz sāniem).
- pieglabāt Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
- aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
- aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
- pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
- freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- ķellēt Gleznot (piem., lieliem triepieniem).
- gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
- ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
- gludspiedes tehnika gludspieduma tehnika.
- pavisam Gluži, pilnīgi; ļoti.
- gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
- reveranss Godbijīga paklanīšanās ar nelielu piesēdienu.
- gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
- zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
- govs stāv ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
- govs ir ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
- govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
- govs norauj pienu govs sāk dot mazāk piena.
- lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
- pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
- noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
- slaucama govs govs, kas dod pienu.
- piena govs govs, kuru izmanto piena ražošanai.
- sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
- piegrābt Grābjot ar grābekli, pievirzīt.
- piegrābt Grābjot, ņemot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
- plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
- iezīmēt Grafiski attēlot (piem., kartē, plānā).
- notācija Grafisku zīmju kopums mūzikas pierakstīšanai; nošu raksts.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- uzgraizīt Graizot sagatavot (piemēram, kā sastāvdaļas).
- gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
- rokraksta grāmata grāmata, kurā teksts un apdare izpildīta ar roku.
- apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- bibliotēka Grāmatu krājums (piem., personas īpašumā).
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
- grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
- vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
- trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
- sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
- izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
- piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- izgrebt Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
- vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
- gandare Grēku izpirkšana.
- absolūcija Grēku piedošana, atlaišana.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
- sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- paklājs Grīdas segums (piem., vingrošanā, cīņas sportā) pasargāšanai no traumām.
- GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
- šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
- skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
- virpināt Griezt, grozīt (parasti pirkstos).
- klauvēt pie kāda durvīm griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda.
- virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
- riezties Griezties, vērpties, liekties (piem., par dēļiem).
- siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
- iegriezt Griežot (piem., audumā caurumu, šķēlumu) ieveidot.
- atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
- aizgriezt Griežot (piem., to, kam ir vītnes), aiztaisīt.
- iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
- iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā); pievienot (ko) sagrieztu.
- izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
- pagriezt Griežot izmainīt stāvokli (kam, piem., ap asi grozāmam); šādā veidā (ar to) regulēt (piem., ierīci).
- griezums Griežot izveidots, piem., attēls, ornaments.
- piegriezt Griežot pievilkt ciešāk.
- piegriezt Griežot telefona ciparu ripu, piezvanīt.
- nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (no kā slapja).
- sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
- izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
- meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
- urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
- vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
- pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
- smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
- šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku.
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
- piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- smags Grūti uztverams (piem., par tekstu, valodu).
- sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
- pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
- piegrūst Grūžot, stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
- ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni.
- spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
- palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
- likties Gulties; krist, mesties (piem., kur iekšā).
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
- iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
- izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, kamēr nenāk miegs.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
- ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
- smelt Gūt (piem., spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- tikt Gūt (piem., zināšanas, saprasmi).
- mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
- sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
- iet labumā gūt labumu; radīt svara pieaugumu.
- loms Guvums (piem., medībās).
- leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
- eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
- stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
- trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantošanu ģeometrijā (piem., trijstūru aprēķināšanā).
- tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā telpiskas figūras un ķermeņi grafiski attēloti plaknē.
- supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
- savējais Ģimenes, kolektīva loceklis, piederīgais no šīs ģimenes, kolektīva viedokļa.
- klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- ģipša nolējums ģipsī izlieta precīza tēlniecības darba kopija.
- soloģitāra Ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju; augsta reģistra ģitāra.
- čīzburgers Hamburgers, kura pildījumā ir siera šķēle.
- hēdonists Hēdonisma piekritējs.
- barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
- skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
- slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piem., upes, ceļa.
- hinduists Hinduisma piekritējs.
- puķu bērni hipiju kustība 20. gs. 60. gados.
- pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
- Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
- čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
- huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
- humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kas dzīvo pēc humānisma principiem.
- melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
- doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
- strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
- rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
- uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedēstīt Iedēstot papildināt (esošo stādījumu).
- piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
- sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
- uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svinībās).
- ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
- atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
- samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
- ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
- uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
- uzņemt uz krūts iedzert alkoholisku dzērienu; piedzerties.
- uzmest Iedzert papildus (alkoholisku dzērienu).
- ieurbties Iedziļināties (piem., parādību izpētē).
- gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- iemītnieks Iedzīvotājs (piem., dzīvoklī, namā).
- iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
- iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- dabiskais iedzīvotāju pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
- raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
- uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
- pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
- batoniņš Iegarenas formas saldums ar pildījumu vai bez tā.
- iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
- vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
- iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
- pienākt Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
- saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
- iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
- iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
- ielikt Ieguldīt (piem., darbībā).
- izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
- ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
- dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā; nopirkt, iegādāties (ko).
- izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
- sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
- ievākt Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
- uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
- folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
- stāties spēkā iegūt juridisku spēku (piem., par darījumu, līgumu, likumu).
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- laimēt Iegūt loterijā, izlozē u. tml. (piem., naudu, mantu).
- nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
- naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
- praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
- sagrābstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- sagramstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
- iestaigāt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- iekarot Ieinteresēt, piesaistīt sev (cilvēkus).
- uzāķēt Ieinteresēt, piesaistīt.
- iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
- komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
- sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
- elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
- stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai, piem., ar siltumu, gaisa plūsmu.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
- piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
- internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
- ieplūdināt Iekļaut (kādā kopumā), pievienot (kādam kopumam).
- iesaistīt Iekļaut (piem., vārdus teikumā).
- ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur); iekļaut kā locekli, dalībnieku (piem., kolektīvā).
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
- pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
- iebrukums Iekļūšana ar varu (piem., kāda mājā).
- kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
- salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
- iegrimt Iekrist (piem., par vaigiem, acīm).
- iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
- kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
- lūmens Iekšējais diametrs (piem., asinsvadiem).
- ķidas Iekšējie orgāni (nelieliem dzīvniekiem, piem., zivīm, putniem).
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
- bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
- labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
- ievelties Ieķerties (piem., matos).
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
- iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- iekabināt Ielikt, iekārt (piem., āķī, cilpā).
- ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
- ieaicināt Ielūgt (piem., viesos).
- apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
- piešauties Iemācīties, iepraktizēties (piem., kādā nodarbē).
- sagatavot stundas iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- sagatavot mājasdarbus iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- iemist Iemājot; piemist.
- iezīst ar mātes pienu iemantot (piem., paradumu) no mazotnes.
- samērcēt Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
- piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
- samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
- ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
- iemīlēties no pirmā acu uzmetiena iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.
- ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
- papildienākumi Ienākumi, ko gūst papildus iepriekš paredzētajiem, regulārajiem ienākumiem.
- pasīvie ienākumi ienākumi, kuru gūšanā ienākumu saņēmējs tiešā veidā nepiedalās (piem., dividendes).
- auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
- eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- propaganda Iepazīstināšana (piem., ar kādu izstrādājumu) un ieteikšana lietošanai.
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piem., vairākos, daudzos traukos).
- šopings Iepirkšanās.
- ievēsmot Ieplūst (piem., par gaisa strāvu, smaržu).
- likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
- izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
- programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
- priekšapmaksa Iepriekšēja samaksa, piem., par pakalpojumu, preci.
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
- aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
- iesist vārtus ieraidīt (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūstot punktu (piem., futbola, hokeja spēlē).
- gūt vārtus ieraidot, piem., bumbu vārtos, gūt punktu vai punktus sporta spēlē.
- datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
- aizpildīt Ierakstīt (piem., veidlapā, ailē).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- ielabot Ierakstīt, ievietot u. tml. labojumu, papildinājumu (kādā tekstā).
- formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
- metrika Ieraksts (piem., kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā.
- nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
- nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- atnākt Ierasties (piem., jaunā dzīves vietā).
- pieplūst Ierasties, pienākt klāt lielā skaitā.
- vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
- birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
- ņemt uzskaitē iereģistrēt, iedalīt (piem., kādā grupā).
- starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
- pildītājs Ierīce (kā) pildīšanai.
- pilinātājs Ierīce (kā) pilināšanai.
- lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
- moderators Ierīce (pianīna) skaņas klusināšanai.
- turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
- sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
- spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
- tonometrs Ierīce acs iekšējā spiediena mērīšanai.
- caurumotājs Ierīce caurumu izspiešanai.
- drupinātājs Ierīce drupināšanai.
- filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
- psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
- kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (piem., apkures un ventilācijas sistēmās).
- linete Ierīce garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam metālgriešanas darbmašīnās.
- lobītājs Ierīce kā (piem., graudu) apvalku atdalīšanai.
- tahometrs Ierīce kāda ķermeņa (piemēram, spoles) griešanās ātruma mērīšanai.
- medus spiedne ierīce medus izspiešanai no šūnām.
- tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
- kikstarteris Ierīce motocikla, mokika vai motorollera motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot.
- galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
- katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
- sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
- sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (piem., darba procesā, sportā); sejsargs.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
- ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā.
- termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piem., telpā, ierīcē).
- ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
- giljotīna Ierīce, ar ko nocērt galvu, izpildot nāvessodu.
- numerators Ierīce, ar ko numurē; ierīce, ar ko uzspiež ciparus (uz kā).
- kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
- multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
- noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
- pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
- sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- sadales skapis ierīce, kas sadala elektriskās strāvas piegādi.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
- filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
- zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
- pierīties Ierīt, ieelpot lielākā daudzumā (piem., dūmus, ūdeni); sarīties.
- gals Ierobežojums (piem., laikā, telpā).
- piegriezt skābekli ierobežot (kāda, kā) darbību, piem., samazinot vai izbeidzot finansējumu.
- iegrožot Ierobežot (kādu, piem., rīcībā, iegribās).
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- sakairināt Ierosināt (piem., interesi, iztēli), parasti ļoti.
- proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
- iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
- mēģinājums Iesācēja darbs (piem., literatūrā, mākslā).
- dalība Iesaistīšanās (piem., kādā pasākumā); piedalīšanās (kur).
- līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kopīgi veicamā pasākumā, darbībā u. tml.).
- iepīt Iesaistīt (piem., nevēlamā pasākumā).
- pieņemt Iesaistīt darbā pie sevis.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- iekļauties Iesaistīties, piedalīties; iejusties.
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
- iedarboties Iesākt darboties (piem., par motoru, ierīci).
- paņemt Iesākt dziedāt (piem., kādā tonī).
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iekustēties Iesākt kustēties (piem., staigājot, ko darot).
- aizlauzt Iesākt lauzt, bet pilnīgi nenolauzt; ielauzt.
- izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- nopīkstēt Iesākt pīkstēt un pārstāt pīkstēt (piem., par ierīcēm).
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (piem., par ložmetēju); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- ierūkties Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
- iespiegties Iesākt spiegt un apklust.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
- iespindzēties Iesākt spindzēt; iesākt spindzēt un pārstāt.
- iespītēties Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
- uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
- ievizēties Iesākt vizēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi vizēt.
- iezaigoties Iesākt zaigot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zalgot.
- iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
- iestāties Iesākties (piem., par stāvokli, norisi, laika posmu dabā).
- ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
- piesēt Iesēt (ko) papildus.
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- sasist Iesist (kur iekšā) lielākā daudzumā (piem., naglas).
- skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
- atsliet Ieslīpi atbalstīt (pret ko, pie kā).
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
- lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
- pieejamība Iespēja (ko) apmeklēt, (kam) piekļūt.
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- bezmaksas zvans iespēja zvanīt bez maksas (piem., uz operatīvo dienestu tālruņiem).
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- opcija Iespēja; iespēja ko izvēlēties (no piedāvātā).
- nobruņoties līdz zobiem iespējami pilnīgi nobruņoties.
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
- nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
- cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 mm.
- petits Iespiedburtu veids (augstums – aptuveni 3 mm).
- iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
- autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
- brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas.
- makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
- grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
- konfiskācija Iespieddarbu izņemšana no apgrozības; atsavināšana.
- klišeja Iespiedforma ilustrāciju iespiešanai.
- loksne Iespiedloksne; autorloksne.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
- drukas kļūda iespieduma kļūda.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
- ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
- pēda Iespiedumi, (kā) nospiedumi.
- jaunā druka iespiedums ar antīkvas burtiem.
- vecā druka iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
- druka Iespiedums, iespiešana.
- piedrukāt Iespiest (ko) papildus.
- piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
- iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
- iespīlēt Iespiest (piem., spīlēs).
- iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
- pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
- iedrukāt Iespiest [2].
- nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
- drukāt Iespiest tipogrāfiski.
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
- ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
- iebuktēt Iespiest, ieliekt.
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- nodrukāt Iespiest, publicēt.
- signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
- prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā).
- iesūkties Iespiesties un saglabāties.
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- atskurbtuve Iestāde, kurā atskurbina piedzērušos.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- kompetence Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
- sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
- piestādīt Iestādīt papildus.
- iespraudums Iestarpinājums.
- iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
- iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- iekļūt Iestāties (kur), iegūt tiesības (kur) piedalīties, parasti pārvarot grūtības, šķēršļus.
- atnākt Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
- pienākt Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
- ievākot Iestiprināt vākos (parasti iespieddarbu).
- iestrādāt Iestiprināt, iekļaut (piem., atšķirīgu sastāvdaļu).
- iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
- ieķitēt Iestiprināt, noblīvēt ar tepi.
- likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
- izoderēt Iestrādāt oderi (piem., apģērbam, apaviem).
- vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
- kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
- uzvest Iestudēt un izrādīt (piemēram, lugu).
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- komūnija Iešana pie dievgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
- ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
- kabata Iešūts, uzšūts nodalījums (piem., portfelim, somai).
- mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
- ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa ūdeni, staignu pamatu).
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- ieprecināt Ieteicot, pierunājot u. tml. panākt, ka apprec.
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kādu darbu, piem., apbalvošanai).
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- satērpt Ietērpt (parasti pilnīgi).
- stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
- stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
- satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
- tilpināt Ietilpināt.
- ieiet Ietilpt, būt ietilpināmam.
- satīstīt Ietīstīt (parasti pilnīgi).
- ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt.
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
- logāts Ietvars (piem., gleznai, attēlam).
- ieveidot Ietvert, attēlot (piem., daiļdarbā).
- gan Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- lai Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- uzņemt Ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
- gāzēt Ievadīt gāzi, piesātināt ar gāzi.
- izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
- izlūkot Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
- delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
- pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
- pavērsiens Ievērojama, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piem., kā norisē, gaitā, attīstībā).
- divkāršot Ievērojami palielināt, kāpināt (piem., spēkus, pūles).
- nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
- svarīgs solis ievērojams, nozīmīgs sasniegums, panākums (piem., kā norisē, attīstībā).
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (piem., rakstura, personības īpašības).
- importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
- automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
- elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- ielikt Ievietot (kādā iestādē); iekārtot (piem., darbā).
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
- ievākt Ievietot (kur, piem., glabāšanai).
- dot Ievietot (piem., kādā tekstā, izdevumā).
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu); ievietot (kur iekšā, piem., būvmateriālu).
- ielikt Ievietot, publicēt (piem., rakstu, attēlu laikrakstā, žurnālā).
- iešņaukt Ievilkt degunā (piem., šņaucamo tabaku).
- pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
- iebraukt Ievirzīt (kur iekšā, piem., roku).
- ienest Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
- ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piem., apavos, biksēs).
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- ieraut Ievirzīt uz iekšu; pievilkt klāt.
- ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
- ieiet Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties.
- iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- ietaukot Ieziest ar taukvielām; piesātināt ar taukvielām.
- iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
- ieķepēt Ieziest, iepildīt (ko mīkstu, lipīgu).
- iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
- pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
- pamatiezis Iezis, kas ir radies pirms kvartāra perioda.
- magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
- erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes garozā.
- EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
- dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
- paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
- uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
- nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
- lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
- noknibināties Ilgāku laiku knibināties (piem., darot ko sīku, smalku).
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
- saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piem., sienu, lapas).
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piem., par suni, vilku).
- izstīvēties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (piem., ceļot ko smagu).
- izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz plosīties (piem., par vēju).
- izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- marinēt Ilgi novilcināt (piem., kāda jautājuma izlemšanu).
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, arī ar priekpilniem izsaucieniem.
- odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
- kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
- iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
- kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
- iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
- lauzīties Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
- piesēdēt Ilgstoši sēžot, intensīvi strādāt (pie kā).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
- plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
- muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
- šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt (piem., ēdot).
- iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
- žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
- atropīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piem., sāpju remdēšanai, acu slimību ārstēšanai).
- dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- rokraksts Individuālo īpatnību, savdabību kopums (piem., mākslas darbā).
- automāts Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; mašīnpistole.
- senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
- liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
- paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
- kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri).
- tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
- parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
- mērinstruments Instruments (piem., lineāls, bīdmērs) vai ierīce (kā) mērīšanai.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- mikrometrs Instruments ļoti mazu lielumu (piem., cauruļu sienu biezuma) mērīšanai.
- māneklis Instruments, ar ko atdarina putnu vai dzīvnieku balsis un ko izmanto medījuma pievilināšanai.
- štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
- sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
- intelektuālists Intelektuālisma (1) piekritējs.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
- intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
- lēkme Intensīva (kā, piem., klepus) norise.
- nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- nopikoties Intensīvi pikoties; pikoties, līdz iestājas kāds stāvoklis.
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piem., par procesu).
- prāta vētra intensīvs, saspringts (piem., rīcības, viedokļa) optimālā risinājuma, iespēju meklējums, paudums.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- vaicājums Interaktīvās sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
- raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- oktāva Intervāls starp pirmo un astoto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvinta Intervāls starp pirmo un piekto pakāpi (diatoniskā gammā).
- melodiskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda secīgi, vienu pēc otras.
- harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
- intuitīvists Intuitīvisma pārstāvis, piekritējs.
- tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
- spietuve Īpaša (piem., koka) tvertne, kas paredzēta spieta ievietošanai.
- mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- salvete Īpaša materiāla gabals (kā, piem., roku, tehnikas) noslaucīšanai, notīrīšanai.
- galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
- livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
- zirgsega Īpaša sega, piem., sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
- gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
- ģērbtuve Īpaša telpa, kur pārģērbties (piem., darbam, sporta nodarbībām).
- slīpētava Īpaša telpa, vieta (piem., darbnīca, cehs), kur (ko) slīpē (1).
- marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- dārgmetāla zīmogošana īpaša, raudzi apliecinoša, zīmoga uzspiešana dārgmetāla izstrādājumam.
- eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
- pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- darbnīca Īpaši iekārtota telpa (piem., amatnieka, mākslinieka) darbam.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
- piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
- serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
- pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
- pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
- skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
- manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- izlase Īpaši izraudzīta kvalificētāko, atbilstošāko cilvēku grupa (piem., sportā).
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
- liels Īpaši nozīmīgs (piem., par piemiņas dienu).
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
- čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
- guļammaiss Īpaši pagatavots maiss, kurā var gulēt (piem., ceļojumā).
- sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
- ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
- slidzābaki Īpaši zābaki slidošanai ar tiem piestiprinātām slidām; īpaši zābaki slidošanai ar metāla apkalumu slidu piestiprināšanai.
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
- iezīme Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
- valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
- vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
- tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
- saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
- saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- slēdzis Īpašs mehānisms (kā, piem., sprādzes) galu, malu savienošanai kopā, attaisīšanai vaļā.
- slēdzis Īpašs mehānisms (piem., spiedpoga, rokturis), lai (ko) atvērtu, aizvērtu, iedarbinātu, izslēgtu.
- akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
- diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
- atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
- grunts Īpašs vielu maisījums, ar ko noklāj virsmu pirms krāsošanas.
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piem., virpošanā).
- ekspropriācija Īpašuma piespiedu atsavināšana.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- kopīpašums Īpašums, kas pieder diviem vai vairākiem īpašniekiem.
- privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- piegarša Īpatnēja papildu garša.
- akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
- stāv rakstīts ir (kur, piem., Bībelē) rakstīts.
- nav izslēgts ir iespējams, pieļaujams.
- IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- karodziņš Īsa izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- izķert Īsā laikā, ātri izpirkt.
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
- pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
- ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- atzīmēt Īsi pierakstīt; ierakstīt, reģistrēt; attēlot.
- pasveicināt Īsi sveicināt (kādu, piem., garāmejot).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
- brāziens Īslaicīga, spēcīga (kā, piem., lietus, vēja darbības) pastiprināšanās.
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
- sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko rada, piem., motori, ierīces.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
- tikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., pulkstenim darbojoties.
- krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- modžaheds Islāma kaujinieks, partizāns (piem., Afganistānā).
- musulmanis Islāma piekritējs; islāmticīgais.
- Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
- konspekts Īss (piem., teksta, runas) satura pieraksts.
- biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
- devīze Īss izteiciens ar ko autors, piedaloties konkursā, aizstāj savu vārdu.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
- atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
- salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
- kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
- objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
- patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
- uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
- nogriezties Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piem., par dūmiem, smiltīm).
- pazibēt Īsu brīdi rasties (piem., atmiņā, prātā).
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
- iegailēties Īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par spīdumu.
- nospindzēt Īsu brīdi spindzēt un pārstāt spindzēt.
- pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
- novirpināt Īsu brīdi virpināt un pārstāt virpināt.
- pavirpināt Īsu brīdi virpināt.
- nozibināt Īsu brīdi zibināt un pārstāt zibināt (piem., par zibeni).
- paraukt Īsu brīdi, mazliet raukt (piem., sejas daļu).
- paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
- maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
- ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
- masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
- izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
- dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- izirt Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- izjukt Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
- muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
- pievadīt Izbūvējot (piem., vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- ievilkt Izbūvēt, ierīkot (kur, pieslēdzot vadu sistēmai).
- pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
- pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
- uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
- panduss Izbūvēts slīpums bez pakāpieniem (piem., pie ieejas ēkā, tilta galā).
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
- zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
- piecept Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
- pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
- maestro Izcils mūziķis (piem., diriģents, komponists).
- skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
- iegūt Izcīnīt un saņemt (piem., apbalvojumu).
- raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
- elpot Izdalīt, izplatīt, piem., mitrumu, gaisu, smaržu.
- lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
- degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
- varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- izmest Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
- nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
- presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- degums Izdegusi vieta (piem., mežā); izdega.
- piedēt Izdēt (olas) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
- izmaksa Izdevumi; (kā) ražošanai, iegādei, norisei u. tml. nepieciešamā naudas summa.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- piedomāt Izdomāt un pievienot (ko klāt).
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
- segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
- izriest Izdzīt, izveidot (piem., asnus, pumpurus).
- vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- reproducēt Izgatavot (kā) kopiju; pavairot.
- kopēt Izgatavot (mākslas darba) kopiju.
- iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
- uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
- piegāzt Izgāžot, izmetot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt vai piepildīt (ar to kādu vietu).
- pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
- tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
- proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
- tālākizglītība Izglītošanās turpinājums.
- izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
- izšņāpt Izgriezt (piem., caurumu, robu).
- izgruvums Izgruvusi vieta (piem., mūrī, krastā).
- izgājiens Iziešana, parādīšanās (piem., uz skatuves); uzstāšanās reize.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
- izšķīst Izjukt (piem., par izvalkātu apģērbu).
- izšķīst Izjukt (piem., tiekot vārītam).
- izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
- piederēt Izjust piederību.
- apreibt Izjust reiboni (piem., stipras smaržas iedarbībā).
- pietuvināties Izjust savu tuvību, piederību (kam).
- tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
- uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
- izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
- izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
- uzkapināt Izkapināt (izkapti).
- piekārstīt Izkarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
- izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
- naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piem., krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
- izgaisināt Izkliedēt (piem., dūmus, miglu).
- uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
- izšķīst Izklīst (piem., par pūli).
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- noslīpētība Izkoptība līdz pilnībai.
- atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
- izkūpināt Izkvēpināt.
- izlīdzināt Izlabot; samazināt (piem., savu vainu, kļūdu).
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
- rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
- apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
- atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
- izspiesties Izlauzties (piem., par skaņu).
- izrauties Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
- nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- rags Izliekta stieņveida detaļa (piem., kā satveršanai, turēšanai).
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- izprasīt Izlūgt; arī pieprasīt.
- izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
- nokrāsoties Izmainīt krāsu (piem., audumam plūkot).
- izsist Izmainīt, izjaukt (piem., ierasto kārtību).
- iegriezties Izmainīties (piem., par sarunas tematu).
- kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
- piebārstīt Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
- maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
- ieguldīt Izmantot (kapitālu) peļņas gūšanai, ienākumu saņemšanai.
- utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
- zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
- pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
- špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
- tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana (piem., pirms sacensībām).
- aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
- formāts Izmērs, ārējais apveids (piem., grāmatai, papīram).
- izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piem., no kabatas).
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
- bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
- izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- amplitūda Izpausmes apjoms (piem., spējām).
- pateikt Izpaust, attēlot (piem., mākslas darbā).
- pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
- izsist Izpelnīt, iegūt (piem., peļņu, kapitālu u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
- dalīt Izpildīt (skaitļa) dalīšanas darbību.
- intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
- atskaņot Izpildīt (skaņdarbu).
- svingot Izpildīt džeza mūziku svinga (1) stilā.
- atvērt iekavas izpildīt iekavās norādīto matemātisko darbību.
- giljotinēt Izpildīt nāvessodu ar giljotīnu.
- nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- nostrādāt Izpildīt paredzēto darbību, savu funkciju.
- repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
- uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, deju u. tml. (publiskā pasākumā).
- uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
- izpildu komiteja izpildkomiteja.
- zemes ierīcības komiteja izpildu institūcija zemes reformas realizēšanai.
- izpildu vara izpildvara.
- ilgtermiņa jeb finanšu izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 10–15 gadiem.
- īstermiņa jeb operatīvā izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 3–5 gadiem.
- saplānot Izplānot (piem., kādā laikposmā paveicamo).
- kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
- raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- plūdināt Izplatīt (piem., smaržu, gaismu, skaņu).
- liet Izplatīt (piem., spožu gaismu, siltumu, smaržu).
- sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piem., gaismu, smaržu).
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
- līt Izplatīties (piem., par gaismu).
- paklīst Izplatīties (piem., par ziņām).
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
- salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
- cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
- pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- piestarot Izplatot gaismu, piepildīt (ar to, piem., telpu, apkārtni); piepildīt ar gaismu (ko).
- piesmaržot Izplatot smaržu, piepildīt ar to (telpu, vidi, apkārtni).
- pieplūst Izplatoties (kam), tikt piepildītam (ar to).
- novējot Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
- klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
- atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem).
- atkost Izprast; atšifrēt (piem., kāda rīcību).
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
- atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
- attaisnoties Izrādīties par pareizu, derīgu, nepieciešamu.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
- spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
- dvest Izraisīt (piem., jūtas).
- svilināt Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
- sagrauzt Izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (piem., par pārdzīvojumiem).
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).
- šķebināt Izraisīt nelabuma sajūtu (piem., par ko saldu).
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
- valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
- durt Izraisīt sāpju sajūtu (piem., par salu, vēju, spilgtu gaismu).
- kost sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- durties sirdī izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- (sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
- aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā).
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
- intriģēt Izraisīt ziņkāri, interesi, interesēt, piem., ar savu noslēpumainību.
- uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
- uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
- rosināt Izraisīt, veicināt (piem., kādu procesu).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
- grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
- izvēlēt Izraudzīt no kāda kopuma vēlamo, arī piemērotāko.
- izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
- izvēlēties Izraudzīties, atrast no dažādiem variantiem (ko piemērotu, atbilstošu).
- dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
- izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piem., audumu, adījumu).
- intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- uzsvērt Izrunāt (piemēram, zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2); akcentēt (1).
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
- piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums; tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- Velns lai parauj! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
- Velns parāvis! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
- Velns un elle! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
- izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
- pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
- noslaukt Izslaukt (daļu piena no govs).
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
- nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, iztaisnoties.
- pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
- izsolīt Izsoles veidā piedāvāt darba izpildes iespējas.
- špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
- izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko).
- čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
- uztūkt Izspīlēties (par ko, piemēram, piebāztu).
- izbradāt Izstaigāt (piem., staignu, brikšņainu vietu).
- apstaigāt Izstaigāt, apiet (kādu platību, teritoriju).
- izmaisīt Izstaigāt, izbraukāt (piem., ko meklējot).
- atstaipīt Izstaipīt (piem., notirpušu, piepūlētu ķermeņa daļu).
- kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
- kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
- izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
- metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
- dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
- kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
- parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
- silikāti Izstrādājums no šāda minerāla (piem., stikls, keramika).
- apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
- pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un saķepinot augstā temperatūrā.
- apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
- marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
- bojs Izsūtāmais zēns, apkalpotājs (piem., viesnīcā, uz kuģa).
- izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
- divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
- konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- atteikt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.); atsacīt.
- atsacīt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.).
- piekarināt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- piekārt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- uzticēt papīram izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
- ietērpt Izteikt, ietvert (piem., vārdos, skaņās).
- izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- seksapīls Izteikta seksuālā pievilcība.
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
- piedraudējums Izteikums vai darbība, ar ko (kādam) piedraud; draudu izteikšana.
- aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
- papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- izlietot Iztērēt (piem., spēku, laiku, enerģiju).
- izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
- iztikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti nelieliem, pieticīgiem līdzekļiem.
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
- izcelt Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
- atbrīvot Iztukšot (piem., trauku).
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- iznest Izturēt (piem., grūtības).
- iziet ugunskristības izturēt pirmo nopietno pārbaudījumu.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
- uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši uzvedības normām).
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
- rotaļāties Izturēties nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
- ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
- pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
- likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
- stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- izlocīties Izvairīties (piem., no pienākuma, atbildības, darba).
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
- uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
- ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- iztaisīt Izveidot (piem., mākslas darbu).
- sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- samontēt Izveidot (piem., mašīnu) no gatavām detaļām.
- samezglot Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
- sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
- ierīkot Izveidot (piem., uzstādot, izbūvējot).
- uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
- uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
- novilkt Izveidot dabā (piem., robežu, stigu).
- izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
- izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
- sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
- iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
- piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
- uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
- atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
- uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
- iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
- iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
- pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
- izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
- likt uzsvaru Izvēlēties par galveno, būtisko (kā, piem., darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- attīstīt Izvērst (piem., darbību); risināt (piem., sižetu).
- apspēlēt Izvērst (piem., izrādē) darbību (ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu); izmantot spēlē, tēlojumā u. tml.
- attīstīties Izvērsties, kļūt plašākam (piem., par darbību); risināt tālāk (piem., sižetu).
- relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
- pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
- eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
- pozicionēt Izvietot, novietot (ko) atbilstošā, piemērotā pozīcijā.
- stacionēt Izvietot, novietot (piem., karaspēka daļas, ieročus).
- nokare Izvirzījums (piem., klintij), kas ir vērsts uz leju; pārkare.
- nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
- stādīt Izvirzīt (piem., uzdevumu, prasību, problēmu).
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
- izbraukt Izvirzīt, piem., roku, pirkstus (cauri kam, caur ko).
- izstiept Izvirzīt, piem., uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
- izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
- dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
- domāt Izziņas darbībā pievērsties (kādam jautājumam); rast (piem., atbildi, atrisinājumu).
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
- zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piem., kādā nozarē).
- izkaltēt Izžāvēt (piem., slapjas drēbes, apavus).
- izžāvēties Izžūt (piem., par drēbēm, apaviem).
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm; veste.
- regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu parasti šķidrai vielai).
- piejaukt Jaucot pievienot (kam klāt); piemaisīt.
- plēst Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
- rakņāt Jaukt, arī pārvietot, piem., zemi, smiltis.
- mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- jaungads Jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki.
- bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
- kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
- juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
- fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
- emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
- raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
- pirmpiens Jaunpiens.
- neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
- dzinums Jauns auga veidojums (piem., asns, atvase).
- zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- šmurgulis Jauns, nepieredzējis cilvēks; smurgulis.
- pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
- stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- prozelītisms Jaunu piekritēju vervēšana.
- granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
- novitāte Jaunums (piem., mākslā, zinātnē); jauninājums.
- lieta Jautājums (piem., pārrunās); būtība, kodols.
- papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- rotaļīgs Jautrs, draisks, nenopietns.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- jogs Jogas piekritējs un tās praktizētājs (piem., Indijā).
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- uzacs Josla virs acs dobuma (piemēram, putnam).
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
- piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
- pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
- ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
- pārsegs Jumtveida konstrukcija (piem., ēku, būvju) pārklāšanai.
- Eiropa Jupitera pavadonis, ko 1610. gadā atklāja G. Galilejs.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- tinteszivs Jūras gliemis, sēpija [Sepia officinalis].
- admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
- planktons Jūrās un ezeros pasīvi peldošo (parasti mikroskopisko) augu un dzīvnieku kopums.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
- skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
- ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- abolīcija Juridiska (piem., likuma, lēmuma) atcelšana, (iestādes, amata) likvidēšana.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
- noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
- norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
- bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
- aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- de iure juridiski pilntiesīgi (atzīt jaunu valsti).
- spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
- aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
- kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- patētika Jūsmīgums, pacilātība, sakāpināta emocionalitāte.
- karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
- reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
- interesēties Just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
- kaunēties Justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
- identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
- ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
- erotika Juteklības, jutekliskuma, seksuālās pievilcības izpausme.
- likvidācija Kā (piem., kaitīgu apstākļu) pastāvēšanas novēršana.
- respekts Kā (piem., likumu, noteikumu) ievērošana, ņemšana vērā.
- likvidācija Kā (piem., organizācijas, uzņēmuma) darbības izbeigšana.
- vaigs Kā (piem., vietas) veidols, izskats.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas; pirmajā vietā.
- gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
- nabadzība Kā trūkums, nepietiekamība, aprobežotība.
- bads Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
- iztrūkums Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
- kā nākas kā vajag, kā pieklājas; arī kārtīgi, pareizi.
- portsigārs Kabatā nēsājama cigarešu vai papirosu kārbiņa; etvija.
- nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt).
- debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
- desmitnieks Kāda desmita (piem., 10 māju, 10 cilvēku) pārzinis.
- debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
- naudas gabals kāda naudas vienība (piem., monēta).
- riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
- programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
- novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
- makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
- eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- nekustamais īpašums kādam piederošā zeme, māja, būves.
- iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
- ekipējums Kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums.
- kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
- palāta Kādas institūcijas (piem., parlamenta) sastāvdaļa.
- cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
- ģenerālsekretārs Kādas organizācijas (piem., partijas) vadītājs.
- pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
- infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
- ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
- emfāze Kādas valodas vienības izcēlums (piem., ar akcentu, intonāciju, mainītu vārdu kārtību).
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
- pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
- paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
- iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
- palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
- palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
- paūjināt Kādu laiku ūjināt, piem., lai sasauktu kādu.
- kapučīno Kafija ar karstu, uzputotu pienu.
- late Kafija ar nelielu daudzumu piena.
- balta kafija kafija ar pienu vai krējumu.
- melna kafija kafija bez piena vai krējuma.
- kafijas galds kafija kopā ar, piem., dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
- moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
- paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
- piekaisīt Kaisot pievienot.
- (pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekam, rāpulim) ar peldplēvi starp pirkstiem.
- plezna Kāja ar peldplēvi (piem., pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem).
- kāpslis Kājām piestiprināmas āķveida skavas kāpšanai stabos, kokos.
- pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
- apavi Kāju ietērps (piem., kurpes, zābaki).
- piekakāt Kakājot piesmērēt (ko).
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
- vecā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā pirms mūsu ēras.
- piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
- izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- lopu meita kalpone, kuras pienākums ir rūpēties par lopiem.
- istabenis Kalpone, kuras pienākums ir uzkopt istabas.
- istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) – par šķidru masu, slapjiem priekšmetiem.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- kalums Kalts (metāla) priekšmets, piederums.
- reformāti Kalvinisma novirziena piekritēji; kalvinisti.
- hugenoti Kalvinisma piekritēji Francijā no 16. līdz 18. gadsimtam.
- iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
- izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) papildus klāt.
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu).
- kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- lejkanna Kanna ar snīpi un sietiņu laistīšanai.
- kapa kopa kapa kopiņa.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
- kāpe Kāpiens, kāpšana.
- sakne Kāpināšanas inversās darbības rezultāts.
- uzdzīt Kāpināt, palielināt (kādu rādītāju, piemēram, temperatūru); būt par cēloni, ka (kas) kāpinās, palielinās.
- pakāpes rādītājs kāpinātājs.
- kapitalizācija Kapitāla summas aprēķināšana pēc ienākuma no tā.
- investors Kapitāla, finanšu līdzekļu ieguldītājs.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
- buržujs Kapitālists, kapitāla īpašnieks.
- buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
- nedzīvais kapitāls kapitāls, kas nedod ienākumus, peļņu.
- privātkapitāls Kapitāls, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
- piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
- pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
- karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
- konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
- junkurs Karaskolas audzēknis (piem., cariskajā Krievijā).
- papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- parāde Karaspēka svinīga skate; svinīgs gājiens (piem., kāda pasākuma atklāšanā).
- vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
- karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
- karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā.
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
- raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
- veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
- sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
- kārums Kāre (piem., pēc kāda ēdiena).
- zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
- piekarināt Karinot piestiprināt, piekārt.
- vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
- piekārt Karot novietot (pie kā, kam klāt); piestiprināt.
- aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- atkārpīt Kārpot nost (piem., sniegu, zemi), atsegt.
- kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
- koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
- pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
- iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
- kalcinēt Karsēt, piem., sodu, sāļus, atbrīvojot no ūdens, gaistošām vielām.
- tvīkt Karst (piem., saulē) – parasti par augiem, zemi.
- siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
- sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
- izkārst Kāršot apstrādāt, attīrīt (piem., vilnu).
- pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
- krēmšnite Kārtainās mīklas kūka ar krēma pildījumu.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- piektais Kārtas skaitlis --> pieci (5).
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
- nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
- paspartū Kartona ietvars (piem., akvarelim, grafikas darbam).
- kārtoties Kārtot (parasti ilgāku laiku, piem., kādā telpā).
- kravāt Kārtot (piem., somu, portfeli), liekot ko iekšā.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- čubināt Kārtot uzbužinot vai pielīdzinot (piem., guļasvietu).
- post Kārtot, tīrīt; arī greznot, rotāt (piem., telpu) .
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
- balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts saglabā līdzsvaru (piem., uz virves).
- pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
- uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
- vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
- aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
- uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
- izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
- ultimāts Kategoriska prasība ar piedraudējumu.
- ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- ar rokām un kājām pretī kategoriski būt pretī, kategoriski nepiekrist.
- krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
- komža Katoļu baznīcas kalpotāja tērps – balts, līdz ceļiem, ar platām piedurknēm.
- kirē Katoļu draudzes mācītājs (piem., Francijā, Beļģijā).
- ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojuma laikā.
- monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
- karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
- latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
- kaukāzieši Kaukāza reģiona pamatiedzīvotāji (piem., gruzīni, azerbaidžāņi, armēņi).
- kaukāzieši Kaukāza tautu piederīgais.
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
- šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
- dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (ko lētāk vai papildus).
- storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
- kāķis Kauna stabs (pie kā sodīja ar rīkstēm dzimtcilvēkus).
- piekausēt Kausējot (ko), piepildīt (ar to ko).
- izkausēt Kausējot (piem., rūdu) iegūt (metālu).
- piekausēt Kausējot pievienot.
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
- kāds nekāds kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
- dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
- glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
- pilnmetrāžas Kinofilma, kurai ir vismaz piecas daļas.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
- skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzklāt Klājot, piem., drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- pakot Klāt (ko) ar kādu materiālu (piem., lai siltinātu).
- servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
- ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
- krāsot Klāt, piesūcināt (ko) ar krāsu (3).
- kārpains Klāts ar kārpiņām (2).
- auditorija Klausītāju kopums (piem., lekcijā).
- klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
- pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piem., citus vārdus).
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
- klaušu gaitas klaušu pildīšana.
- izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
- taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
- klavieru trio klavieru, vijoles un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- klavieru kvartets klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- sarafānkleita Kleita ar sarafānam raksturīgu piegriezumu.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
- gaiņāt Kliedēt (piem., miglu, mākoņus).
- smidzināt Kliedēt, izplatīt sīkiem pilieniem.
- piekliegt Kliedzot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
- privātklīnika Klīnika, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- maldīties Klīst (piem., par domām, skatienu).
- cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
- ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
- izklupt Klūpot, ar klupieniem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- klupšus Klūpot, ar klupieniem.
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- piegrabināt Klusu pieklauvēt.
- pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
- iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
- kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
- sapīkt Kļūt (parasti pēkšņi) piktam, īgnam.
- sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
- uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
- tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piem., kam iecerētam.
- iežūt Kļūt biezākam (piem., izgarojot šķidrumam).
- mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
- dzist Kļūt blāvākam, grūti saredzamam (piem., par krāsām, līnijām); bālēt.
- izdzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesalasāmam.
- nodzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesaskatāmam, nesalasāmam.
- sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam (piem., par daiļdarbu).
- nomākties Kļūt drūmam, skumjam (piem., par seju).
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
- gatavoties Kļūt gatavam, ienākties (piem., par augļiem).
- nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- palielināties Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (piem., par parādībām, procesiem sabiedrībā).
- noskaidroties Kļūt izprotamam, saprotamam, zināmam (piem., par stāvokli).
- karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
- palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību).
- ņemties Kļūt lielākam, spēcīgākam; augt, pieņemties.
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
- uzblīst Kļūt ļoti tuklam, pilnīgam.
- bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
- pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
- noskaidroties Kļūt mierīgam (piem., pēc satraukuma).
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam (piem., apziņā, atmiņā, uztverē).
- apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
- nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
- samežģīties Kļūt nevienādam (piem., aizķeroties).
- pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
- uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
- atdzīvoties Kļūt pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- pierietēt Kļūt pilnam (ar šķidrumu).
- izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
- nosirmot Kļūt pilnīgi sirmam.
- izšķīst Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
- iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piem., ar radošu darbu).
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
- iziet pasaulē kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
- izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
- atklāties Kļūt redzamam (piem., ko noņemot, kam atvirzoties); kļūt redzamam, nonākot (kur).
- nosvilt Kļūt sārtam, iekaisušam (piem., saules, vēja iedarbībā).
- sārtot Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
- sārtoties Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
- sasarkt Kļūt sārtam, sarkanam (piem., piepūles, ārējas ietekmes rezultātā).
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
- kārtoties Kļūt skaidram, loģiskam, secīgam (piem., par domām).
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
- spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
- atplaukt Kļūt spirgtam, atraisītam, priecīgam.
- sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
- parast Kļūt tādam, kam (piem., darbība, rīcība) izveidojas par pierastu, kļūst par paradumu.
- žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
- nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums.
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
- sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
- slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (piem., augstums, biezums).
- zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piem., ātrums, augstums).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
- pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību.
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
- sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
- žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- pigmentēties Kļūt tādam, kurā veidojas, uzkrājas pigmenti.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi.
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
- notrulināties Kļūt trulam, nespējīgam pilnvērtīgi funkcionēt.
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (daļēji vai pilnīgi samazinoties apgaismojumam).
- tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
- sabiezēt Kļūt tumšam vai tumšākam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
- atlabt Kļūt veselākam, veselam, atspirgt.
- nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokrist (4).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokristies (1).
- izplatīties Kļūt zināmam (piem., par ziņu, vēsti); kļūt bieži sastopamam.
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
- tumst Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma).
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam.
- samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam; samelnēt.
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
- saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
- samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
- uzknābāt Knābājot (piemēram, no zemes) savākt un apēst, ieēst.
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
- iekniebt Kniebjot radīt saspiedumu, robu u. tml.
- iekniebt Kniebjot sāpīgi iespiest (kur).
- uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
- pupiņš Knupis, māneklis (zīdainim, mazam bērnam).
- knupītis Knupis.
- smaržu kociņi kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
- smaržkociņi Kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas.
- nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
- autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
- zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
- oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
- ķeģis Koka spieķis, kūja.
- šķērskoks Koka stienis (piem., ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1).
- rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
- vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
- bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
- pabērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., pabērzs, krūklis.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- arborists Kokkopis.
- mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
- stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (piem., šahtās, ejās).
- kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
- lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
- kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
- goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
- maigles Koks, koka zars ar diviem žuburiem vai iešķeltu galu (piem., vēžu, čūsku ķeršanai).
- upurkoks Koks, pie kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
- kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
- lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
- mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
- koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
- meža darbi koku gāšana, kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
- poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- komūna Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
- joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
- līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
- vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
- komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- līga Komandu grupa (piem., kādā sporta spēlē ) atkarībā no to meistarības.
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
- piekombinēt Kombinējot pievienot, pielikt (ko kam klāt).
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- popkultūra Komerciāla, plašu sabiedrības masu pieprasīta kultūra.
- komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
- mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
- bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
- komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
- sakompilēt Kompilējot izveidot.
- pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piem., priekšmetus).
- diskogrāfija Komponista vai izpildītāja skaņuplašu (kompaktdisku u. tml.) saraksts vai katalogs.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus pēc polifonijas principiem.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- 25. marts komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
- komunists Komunistiskās partijas biedrs; komunisma ideju piekritējs un paudējs.
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- fokusēt Koncentrēt (piem., uzmanību).
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
- esence Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
- aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
- koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu.
- klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
- autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
- pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
- īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
- žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
- šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
- konfūcietis Konfūcisma piekritējs.
- piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
- izturēt konkursu konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piem., audus).
- žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu pūsmu; kūpināt.
- pagrīde Konspiratīvi apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība; darbība šādos apstākļos.
- nofiksēt Konstatēt, atzīmēt, piereģistrēt.
- fiksēt Konstatēt; atzīmēt, pierakstīt (kādu faktu).
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
- steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
- ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
- konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks, aktīvs tās piekritējs.
- kontūrzīmulis Kontūrkrāsas zīmulis, kas paredzēts (piem., acs) kontūru iezīmēšanai.
- terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
- lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
- piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
- vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piem., zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
- patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
- kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
- E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
- tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
- kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piem., daiļdarbā).
- savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
- kopdevums Kopējais darba produkts (piem., kādā laika posmā).
- brāļu kaps kopējs kaps, piem., karavīriem.
- koptēls Kopējs, vienojošs (piem., mākslas darba) tēls, priekšstats.
- uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt (piemēram, uz kā, kam virsū).
- kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
- fotokopija Kopija, kas iegūta, pārfotografējot oriģinālu.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, tīrot, kārtojot telpu).
- auklēt Kopt, pieskatīt (zīdaini, mazu bērnu).
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- pakete Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.
- galerija Kopums, rinda, virkne (piem., daiļdarbā).
- Dziesmu svētki kora dziedāšanas svētki ar daudzu koru piedalīšanos.
- smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
- smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
- ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
- acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
- Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
- pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- košsarkans Koši, spilgti sarkans.
- jiftīgs Košs, spilgts (par krāsu, tās toņiem).
- iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
- iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā) – par zobiem.
- piekost Kožot pieēst (ko) klāt.
- piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
- rezerve Krājums (piem., izejvielas, naudas līdzekļi), kas paredzēts izmantošanai vajadzības gadījumā.
- nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- krāsojums Krāsa, krāsu kopums (piem., dzīvniekam).
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
- pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs, arī blāvs krāsas tonis.
- tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- piekrāsot Krāsojot panākt, ka (kas) ir vēlamā, pieskanīgā tonī.
- nokrāsot Krāsojot pārklāt vai piesūcināt (ko) ar krāsu vai krāsvielu.
- madarot Krāsot (piem., ar madaru saknēm).
- lūzums Krass pavērsiens, būtiskas pārmaiņas (piem., procesā, parādībā).
- kontrasts Krass pretstats (piem., starp krāsām, krāsu toņiem).
- kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
- Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
- kalla Krāšņumaugs ar lielām lapām un sīku ziedu vālīti, ko aptver balta, piltuves veida seglapa.
- pakratīt dūri kratot dūri, piedraudēt (kam).
- pakratīt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
- papurināt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
- pakratīt pirkstu kratot pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
- lādēt Kraujot (ko iekšā), piepildīt (transportlīdzekli).
- piekraut Kraujot (kravu) piepildīt ar to (transportlīdzekli).
- iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
- aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
- gubot Kraut, mest gubās (parasti, piem., labību).
- piekravāt Kravājot piepildīt, aizņemt (ko).
- trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- vekseļu diskonts kredītoperācija – vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
- kafijas krējums krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
- kniepķens Krekla sakta – divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
- kombinē Kreklveidīgs sieviešu veļas gabals bez piedurknēm.
- lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
- pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu; tonālais krēms.
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
- Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- līt Krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
- pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu); krist, arī tecēt (par pilieniem).
- salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
- ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- kristianizācija Kristietības ieviešana, pievēršana kristietībai.
- dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
- martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
- nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
- apkrist Krītot nonākt pretējā stāvoklī, piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- piegāzt Krītot, gāžoties (kam), tikt piepildītam vai noklātam lielā daudzumā (ar to).
- rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
- krunka Kroka, negludums (piem., apģērbā, apavos).
- kritums Krokojuma, lejupslīdes stāvoklis (piem., apģērbam).
- žabo Krokots mežģīņu vai smalka auduma rotājums apģērba krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
- majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
- varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
- rupucis Krupis.
- priekškrūtis Krūšu nodalījuma pirmais posms (posmkājiem).
- mastīts Krūts piena dziedzera iekaisums.
- kserokopija Kserogrāfiski (kserogrāfijas tehnikā) iegūta kopija.
- uzkūdīt Kūdot (kādu, piemēram, sabiedrības daļu), izraisīt.
- takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
- dreifs Kuģa novirze no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
- tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
- stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
- pirātisms Kuģa, lidaparāta vardarbīga sagrābšana un aplaupīšana, piesavināšanās.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
- ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
- knišļu dzimta kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, odi, mušas, dunduri.
- divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
- plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
- piekūkot Kūkojot panākt, ka skaņas piepilda (ko).
- piekukuļot Kukuļojot uzpirkt (kādu).
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
- KKF Kultūrkapitāla fonds.
- iekult Kuļot iegūt (piem., labību, sēklas).
- piekult Kuļot labību, piepildīt (ar graudiem ko).
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
- pepsīns Kuņģa sulas ferments, kas piedalās olbaltumvielu šķelšanā.
- gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
- šprote Kūpināta, eļļā konservēta neliela zivs (piem., brētliņa, maza reņģe).
- apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (piem., zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piekūpināt Kūpinot sagatavot (ko) pietiekamā daudzumā.
- apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem); nokvēpt.
- piekūpēt Kūpot (par dūmiem, telpu) tikt piepildītam ar tiem.
- apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
- piekurināt Kurinot panākt, ka (kas) piesilst.
- pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk karsts.
- kūre Kurss, pilns (piem., ārstniecisku procedūru) cikls.
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
- mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
- vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- aprakstīt Kustībā izveidot (piem., apli, loku).
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
- pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- svārstīt Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
- vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
- piekust Kūstot pielipt.
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
- mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
- smadzeņu aizplūšana kvalificētu speciālistu došanās prom (piem., uz citu valsti).
- kategorija Kvalifikācijas pakāpe (piem., amatniekam kādā arodā).
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- uzkvēpināt Kvēpināt, dūmojot u. tml., uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
- svēpēt Kvēpināt.
- izkvēpināt Kvēpinot (ko), ar dūmiem izdezinficēt.
- izkvēpināt Kvēpinot izlietot.
- nokvēpināt Kvēpinot panākt, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- izkvēpināt Kvēpinot, dūmojot izdzīt (ko).
- boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- pieķēpāt Ķēpājot pierakstīt, piezīmēt (ko).
- fiziskais svārsts ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- strangulācija Ķermeņa daļas, orgāna saspiešana, apturot asinsriti.
- piesēdiens Ķermeņa kustība – sēžas virzīšana uz leju, saliecot kājas; pietupiens.
- metamērija Ķermeņa sadalījums posmos (metamēros jeb segmentos), kas regulāri atkārtojas (piem., posmtārpiem).
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
- pieķert Ķerot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieķert Ķerot iegūt (ko) papildus.
- parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
- pieķerties Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
- neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
- stroncijs Ķīmiskais elements – dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
- kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
- lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
- kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
- hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
- esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
- mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
- nemetāli Ķīmiskie elementi, vielas, kas nepieder pie metāliem un kam nav metāliem raksturīgo īpašību.
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums atommasas pieaugšanas secībā.
- anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
- pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
- rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
- mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
- replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
- ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
- replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
- flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
- dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piem., sportā).
- adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- sēdēt Labi piegulēt augumam, piestāvēt (par apģērbu).
- ērts Labi; pieklājīgi.
- salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
- korektūra Labojums, izmaiņas (piem., darbībā, norisē).
- retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
- kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
- griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
- lāpīt Labot, remontēt (ko, piem., aizdarot caurumus tajā).
- sakarīgs Labs, piemērots; jēdzīgs.
- normāls Labs; pietiekami kvalificēts.
- tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
- iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- badalaiki Laika periods, kad ir pilnīgs vai daļējs bads.
- inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- aizgavēnis Laika posms pirms Lieldienu gavēņa sākšanās.
- darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
- gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
- sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- nedēļa Laikposms no pirmdienas līdz svētdienai.
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
- pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
- apkures sezona laikposms, kad dzīvojamām platībām tiek pieslēgta centralizētā apkure.
- miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
- navigācija Laikposms, kad vietējie klimatiskie apstākļi pieļauj kuģošanu kādā akvatorijā.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piem., darbā, mācību iestādē).
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
- advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
- papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- jauks Laipns, patīkams, pieklājīgs; tāds (cilvēks), kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
- dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
- sēsties Laisties lejā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- salaistīt Laistot ūdeni, panākt, ka (augi, augsne, dārzs u. tml.) saņem nepieciešamo mitrumu.
- katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
- tilaudas Laivas dibena seguma sastāvdaļas (piem., izņemami dēļi, režģi).
- laizīties Laizīt sevi, sava ķermeņa daļas (piem., lūpas).
- uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
- pielaizīt Laizot pieēst (ko).
- pielaist Laižot, tecinot piepildīt (ko).
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
- politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
- asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
- dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
- mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un dažādu krāsu (piem., baltiem, rozā, violetiem) piltuvveida ziediem.
- platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
- jupiters Lampa, kas izstaro spožu, spilgtu gaismu; prožektors.
- griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem.
- sienas lampa lampa, ko piestiprina pie sienas.
- abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
- plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
- pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
- šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
- olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
- slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
- lāpnesis Lāpas nesējs (piem., lāpu gājienā).
- pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
- austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
- sānause Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
- saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
- salāpīt Lāpot salabot (piem., apģērba gabalu, apavus).
- platlapji Lapu koki ar platām lapām (piem., ozoli, dižskābarži).
- mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- ielasīt Lasīt grāmatu un veikt šī lasījuma ierakstu (piem., studijā).
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt; uzlīt.
- ielasīties Lasot (piem., grāmatu) iedziļināties, sākt pilnībā uztvert lasīto.
- pielasīt Lasot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pielasīt Lasot, vācot (piem., ogas, sēnes) piepildīt (ko).
- tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- kārkluvācietība Latvieša cenšanās atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam (19. gs. Latvijā).
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
- letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas atdarināt vācieti, pielīdzināties viņam.
- LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- LČ Latvijas čempionāts.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
- saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
- gravitācijas lauks lauks, telpa, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
- dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
- jaunlops Lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
- govs Lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
- kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi un piena produktu ražošanu.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- rātslaukums Laukums pie rātsnama.
- autoplacis Laukums, kur var nopirkt vai iznomāt automobili.
- audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
- jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
- nolaupīt Laupot iegūt, piesavināties.
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- pielauzt Laužot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pielēkt Lecot, ar lēcieniem vai lieliem, straujiem soļiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
- piesala Ledus josla (pie ūdenstilpes krasta).
- apledojums Ledus masas sakopojums (piem., kalnos); ledājs.
- ledusceliņš Ledus trase (piem., ātrslidošanai); ledus celiņš.
- ledus celiņš ledus trase (piem., ātrslidošanai); ledusceliņš.
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- izliet Lejot (piem., metālu, javu) izveidot.
- saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
- noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pieliet Lejot piepildīt.
- pieliet Lejot pievienot.
- pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka (kas) virzās, plūst iekšā.
- palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
- kritums Lejupejošs (piem., ceļa, kalna) slīpums.
- salādēt Lejupielādēt (ko lielākā daudzumā).
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piem., mācību kursu).
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- pielēkšot Lēkšojot, lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- pievilkties Lēnā gaitā pienākt, pievirzīties.
- vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
- menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
- izvilkties Lēnām izplūst, izsūkties (piem., par mitrumu).
- pārvilkties Lēnām, ar piepūli pārvirzīties (pāri kam).
- piečāpot Lēnām, nesteidzīgi pievirzīties.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
- pārvilkties Lēnām, parasti ar piepūli atgriezties (piem., mājās); pārrasties.
- kapsula Lēni šķīstošā (piem., želatīna) apvalkā ietverta zāļu, vitamīnu u. tml. deva.
- kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
- slinks Lēns, gauss, arī ar mazu intensitāti (piem., par darbību, norisi).
- saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piem., (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), pie kuras apkalpo apmeklētājus.
- kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
- franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
- balons Lidaparāts bez dzinēja – milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem.
- aerostats Lidaparāts, kas vieglāks par gaisu (piem., dirižablis, gaisa balons).
- aerodroms Lidlauks (piem., sportam).
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
- šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
- izslīpēt Līdz pilnībai izkopt.
- noslīpēt Līdz pilnībai izveidot, izkopt.
- puspilns Līdz pusei pilns.
- uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
- papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
- forma Līdzeklis, veids (piem., gramatisko kategoriju izteikšanai).
- represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, piem., ādas, matu, nagu kopšanai.
- dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
- kanāls Līdzekļu, paņēmienu veids, kas saistīts, piem., ar iedibinātu sadarbību, sazināšanos.
- kantilēna Līdzeni plūstoša, dziedoša melodija; šāds (skaņdarba) izpildījums.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piem., gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
- radniecīgs Līdzīgs (piem., par priekšmetiem, vielām).
- radniecisks Līdzīgs (piem., par priekšmetiem, vielām).
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- svelpenis Līdzskanis (piem., s, z), kam raksturīga augsta frekvence.
- dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piem., latviešu valodā c, č, dz, dž).
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
- labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- līdzsvarotība Līdzsvara piemitība; stāvoklis, kad (kas) atrodas līdzsvarā.
- sniegt liecību liecināt (piem., tiesā).
- dot liecību liecināt (piem., tiesā).
- pārliekt Liecot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi.
- glaust ausis liecot ausis atpakaļ, tuvināt tās galvai (piem., par suni).
- izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
- izliekt Liecot izvirzīt (piem., detaļu uz augšu, āru).
- izliekt Liecot izvirzīt (piem., ķermeņa daļu).
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- noliekties Liecoties tuvināt ķermeņa augšdaļu (kam tādam, kas atrodas zemāk, pie zemes).
- pielikt Liekot ko iekšā, piepildīt.
- pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
- piesoļot Liekot soļus, pieiet, pienākt.
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- piebāzt Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
- piekraut Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
- piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- sasaiņot Liekot, tinot saiņos (ko), piepildīt (ar to).
- klanīties Liekt galvu un ķermeņa augšdaļu zemāk (piem., sveicinot, godinot).
- monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
- piejoņot Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
- gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
- papilnam Lielā daudzumā; tā, ka pietiek un paliek pāri.
- palaco Liela ēka; pils (Itālijā).
- mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
- ikri Liela kauliem piegulošie kāju muskuļi.
- ceplis Liela krāsns (piem., maizes cepšanai).
- haoss Liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums.
- ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
- strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
- grūtības Liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā).
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- gaviles Liela prieka skaļa izpausme (piem., izsauciens, smieklos); liels prieks, sajūsma.
- kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
- portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
- bunkurs Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
- pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
- dumbrs Liela, staigna peļķe, dūņām, dubļiem pilna bedre; staigna, muklaina vieta; dūksts.
- lauvas tiesa lielākā daļa (piem., no ienākumiem, ieguvuma).
- burtnīca Lielāka iespieddarba atsevišķas daļas brošēts izdevums.
- robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā novirze.
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
- oratorija Lielas formas skaņdarbs korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim, kas paredzēts koncertizpildījumam.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
- makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
- GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
- GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
- liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- imperatora pingvīni lielo pingvīnu suga, kas dzīvo Antarktīdā.
- metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
- lauza Liels (kā, piem., izmētātu, izsvaidītu priekšmetu) kopums.
- pulks Liels (kā, piem., priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- mākonis Liels (piem., putnu, kukaiņu) kopums.
- palags Liels dvielis ķermeņa nosusināšanai (piem., pēc vannas).
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
- pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- taiga Liels skujkoku mežu apgabals (piemēram, Sibīrijā).
- trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
- korpuss Liels tekstu kopums elektroniskā formā, kas izmantojams, piem., valodnieciskiem pētījumiem.
- maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
- kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
- klucis Liels, masīvs (piem., akmens, ledus) gabals.
- bluķis Liels, masīvs (piem., akmens, metāla) gabals.
- leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
- polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
- ievērojams Liels, plašs (piem., pēc skaita, apjoma).
- lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
- zāle Lielu izmēru telpa (piem., reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
- dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- raksturlielums Lielums, parametri, kas raksturo (piem., kādu iekārtu, ierīci).
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
- aizlīst Lienot aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
- pielīst Lienot, līšus pievirzīties.
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
- džuta Liepu dzimtas tropu augs, no kura šķiedras izgatavo, piem., maisus, auklas.
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- padarīšana Lieta (piem., darbība, pasākums, apstāklis).
- lietnis Lieta metāla sagatave tālākai apstrādei (piem., velmēšanai, metālgriešanai).
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piem., par laikposmu, dzīvi).
- trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs, atturīgs.
- urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- ir Lieto pievienojuma un pastiprinājuma izteikšanai; arī.
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- zināt Lieto uzrunā, aicinot pievērst sarunbiedra uzmanību.
- plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
- kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
- kā Lieto, izsakot pieļāvumu (piem., par darbības veikšanas veidu).
- paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
- vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- klau Lieto, lai aicinātu kādu klausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
- klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
- nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
- palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
- ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusēšanu.
- cst Lieto, lai noklusinātu troksni vai panāktu pilnīgu klusumu.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
- dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
- vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- basta Lieto, lai norādītu, ka ir diezgan; pietiek.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
- paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk.
- skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- lūk Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (piem., kam redzamam).
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
- nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
- e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
- au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
- oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
- ah Lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu.
- uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
- ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
- uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- reku Lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību kam redzamam.
- klausies! lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību.
- saprasties Lieto, lai pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
- ei Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību (piem., uzrunājot).
- edz Lieto, lai pievērstu kam uzmanību.
- pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; palūk.
- paskatīties Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; paskat.
- redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- hei Lieto, lai pievērstu uzmanību, sasauktu kādu.
- re Lieto, lai pievērstu uzmanību.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
- ē Lieto, lai uzrunātu (kādu), pievērstu uzmanību.
- patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- nav nieka lieta lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
- nav nieks lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
- heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
- hallo Lieto, sākot telefona sarunu vai uzmanības piesaistīšanai.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- nu Lieto, vēršoties pie kāda vai to uzrunājot.
- ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
- graudu cukurs lietošanai piemērotos, nelielos gabaliņos sadalīts cukurs.
- smēķēt Lietot (cigareti, papirosu u. tml.), lai ieelpotu šādus dūmus.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piem., kā gatavošanai, ražošanai); izlietot.
- praktizēt Lietot savā darbībā (piem., paņēmienu, metodi).
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- skābais lietus lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
- LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā kam klāt).
- nolīgt Līgstot pieņemt (kādu) darbā.
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
- derēt Līgt (kādu) darbam; līgt darbu (pie darba devēja).
- nolīgt Līgt (ko) kādu darbu izpildei.
- pielīgt Līgt (ko) papildus.
- līgumsods Līgumā noteikts sods par līgumsaistību neizpildi.
- koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
- patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
- separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- līkums Līkā daļa, pagrieziens (piem., ceļam).
- uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- sviest ārā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- sviest laukā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- piecelt Likt (kādam) piecelties.
- zvērināt Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
- slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
- izstrādināt Likt daudz strādāt; izkalpināt.
- raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
- raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piem., kaujā, cīņās).
- klāt galdu likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piem., tiesā) par savu nelikumīgo, nepareizo darbību, rīcību.
- pielikt Likt klāt (piem., maksājumam noteiktu naudas summu); šādā veidā palielināt (piem., algu).
- pielikt Likt klāt, pievienot.
- izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
- kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
- apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
- parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
- izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
- rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- segt Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
- attriekt Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsūtīt Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- maskoties Likt, vilkt sev masku, tērpties maskā; piedalīties masku gājienā.
- bāzt Likt, virzīt (pie kā, kam klāt).
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
- pilngadība Likumā noteikts vecums, kādā persona iegūst pilnas juridiskas un politiskas tiesības.
- sankcija Likuma panta daļa, kurā paredzēts par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
- aizlīkumot Līkumojot aizvirzīties (piem., par ceļu, upi).
- ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
- ievīties Līkumojot ievirzīties, iesniegties (kur iekšā, piem., par ceļu).
- pielocīties Līkumojot pievirzīties.
- meandrēt Līkumot (parasti par upi).
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- atkaļķot Likvidēt kaļķus (piem., kā sastāvā).
- padarīt nekaitīgu Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
- ekshumācija Līķa izrakšana (piem., ekspertīzes veikšanai).
- ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
- pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
- palīmēt Līmējot piestiprināt (kam apakšā).
- uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- pielīmēt Līmējot piestiprināt.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
- punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
- pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
- ķepināt Lipināt.
- aizlipināt Lipinot aizdarīt; aizlīmēt.
- aplipināt Lipinot apklāt (ar ko vairākās vietās).
- ielipināt Lipinot iestiprināt.
- uzlipināt Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
- pielipināt Lipinot piestiprināt.
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- salipināt Lipinot savienot.
- nolipināt Lipinot vai līmējot (ko), noklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- lipināties Lipt (pie kā) – parasti par priekšmetiem.
- liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
- eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanra darbs – dzejisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
- teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
- balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
- pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam.
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
- uzlobīt Lobot apstrādāt (piemēram, tīrumu).
- staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
- pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
- lodene Lodīšu pildspalva.
- lodīšpildspalva Lodīšu pildspalva.
- koki Lodveidīgas baktērijas (piem., stafilokoki, streptokoki).
- loģiskais aplis loģiska kļūda: kādas tēzes pierādīšana ar citu tēzi, kas pati vēl pierādāma.
- arguments Loģisks pamatojums (piem., pierādījumam).
- bazārs Lokāli apvienota tirgotavu kopa (Eiropas pilsētās).
- šūpuļa kārts lokana kārts, pie kura piekar šūpuli, lai to varētu šūpot.
- motorvilcējs Lokomotīve ar nelielas jaudas dzinēju, ko izmanto, piem., manevra darbiem.
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem (piem., lai sastādītu vilcienus).
- šķetere Lokos satītas, piem., šķeterētas dzijas kopums.
- pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
- salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- uzlakt Lokot apēst (piemēram, ko nolijušu).
- izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
- pielocīt Lokot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
- aizlocīties Lokoties aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem).
- ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots (filmas, lugas u. tml.) personāža raksturs.
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- spraukumi Lopbarībai izmantojams eļļas rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pēc eļļas izspiešanas no eļļas augu sēklām.
- piena lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir piens.
- govkopība Lopkopības nozare – govju audzēšana piena, gaļas u. tml. ieguvei.
- kazkopība Lopkopības nozare – kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- lubene Lubu literatūras darbs, piem., lubu romāns.
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- atvainoties Lūgt, lai neļaunojas, piedod.
- pielūgties Lūgt, lūgties (kādam), lai piedod.
- pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
- nolūgties Lūgties, lai piedod.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piem., no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
- nolupināt Lupinot atbrīvot (ko) no čaumalas, mizas u. tml.; nolobīt.
- atlupināt Lupinot atdalīt; lupinot atbrīvot (no kā).
- izlupināt Lupinot izņemt (piem., augli, kodolu no apvalka).
- nolupināt Lupinot noņemt (ko).
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
- kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- pieņemt Ļaut apmesties, dzīvot pie sevis.
- laist Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piem., skaņām).
- atdot Ļaut iegūt, izmantot citam (piem., zaudējot, piekāpjoties).
- pieņemt Ļaut ierasties, sagaidīt pie sevis.
- padoties Ļaut sevi pieveikt; pārstāt cīnīties, sacensties.
- pierunāties Ļaut vai neļaut sevi pierunāt.
- ielaist Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- audzēt Ļaut, lai aug (piem., mati).
- pakļauties Ļauties (piem., kādam psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- nopirkties Ļauties (sevi) uzpirkt.
- ļeņinietis Ļeņinisma piekritējs.
- kā cūka (piedzēries, netīrs) ļoti (piedzēries, netīrs).
- mazā gaismiņā ļoti agri rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
- nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., vietas, ainavas vērtējums).
- tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
- sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
- kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
- kā siļķes mucā ļoti cieši, tuvu cits pie cita (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
- vai cik ļoti daudz, pārpilnām.
- kā zirgs Ļoti daudz; ārkārtīgi, intensīvi (piem., strādāt).
- pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (piem., pēc formas, niansēm).
- pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, spilgtām īpašībām, spēku u. tml.).
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piem., par mākslas darbu, tekstu).
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
- (ar) slapju galvu Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- (ar) slapju pieri Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- (ar) slapju muguru Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- spožs Ļoti izcils, ievērojams (par cilvēku, tā personību); arī spilgts (2).
- pārzināt Ļoti labi zināt, prast (ko); būt pilnīgām zināšanām (par ko).
- kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- kā kāzās ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- perfekts Ļoti labs, pilnīgs, ideāls.
- par smiekla naudu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
- pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
- bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
- milzīgs Ļoti liels, ļoti spēcīgi izjūtams (piem., par stāvokli, apstākļiem).
- koloss Ļoti liels, milzīgs priekšmets (piem., piemineklis).
- milzīgs Ļoti liels, plaši izvērsts (piem., par darbību, norisi).
- miniatūra Ļoti maza formāta mākslas darbs (piem., zīmējums, glezna).
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- miniatūrs Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
- kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piem., justies).
- stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (piem., par darbību, stāvokli); muļķīgs (2).
- spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, steidzams.
- apkraut Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
- apkrauties Ļoti noslogot sevi (ar darbiem, pienākumiem, saistībām u. tml.).
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
- piegāzties Ļoti piedzerties, arī pieēsties.
- pārdzerties Ļoti piedzerties; piedzerties tā, ka rodas bīstamas sekas.
- piedzerties kā lūkam ļoti piedzerties.
- pietempties Ļoti piedzerties.
- pieēsties līdz kaklam ļoti pieēsties.
- smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
- kā radīts (kaut kam, kādam) ļoti piemērots.
- pilnum Ļoti pilns, pārpildīts.
- pilnumpilns Ļoti pilns.
- agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
- plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums (piem., tills).
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- kā bluķis Ļoti resns, arī pietūcis.
- neķītrība Ļoti rupjš, piedauzīgs izteikums.
- cukurots Ļoti salds; bagātīgi pārkaisīts ar cukuru vai piesūcināts ar cukura sīrupu.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- (glabāt) kā (savu) acuraugu ļoti saudzēt; apieties ar lielu mīlestību, rūpību.
- odiozs Ļoti savāds, dīvains, nepieņemams.
- nodzīties Ļoti sevi nomocīt (fiziski piepūloties, pārmērīgi daudz, smagi strādājot u. tml.).
- korpuskula Ļoti sīka (kā, piem., vielas) daļiņa.
- preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., faktus, apstākļus).
- putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
- kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
- sīkbūtne Ļoti sīks, mikroskopisks organisms; mikroorganisms.
- dārdēt Ļoti skaļi skanēt (piem., par cilvēka balsi, mūzikas instrumentu).
- dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
- krimināls Ļoti slikts; nepieņemams.
- verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
- filigrāns Ļoti smalki izstrādāts, līdz pilnībai izkopts.
- bargs Ļoti spēcīgs (piem., par negaisu, vētru).
- karsts Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (piem., par jūtām).
- versmains Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs, ļoti uzkrītošs.
- traks Ļoti spilgts, pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piem., par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- kā ar maiglēm ļoti stipri (piem., spiest).
- kā maiglēs ļoti stipri (piem., spiest).
- uzsprāgt Ļoti strauji piecelties.
- ugunīgs Ļoti straujš (piemēram, par deju); tāds, kurā izpaužas aizrautība, dedzība.
- piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu.
- kā gaiss ļoti vajadzīgs, ļoti nepieciešams.
- vajag kā ēst ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
- vajadzīgs kā ēst ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- kārot Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- kāroties Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- vulgārs Ļoti vienkāršots; tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piem., par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršs.
- zilzils Ļoti zils; spilgti zils.
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.) ļoti, pārāk (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.).
- daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
- numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību veikšanai.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
- izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
- rokdarbi Mācību priekšmets, kurā māca dažādu ar rokām darināmu priekšmetu (piem., adījumu, tamborējumu u. c.) izgatavošanu.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- palīgmācītājs Mācītājs, kas palīdz draudzes prāvestam pildīt mācītāja amata pienākumus.
- ņemt stundas mācīties (ko) pie privātskolotāja.
- gatavot stundas mācīties, pildīt uzdotos mājasdarbus (par skolēnu).
- izdzīt Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
- piemācīties Mācoties papildus, palielināt savu zināšanu apjomu.
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
- rūgtais sāls magnija sulfāts, ko izmanto, piem., par caurejas līdzekli.
- pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
- pieglaust Maigi piekļaut.
- pieglausties Maigi piekļauties.
- metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
- revidēt Mainīt (piem., attieksmi, uzskatu).
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
- vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam.
- pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
- iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
- samaisīt Maisot pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piem., vielas).
- piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt); piejaukt.
- peldpūslis Maisveidīgs, ar gāzi pildīts orgāns (zivīm).
- plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
- privātmāja Māja, kas pieder atsevišķam cilvēkam.
- muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
- vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
- dzīvais vilcējspēks mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai; darba lopi.
- mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
- produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
- jaunputns Mājputns no izšķilšanās līdz iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
- kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
- noma Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
- uz nomaksu maksājot pa daļām, pēc pirkuma iegādes.
- samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piem., ar naudu).
- starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
- piedziņa Maksājuma piespiedu iekasēšana.
- piemaksāt Maksāt (kam) papildus, palielinot kopējo maksājuma summu.
- vaku grāmatas maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
- tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
- vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
- piesātināts Maksimāli aizņemts, piepildīts.
- raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
- tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
- improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
- replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
- formālisms Mākslas darba formas akcentēšana, mazāku vērību pievēršot tā saturam.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
- biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
- tipāžs Mākslas tēls ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
- izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
- lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- gaismas ķermenis mākslīgā apgaismojuma avots (piem., lampa).
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
- kultūra Mākslīgi izaudzēts (piem., mikroorganismu) kopums.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
- imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
- palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- duets Māksliniecisks priekšnesums divu cilvēku izpildījumā; abi šāda priekšnesuma izpildītāji.
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
- interprets Mākslinieks, kas radoši, savdabīgi atklāj, izpilda (mākslas darbu).
- ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
- Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
- piemakšķerēt Makšķerējot piepildīt (ar zivīm ko).
- ūda Makšķerēšanas rīks – aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu auklas rezervi.
- kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
- spiningot Makšķerēt ar spiningu.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
- kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
- līnija Mala, robeža (piem., starp ko).
- noturēt Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
- uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
- M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- samalt Maļot (ierīcē, iekārtā) iegūt (piem., produktu).
- piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sausais manikīrs manikīra veids, kurā pirkstu galus un nagus apstrādā bez mērcēšanas.
- piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
- rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
- neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
- tituls Mantots vai piešķirts goda nosaukums.
- redakcijas portfelis manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
- marksists Marksisma piekritējs.
- izmasēt Masējot izlīdzināt (piem., grumbas).
- pusmaska Maska (piem., karnevālā, masku gājienā), kas aizsedz tikai daļu sejas.
- kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
- domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
- signālmasts Masts, pie kura stiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
- lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
- konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
- grābeklis Mašīna (piem., siena, zāles) grābšanai.
- gludspiede Mašīna iespieddarbiem gludspieduma tehnikā.
- ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- spiedne Mašīna, kurā ar spiedienu sablīvē vai saspiež vielu, maina tās formu; prese.
- prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- statne Mašīnas korpusa nekustīga galvenā sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, mehānismus, mezglus u. c. mašīnas daļas.
- kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
- gliemezis Mašīnu elements – vītņots rotācijas ķermenis, piem., gliemežpārvados.
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem; filantropija.
- veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
- štancējamība Materiāla piemērotība štancēšanai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
- materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
- inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piem., spraugu, starpu) pildīšanai.
- pārsējs Materiāls (piem., marles saite) brūču vai atsevišķu ķermeņa daļu pasargāšanai no ārējās vides.
- matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
- apšuve Materiāls, ar ko apdarina (piem., ēku); apšuvums.
- pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
- iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo (piem., polietilēna plēve, kārba).
- palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
- pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
- viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
- zīdals Mātes piens.
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
- lidpūka Matiņš (piem., sēklai), kas veicina (tās) izplatīšanos.
- ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
- breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
- samaukt Maucot (piem., vienu uz otra) savienot.
- nomaukt Maucot novilkt; nomest (piem., veco ādu).
- mauri maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
- kaķactiņa Maza (piem., petrolejas) lampa.
- pikolo Mazā flauta; pikolo [2] flauta.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
- monpansjē Maza, cieta karamele bez pildījuma; ledene.
- pirmorganizācija Mazākā (kā, piem., nevalstiskas organizācijas, partijas) organizatoriskā vienība.
- rindkopa Mazākā teksta vienība, kas (parasti) sākas ar atkāpi.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
- uzmazgāt Mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā; ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot, piem., sūkli ķermenim un ar spēku virzot to šurp turp).
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
- nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
- atlaisties Mazināties, pierimt.
- paslapināt Mazliet apslapināt.
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles, spraiga darba).
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
- pietēlot Mazliet pārspīlēti izpaust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
- saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
- piekoriģēt Mazliet pielabot, precizēt.
- pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- pusvirus Mazliet, daļēji vaļā pavērts (piem., par acīm, plakstiņiem, muti).
- paknapināties Mazliet, nedaudz knapināties.
- piekārtot Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
- paturpināt Mazliet, nedaudz turpināt.
- pielocīt Mazliet, vietumis lokot, pielāgot.
- pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
- mikropasaule Mazo lielumu (piem., atomu, elektronu) pasaule; pretstats: makropasaule.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- būcenis Mazs šķūnis vai piebūve.
- blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
- pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
- būcenis Mazs, neērts miteklis; neliela telpa (piem., priekšmetu glabāšanai).
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- gailēns Mazs, nepieaudzis gailis.
- velnēns Mazs, nepieaudzis velns.
- zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis.
- pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
- nieks Mazsvarīgi, nenopietni izteikumi; muļķības, blēņas.
- niecīgs Mazvērtīgs, nepilnvērtīgs (par cilvēku).
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
- sekcija Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piem., traukiem, grāmatām, televizoram).
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements – verams skapītis.
- sudraba medaļa medaļa, ko (piem., sacensībās, konkursā) piešķir otrās vietas ieguvējam.
- medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
- bezrecepšu Medikamenti, kuru iegādei nav nepieciešama recepte.
- valsts kompensētie medikamenti medikamenti, kuru iegādi daļēji vai pilnīgi sedz valsts.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
- kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
- pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, piem., izpildītājmākslā) noris saskaņoti.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
- aritmometrs Mehāniska ierīce aritmētisko darbību izpildei.
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
- kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
- ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- lāpstiņa Mehānismu, ierīču elements – plakana metāla plātnīte (piem., dzenskrūvei, propellerim).
- transportlīdzeklis Mehanizēta ierīce (piem., automašīna, kuģis, lidmašīna), kas paredzēta (kā) pārvadāšanai, pārvietošanai.
- čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
- zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
- caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
- māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
- sameklēt Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
- uzmeklēt Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
- uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- šņakarēt Meklēt, izvēlēties (piem., ko ēdamu); ēst (ko šādā veidā sameklētu).
- urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
- salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
- enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
- burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
- tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
- skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- ornaments Melodijas izrotājums (piem., melisms, pasāža).
- fioritūra Melodijas izrotājums (piem., trilleris, priekšskanis).
- melodramatisms Melodrāmai (1) raksturīgs dramatisms; sakāpināta emocionalitāte.
- spraust batonus (ausīs) melot, censties piemānīt.
- mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
- pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
- vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
- jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
- mēnessirpis Mēness sirpis.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
- nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
- piemērīt Mērījot (kam) iedalīt; mērījot pievienot (kam klāt).
- mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
- mērīties Mērīt sev (piem., auguma garumu).
- merkantilists Merkantilisma (1) piekritējs vai realizētājs.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta (piem., zinātniskiem pētījumiem).
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- tievēt Mērķtiecīgi (piem., ar diētu, sporta nodarbībām) samazināt ķermeņa masu.
- izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
- virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
- lietot Mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentu, kosmētisku līdzekli).
- izkopt Mērķtiecīgi izveidot, pilnveidot.
- nomērīt Mērot piešķirt, iedalīt.
- voltampērs Mērvienība maiņstrāvas pilnas jaudas mērīšanai [VA].
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
- komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
- virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
- piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
- zvārgulis Metāla piekars, kas kustoties rada skaņu.
- tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
- kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
- vieglie metāli metāli (piem., alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- smagie metāli metāli (piem., varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
- cēlmetāls Metāls (piem., zelts, platīns), kas nerūsē.
- ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
- metālapstrādāšana Metālu apstrādāšana (piem., griešana, slīpēšana, pakļaušana spiedienam); metālapstrāde.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- pārmetināt Metināt vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
- piemetināt Metinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
- piemest Metot (ko iekšā), piepildīt (ko).
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- samest Metot (ko), izveidot (piem., grēdu).
- izlīkumot Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
- piemest Metot pievienot (ko).
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
- jura Mezozoja ēras otrais periods, kam raksturīga bagātīga veģetācija un dažādu lielu rāpuļu (piem., dinozauru) daudzveidība.
- mētrājs Meža augšanas tips – priežu audze (nereti ar egļu un bērzu piemistrojumu), kam zemsedzē aug mellenāji, brūklenāji un sūnas.
- kokmateriāli Meža izstrādē iegūtā produkcija (piem., baļķi, kluči).
- izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
- liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
- damaksnis Meža tips, kur aug galvenokārt priedes un egles ar bērzu piejaukumu.
- meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
- dabas pamatne meži, pļavas, purvi, ūdenstilpes ar krastu aizsargjoslu, kā arī pilsētu parki, skvēri, meži.
- mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
- aizmēzt Mēžot, tīrot aizvākt, piem., netīrumus, gružus.
- retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
- zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
- piemīcīt Mīcot pievienot.
- iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- juhtāda Miecēta un ar taukvielām piesūcināta (parasti liellopu) āda apavu virsām.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
- līdzsvarots Mierīgs, nesatraukts (piemēram, par cilvēku, tā raksturu).
- rātns Mierīgs, pieklājīgs; tāds, kas nav pārgalvīgs.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- snauda Miers, klusums (piem., apkārtnē, dabā).
- eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
- eksekutors Miesassoda vai nāvessoda izpildītājs, eksekūcijas veicējs.
- vaba Miets, kārts tīklu un citu zvejas piederumu žāvēšanai.
- Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
- atceļot Migrējot atgriezties (piem., par gājputniem).
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- sēnīte Mikroskopiska sēne (1).
- pelējumsēne Mikroskopiska sēne, kas rada pelējumu.
- bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi.
- infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
- mikroorganisms Mikroskopisks organisms (piem., baktērijas, mikroskopiskās sēnes).
- tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
- baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms.
- pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas rada pelēcīgu, arī iezilganu kārtu (uz kā).
- zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
- vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
- supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, iedrupinot biezpienu sakarsētā pienā.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- frotē Mīksts kokvilnas audums ar diegu cilpiņām abās pusēs.
- maigs Mīksts, gluds, līdzens (piem., par ādu, apmatojumu, apspalvojumu).
- maigs Mīksts, piekļāvīgs (piem., par audumu).
- nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
- kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- elsdams pūzdams milzīgā steigā, ar lielu piepūli.
- kautrā mimoza mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
- smaragds Minerāls – spilgti zaļš berila paveids (dārgakmens).
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
- mīnijs Minerāls, no kā iegūst krāsu pigmentus.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
- piemīt Minot saspiest, piespiest, padarīt blīvāku.
- nomīt Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
- pērle Mirdzošs (kā) piliens.
- aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
- blisināt Mirkšķināt (acis), piem., pārsteigumā, spilgtā gaismā.
- nomirkšķināt Mirkšķināt un pārstāt mirkšķināt – piem., par gaismas ierīcēm.
- kapusvētki Mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapu svētki.
- kapu svētki mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
- mistiķis Misticisma piekritējs un praktizētājs; cilvēks, kas spēj nonākt tiešā saskarsmē ar dievišķo.
- mājoklis Miteklis (piem., dzīvniekiem).
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
- piemizot Mizojot piepildīt (ko).
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
- mini mode mode, kurai raksturīgi ļoti īsi tērpi.
- ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) rodas lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
- Golgātas ceļš moku, ciešanu un pazemojumu pilns posms cilvēka dzīvē.
- apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
- augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
- monarhists Monarhisma piekritējs.
- galaktoze Monosaharīds – piena cukura jeb laktozes sastāvdaļa.
- piemontēt Montējot (piem., kinofilmu) pievienot.
- iemontēt Montējot iekļaut (piem., filmā).
- iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
- piemontēt Montējot pielikt, piestiprināt.
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam virsū); montējot novietot virs (kā).
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
- postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piem., piedēklis, galotne).
- soloklase Motosportists, kas piedalās sacensībās ar motociklu bez blakusvāģa.
- piņķēties Mudžināties, mesties (piem., par diegiem, auklām).
- abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
- junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
- dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
- ģeķīgs Muļķīgs; arī nenopietns.
- pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
- izmūrēt Mūrējot izklāt no iekšpuses (piem., ar ķieģeļiem).
- indiešu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
- arābu numerācija mūsdienās pieņemtā decimālā numerācija ar arābu cipariem.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
- sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
- muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izsacīties.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
- dzīvs Mūzika, ko (piem., viesībās, dejās) izpildītāji atskaņo pārējo klātbūtnē.
- dzīvā mūzika mūzika, ko izpildītāji atskaņo klausītāju klātienē.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- librets Muzikāli dramatiska darba (piem., operas) teksts.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) uzvedums koncerta veidā.
- operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
- diktāts Muzikāls vingrinājums – skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc dzirdes.
- konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
- perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
- marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
- signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- mūziķis Mūzikas mākslinieks (izpildītājs, arī komponists).
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- nošu raksts mūzikas skaņu pierakstīšanas sistēma; notācija.
- perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
- brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
- reperis Mūziķis, kas izpilda repu, ir specializējies repošanā.
- šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
- popgrupa Mūziķu grupa, ansamblis, kas izpilda popmūziku.
- ansamblis Mūziķu grupa, kas izpilda skaņdarbus.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- efeja Mūžzaļš ložņājošs vai kāpelējošs augs ar tumšzaļām, piecstūrainām lapām.
- egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
- heveja Mūžzaļš tropu koks vai krūms, no kura piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- ubags Nabadzīgs cilvēks (piemēram, salīdzinājumā ar turīgākiem cilvēkiem).
- papliks Nabadzīgs, nepilnīgs.
- miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs.
- nacionālists Nacionālisma piekritējs.
- nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs; nacionālsociālisma piekritējs.
- aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
- uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
- ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
- pūču dzimta nakts plēsīgo putnu dzimta, kurā ietilpst mežapūce, svītrainā pūce, apogs, ūpis u. c.
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- maks Nauda, kapitāls (kas ir kāda rīcībā).
- līdzeklis Nauda, kapitāls.
- papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
- depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
- rekets Naudas izspiešana organizētā grupā.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- mūža stipendija naudas pabalsts, ko piešķir par īpašiem nopelniem kādā jomā.
- stipendija Naudas pabalsts, ko saņem, piem., studenti.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- starta kapitāls naudas summa, kas nepieciešama, lai uzsāktu kādu biznesu, uzņēmējdarbību u. tml.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- dinārs Naudas vienība (piem., Irākā, Tunisijā); attiecīgā naudaszīme.
- guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
- piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- riāls Naudas vienība dažās arābu valstīs (piem., Irānā, Jemenā, Katarā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- santīms Naudas vienība dažās citās valstīs (piem., Francijā, Beļģijā pirms eiro ieviešanas).
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- Latvijas rublis naudas vienība, kas Latvijā pastāvēja pirms lata ieviešanas.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecītis Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- nav vērts rokas smērēt nav vērts ķerties klāt (pie netīra darba).
- krusta nāve nāve, piesitot krustā.
- kursogrāfs Navigācijas ierīce, kas automātiski pieraksta kuģa kursu.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- navigators Navigācijas sistēmas ierīce (piem., automobiļos).
- galda piederumi naži, dakšiņas, karotes u. c. maltītē nepieciešamie priekšmeti.
- jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.) ne pirmo, ne vienu vien.
- tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
- laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
- nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
- nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
- tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- ielaist Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
- būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
- novirze Neatbilstība (pieņemtajām normām, prasībām); atšķirība (no parastā, normālā).
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi iebilst, stūrgalvīgi nepiekrist (kam).
- uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, (ko) prasot, lūdzot u. tml.
- vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
- zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
- palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
- rudiments Neattīstīts orgāns vai orgāns, kas zaudējis savu nozīmi un pilnībā neattīstās.
- rudimentārs Neattīstīts, nepilnvērtīgs.
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- gūsts Nebrīve, kādā atrodas, piem., sagūstīts dzīvnieks.
- iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- pietrūkt Nebūt pietiekamam.
- pieklibot Nebūt tādam, kā vajag; būt ar trūkumiem, nepilnībām.
- pazust Nebūt vairs redzamam, piem., attālinoties, ievirzoties kur iekšā.
- aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
- aptrūkt Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
- pietrūkt Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
- guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- pavērt Nedaudz atvērt (piem., acis, muti).
- pieēvelēt Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
- pataisīt Nedaudz pielabot, uzlabot (ko).
- Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
- sestdiena Nedēļas diena starp piektdienu un svētdienu.
- svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
- otrdiena Nedēļas otrā diena (starp pirmdienu un trešdienu).
- piektdiena Nedēļas piektā diena, skaitot no pirmdienas.
- pirmdiena Nedēļas pirmā diena.
- nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
- mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
- minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
- puspietupiens Nedziļš pietupiens.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- puante Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
- ārkārtējs Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
- lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
- projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
- nepaklausība Negatīva īpašība, kas bērnam izpaužas kā pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
- bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- nejēdzīgs Neglīts, nepievilcīgs.
- krunkains Negluds, nelīdzens (piem., par apģērbu).
- vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
- zaudēt Negūt (ko, piem., kā piepildījumu).
- noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
- nepievienošanās Neiekļaušanās, nepiesaistīšanās (kādai apvienībai, blokam u. tml.).
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt.
- kavēt Neierasties, nepiedalīties.
- palikt nomaļus neiesaistīties, nepiedalīties (kur).
- nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (kur); atturoties no aktīvas rīcības.
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa vai to komplekts (grāmatā, žurnālā).
- necelt (ne savu) kāju neiet (kur, pie kā).
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- nekustināt ne ausu neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
- nekustināt ne ausis neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
- paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam).
- paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
- paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
- pazvanīt Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
- pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
- uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
- pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
- uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
- pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- liekuļots Neīsts, mākslots (piem., par jūtu, emociju izpausmi).
- glīzdains Neizcepies, slikti izrūdzis.
- izputēt vējā neizdoties, nepiepildīties.
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- apvaldīt Neizpaust (piem., jūtas).
- klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
- trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- iezagties Nejauši rasties, gadīties (piem., par kļūdām).
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- bez jokiem nejokojot, runājot pavisam nopietni.
- akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
- nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- jukas Nekārtības, sajukums (piem., valstī, organizācijā).
- ērzelis Nekastrēts, pieaudzis zirgu tēviņš.
- bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
- plukata Nekopies, skrandains, noplucis, arī nabadzīgs cilvēks.
- fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
- kā lops Nekulturāls, nepieklājīgs.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (piem., kaulos).
- piekalt Nekustīgi piesaistīt.
- piekalt Nekustīgi pievērst.
- grūtības Nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi; nepieciešamā, vajadzīgā trūkums.
- sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
- spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
- paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
- sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
- šūniņa Neliela (piem., organizācijas) grupa, pamatvienība.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- sīkdarbi Neliela apjoma iespieddarbi.
- servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
- karabīne Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
- grāmatiņa Neliela formāta piezīmju klade.
- rozīte Neliela galviņa (piem., ziedu kāpostiem, Briseles kāpostiem).
- tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
- atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
- sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- uzledojums Neliela ledus kārta (piemēram, uz priekšmeta).
- dzirnaviņas Neliela mājsaimniecības ierīce (piem., kafijas, piparu) malšanai.
- lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
- blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
- pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
- rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- kotedža Neliela vienstāva vai divstāvu māja (piem., viesu izmitināšanai).
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta nojume (piem., dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
- kabatas grāmatiņa neliela, kabatas formāta piezīmju grāmatiņa.
- urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
- pīrāgs Nelielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu.
- konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piem., dārza nožogojumā.
- kameransamblis Neliels (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku.
- pikucis Neliels (kā mīksta) gabals; pika.
- gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
- gāzes baloniņš neliels ar gāzi pildīts baloniņš individuālai aizsardzībai.
- salvete Neliels auduma vai papīra gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piem., ēdot.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
- bulka Neliels baltmaizes klaipiņš; smalkmaizīte.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piem., sveicinot, pateicoties.
- maizīte Neliels cepts konditorejas izstrādājums ar dažādām piedevām; smalkmaizīte.
- mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
- mārks Neliels dīķis, kas paredzēts šķiedraugu (piem., linu) mērcēšanai.
- dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
- puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs ātrā izpildījuma manierē; arī skice.
- vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
- kārpa Neliels izaugums (piem., uz auga mizas, augļiem).
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs durvīm, vārtiem).
- vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
- ūdens kliņģeris neliels kliņģeris, ko pirms cepšanas apvāra ūdenī.
- kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
- ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
- jahta Neliels kuģis (piem., atpūtas braucienam, tūrismam).
- kuteris Neliels kuģis ar daļēji vai pilnīgi slēgtu korpusu.
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
- skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētā).
- sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- zebenieks Neliels maiss, tarba (piem., auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
- kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
- kabata Neliels padziļinājums, iedobums (piem., audos).
- piekariņš Neliels piekarams rotājums, neliela piekarama detaļa.
- taverna Neliels restorāns, krogs (piem., Itālijā).
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- ieplaka Neliels sekls iedobums, pazeminājums (piem., ceļa, laukuma virsmā).
- spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- ķobis Neliels trauks (piem., tase, bļodiņa, vāzīte).
- piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā.
- pipartrauks Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā.
- tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
- ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
- knapsieriņš Neliels, kaltēts (parasti konusveida) biezpiena sieriņš.
- blašķe Neliels, līdzi nēsāšanai piemērots, plakans un blīvi noslēdzams trauks.
- lēkšķe Neliels, neregulāras formas (kā, piem., sniega, mitru netīrumu) kopums.
- poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu, pakulu) kopums.
- vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu) kopums, ko var saņemt saujā; vīkšķis (1).
- šķipsna Neliels, pirkstos saņemams (kā) kopums.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- izšķērdēt Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- izniekot Nelietderīgi izšķiest (piem., spējas, dotības).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (piem., no materiālām vērtībām).
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- uzurpācija Nelikumīga (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
- kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļošana Nelikumīga rīcība – kukuļa (3) došana un tā pieņemšana.
- ielauzties Nelikumīgi iekļūt, pieslēgties.
- uzurpēt Nelikumīgi sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas); tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja).
- ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādiem principiem un atzinumiem.
- ciets kā akmens nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams.
- ciets kā krams Nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams.
- aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
- atstumt Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
- nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
- smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (piem., attēls, teksts).
- kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
- piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
- nepakustināt ne ausu nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
- nepakustināt ne ausis nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
- zaļš Nenobriedis, negatavs (piem., par augļiem, ogām).
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
- nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
- pilnpiens Nenokrejots piens.
- blēņas Nenopietna, nelietderīga rīcība, darbība.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
- knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
- pa jokam nenopietni, jokojot.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
- viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- švalis Nenopietns, vieglprātīgs jauns cilvēks.
- nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
- neofašists Neofašisma piekritējs.
- neonacists Neonacisma piekritējs.
- piešūt Nepamatoti piedēvēt (kādam ko noziedzīgu, krimināli sodāmu).
- atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
- maģija Neparasta pievilcība, burvība; vilinājums.
- knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
- titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
- ārkārtīgs Neparasts, nepiedzīvots, sevišķs; ārkārtējs (1).
- izkropļojums Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
- apskaitīt Nepareizi aprēķinot (naudu), apkrāpt (piem., pircēju).
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
- sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties (piem., par kukaiņiem).
- kontinuitāte Nepārtrauktība, pēctecība, turpināšanās.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
- kaprīzs Nepastāvīgs, krasi mainīgs (piem., par parādībām dabā).
- norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
- samelot Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
- sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- slikta dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- mūdzis Nepatīkams vai kaitīgs dzīvnieks (piem., kukainis, tārps, rāpulis).
- riebīgs Nepatīkams, slikts (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
- dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
- alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no šīm iespējamībām.
- mīlestība Nepieciešamība, tieksme (pēc kā).
- pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
- nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
- nostāties malā nepiedalīties, neiejaukties (kur).
- stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- izlaist Nepiedalīties; neveikt (regulāru darbību, uzdevumu u. tml.).
- pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
- trekns Nepieklājīgs, aizskarošs, arī rupjš.
- piedauzīgs Nepieklājīgs, morāles principiem neatbilstošs.
- rupjš Nepieklājīgs, nekaunīgs, arī brutāls (par cilvēku).
- sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
- prasts Nepieklājīgs, rupjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- necenzēts Nepieklājīgs, rupjš.
- paass Nepiekļāvīgs, nelaipns.
- būt pretī nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
- būt pretim nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
- nepievienošanās Nepiekrišana, neatzīšana.
- nobloķēt Nepieļaut (kā) izmantošanu, lietošanu.
- apturēt Nepieļaut (ko).
- nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
- turēt zināmā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- turēt pienācīgā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
- apturēt Nepieļaut, aizkavēt (kā) izplatīšanos.
- nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
- nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
- neīstā laikā nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
- nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
- nereize Nepiemērots brīdis.
- nelāgs Nepiemērots, nepiedienīgs, nepieklājīgs.
- trūkt Nepiemist.
- izstumt Nepieņemt (kur), izraidīt (no kādas vides, sabiedrības).
- atraidīt Nepieņemt (piem., ko piedāvātu).
- noraidīt Nepieņemt; atraidīt.
- ilūzija Nepiepildāmi sapņi, nepamatotas cerības.
- grūt Nepiepildīties, nerealizēties.
- palaisties Nepiepūlēties; kļūt slinkam, laiskam.
- puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
- akrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko iegūst no acetilēna, oglekļa oksīda un ūdens.
- terpēni Nepiesātinātie ogļūdeņraži – augu ēterisko eļļu sastāvdaļas.
- etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
- brīvs Nepiestiprināts; nenostiepts.
- neinformētība Nepietiekama apgādātība ar informāciju; informācijas trūkums.
- mazattīstība Nepietiekama attīstība.
- subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
- saspiestība Nepietiekama platība; šaurība.
- ļukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
- truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- paknaps Nepietiekami jaudīgs.
- knaps Nepietiekami liels; mazs.
- neaudzināts Nepietiekami mācīts, dresēts.
- novērtēt pretinieku par zemu nepietiekami novērtēt.
- nedrošs Nepietiekami stiprs, nepietiekami aizsargājošs.
- deficīts Nepietiekams (kā) daudzums; trūkums.
- zems Nepietiekams, neapmierinošs.
- nepietiekošs Nepietiekams.
- nepilnīgs Nepietiekams.
- uzgriezt muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piem., tenkām).
- necelt ne ausu nepievērst uzmanību, neievērot.
- necelt ne ausis nepievērst uzmanību, neievērot.
- atstāt bez ievērības nepievērst uzmanību; neizpildīt (piem., kādu lūgumu).
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
- uztakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā; pietakts.
- pusmeita Nepilngadīga kalpone lauku saimniecībā.
- puspuisis Nepilngadīgs laukstrādnieks lauku saimniecībā.
- defekts Nepilnība, funkcijas traucējums (organismā kādā orgānā).
- trūkums Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām.
- ierobežotība Nepilnība, šaurība (piem., uzskatiem, atziņām).
- robs Nepilnība, trūkums, arī zaudējums.
- nokrēsla Nepilnīga krēsla; vāja, patumša gaisma.
- neartikulēts Nepilnīgi izrunāts (par skaņu); neskaidrs, nesaprotams (par runu).
- pusjēls Nepilnīgi satagavots (par darbu).
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (funkcionēt).
- mezonīns Nepilns stāvs celtnes jumta izbūvē vai starp diviem stāviem.
- pusvārds Nepilns vārds.
- puscilvēks Nepilntiesīgs, nepilnvērtīgs cilvēks.
- pusdzīve Nepilnvērtīga dzīve.
- vājš Nepilnvērtīgs, mazvērtīgs.
- sklandu rausis neraudzētas mīklas izstrādājums ar sasmalcinātu burkānu un kartupeļu pildījumu.
- utopija Nerealizējama vēlēšanās, nepiepildāms sapnis.
- gaisa pilis nerealizējami nodomi, grūti piepildāmi vai nepiepildāmi sapņi.
- līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
- nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
- pleksīts Nervu pinuma iekaisums.
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piem., par īpašībām, parādībām).
- atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
- klusēt Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
- kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- jaust Neskaidri, vāji uztvert (piem., ar redzi, dzirdi).
- nemesties Neskarties (pie kā), nesniegties (līdz kurienei).
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
- būvkonstrukcija Nesoša būves sastāvdaļa (piem., pamati, sienas, pārsegumi).
- aiznest Nesot attālināt; nest prom; nesot nogādāt (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
- pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
- pienest Nesot piegādāt; nesot novietot (pie kā, kam klāt).
- nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
- mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
- maksātnespēja Nespēja pildīt savas maksājumu saistības.
- atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piem., slimības dēļ).
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piem., atpūšoties).
- apgādība Nestrādājoša cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- bezdarbība Nestrādāšana; amata pienākumu nepildīšana.
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
- palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
- noskretis Netīrs, nobružāts, vizuāli nepievilcīgs.
- mēslains Netīrs, piegružots.
- nopūdelēt Netrāpīt mērķī, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- pārtraukt Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
- jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
- enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
- proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
- stiept Nevajadzīgi palielināt (kā, piem., teksta, izrādes) garumu, ilgumu.
- nenolasīties Nevarēt beigt lasīt (piem., par ogu, sēņu lielu daudzumu).
- pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
- necelt Neveidot (piem., celtni, būvi).
- pielāčot Neveiklā smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- pieslāt Neveikliem, smagnējiem soļiem pieiet, pienākt.
- fiasko Neveiksme, neizdošanās; pilnīga izgāšanās.
- vaina Nevēlama (piem., rakstura, personības) īpašība.
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
- samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
- mājas kārtībā Nevēršoties pie vadības vai augstākā instancē.
- elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
- ar grūdieniem nevienmērīgi, kāpinājumam mainoties ar atslābumu.
- elsot Nevienmērīgi, skaļi elpot (piem., raudot).
- nekaunēties ne no kāda darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- nekaunēties ne no viena darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- iezagties Neviļus parādīties (piem., sejā); neviļus izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
- uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
- uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
- atsist Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
- samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
- zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- sprukt Neviļus, negribēti rasties (piem., par smiekliem, asarām).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piem., par smiekliem, raudām).
- sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
- nekārtīgs Nevīžīgs, nolaidīgs, paviršs (piem., pret savu ārieni, pienākumiem).
- vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
- parastā krustaine nezāle ar pienenei līdzīgām ziedkopām zaru galos.
- kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
- novilkt ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot, izkalpināt.
- noraut ādu pār acīm Nežēlīgi izturēties, izkalpināt.
- cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
- brinza No aitu piena gatavots siers.
- sarkt No asins pieplūduma ādā kļūt sārtam, sarkanam (par cilvēku).
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
- knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
- papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
- šellaka No dabīgiem sveķiem iegūta viela, ko izmanto, piem., mēbeļu politūras izgatavošanai.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
- pāršūt No jauna piešūt (parasti citā vietā).
- no nekā no kā ļoti niecīga (piem., ko izgatavot).
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
- dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
- pa gabalu no lielāka attāluma (piem., ko apskatīt).
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- no pirmā acu uzmetiena no pirmā skatiena, no paša sākuma.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
- no a līdz z no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
- no a līdz zet no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
- no A līdz Zet no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
- no A līdz Z no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
- triko No šāda auduma šūts ķermenim cieši pieguļošs tērps (piem., sportistiem, baletdejotājiem).
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
- tīkliņš No tīkla (1) darināts, nelielam maisam līdzīgs izstrādājums (produktu, pirkumu ievietošanai).
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piem., kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
- leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
- apkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
- visapkārt No visām pusēm (pilnīgi ietvert).
- apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert.
- sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
- punkts Nobeigums, beigas (piem., norisei, darbībai).
- gals Nobeigums, beigu daļa (piem., telpai, vietai).
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
- steliņģis Nodalījums (piem., kūtī, stallī), kas paredzēts vienam dzīvniekam.
- sekcija Nodalījums, posms (piem., kādā sistēmā).
- nokrejot Nodalīt, noņemt (pienam krējumu).
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
- iespiestuve Nodaļa (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piem., iestādē, organizācijā).
- sviestnīca Nodaļa, telpa (piem., pienotavā), kurā ražo sviestu.
- interešu izglītība nodarbības dažādos, piem., mākslinieciskajos kolektīvos, pulciņos.
- aizņemt Nodarbināt, lietot (piem., mašīnu, ierīci).
- diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- dziedāt Nodarboties ar vokālo mākslu, piem., piedaloties izrādēs, koncertos.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
- piedēvēt Nodēvēt (kādu) par (piem., kāda izteikuma) autoru.
- papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
- virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
- kavēties Nodoties, pievērsties (kam).
- nolīgoties Nodrebēt, notrīcēt (piem., no satricinājuma, liela trokšņa).
- garantija Nodrošinājums (piem., kādai norisei, darbībai).
- drošība Nodrošinājums (piem., pret pārpratumu).
- apgāde Nodrošināšana (ar nepieciešamo); apgādāšana.
- apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- nobruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem, rīkiem u. tml.
- bruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem rīkiem, līdzekļiem u. tml.
- aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
- iesieties Nodrošinoties iestiprināt sevi (piem., virvēs).
- uzdot Nodziedāt, atskaņot (parasti korim) vajadzīgajā augstumā izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu (skaņas).
- izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- uzbildēt Nofotografēt; attēlot (piemēram, gleznā, ilustrācijā).
- sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
- piegāze Nogāze, tās piekāje.
- nokrist Nogāzties zemē (piem., par augiem).
- izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
- aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piem., gļotādu).
- ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
- kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
- apkust Nogurt, piekust.
- nokust Nogurt, piekust.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
- sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
- sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
- pārkrist Nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- pārkrist Nokarāties pāri (kam), pār (ko) – piem., par matiem.
- notvīkt Nokarst, noslāpt (piem., karstumā, tveicē).
- atrisināt Nokārtot (izlemjot, izšķiroties par pieņemamu risinājumu).
- balsināt Noklāt (piem., sienu, griestus) ar baltu (krīta, kaļķu) maisījumu.
- nopiķot Noklāt ar piķi, parasti pilnīgi.
- nopolsterēt Noklāt ar polsteri (piem., durvis, sienas).
- novāpēt Noklāt ar vāpi, glazūru.
- gruntēt Noklāt virsmu (pirms krāsošanas, gleznošanas u. tml.) ar īpašu vielu.
- iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
- pārdot savu dvēseli (kādam) nokļūt pilnīgā atkarībā no kāda.
- nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
- izlaist pienu nokrejot pienu centrifūgā.
- vājpiens Nokrejots piens.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
- lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
- noķepēt Noķepināt.
- noteikt Nolemt, paredzēt (piem., kā apjomu, lielumu).
- nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
- nē Noliedzoša atbilde (piem., uz priekšlikumu).
- nepietikt Nolieguma darb. --> pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
- iecirst Noliekt galvu un piespiest zodu pie ķermeņa.
- pieguldīt Noliekt un piekļaut pie zemes (piemēram, labību).
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- grausts Nolietots, paliels priekšmets (piem., automašīna).
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
- sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
- rotēt Nomainīt (kādu), piem., norīkojot šajā amatā kādu citu.
- prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piem., latviešu valodas instrumentālis).
- akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
- ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
- iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
- aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
- pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
- piemizot Nomizot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- tikt Nonākt (kādā, piem., sadzīviskā situācijā, stāvoklī).
- krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
- ieplūst Nonākt (kur) – piem., par naudu, ienākumiem.
- iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
- pazust Nonākt galējā bezizejas situācijā; pilnīgi pagrimt, degradēties.
- noiet tik tālu nonākt galēji nepieņemamā stāvoklī.
- tik tālu noiet nonākt galēji nepieņemamā stāvoklī.
- aiziet par tālu nonākt līdz galējībai, pārkāpjot pieņemtās normas.
- dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
- uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
- ierasties Nonākt, atnākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
- noāķēt Noņemt (no āķa, piestiprinājuma u. tml.).
- novākt galdu noņemt un aiznest prom traukus, galda piederumus, ēdienus u. tml.
- nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
- noraut Noņemt, nepiešķirt (algu, peļņu u. tml.).
- piepelnīt Nopelnīt (ko) papildus.
- nosmādēt Nopelt, noniecināt (kādu, ko); neatzīt par pietiekami labu.
- nopērties Nopērt sevi (pirtī ar pirtsslotu).
- samizot Nopērt, parasti stipri; piekaut.
- noslānīt Nopērt; arī piekaut.
- sadot pa ādu Nopērt; sasist, piekaut.
- sadot pa mizu Nopērt; sasist, piekaut.
- klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
- tukšvārdība Nopietna, dziļāka satura trūkums tam, ko runā, raksta.
- stingri ņemot nopietni, kritiski vērtējot.
- nopietnība Nopietni, patiešām.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
- nolāsot Nopilēt (kur, uz kā).
- nokrist Nopilēt, notecēt.
- izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
- sapirkt Nopirkt (kā lielāku daudzumu).
- izmaksāt Nopirkt (ko) citam par saviem līdzekļiem.
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka tas piepilda (ko).
- pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
- atpirkt Nopirkt (no kāda, kas to pats ieguvis, pircis).
- iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
- piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
- nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
- paņemt Nopirkt, iegādāties.
- tālākpārdošana Nopirktas preces pārdošana.
- iepirkums Nopirktie produkti, preces.
- stērbele Noplēsta, ieplēsta (kā, piem., apģērba, auduma) daļa.
- pieplūkt Noplūcot pievienot.
- sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
- mežģīt Nopūlēt, piepūlēt.
- -grāfs Norāda instrumentu, kas raksta, pieraksta, grafiski attēlo.
- no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
- pa Norāda uz (kā) mēru, pazīmes pakāpi.
- nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
- pie- Norāda uz (kā) papildināšanu.
- pie- Norāda uz (kā) piepildīšanu.
- tāds pats norāda uz (kā) pilnīgu identitāti.
- viss Norāda uz (kā) pilnīgu kopumu, arī izpausmi.
- neviens Norāda uz (kā) pilnīgu neesamību.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
- ar Norāda uz (kā) saturu vai piedevu.
- no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves vietu, arī piederību (kam).
- neviens Norāda uz (personas) pilnīgu neesamību.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
- stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
- tā Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
- iz- Norāda uz darbības pilnīgumu, pamatīgumu.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
- ie- Norāda uz darbības virzību iekšā (piem., telpā, vidē).
- pie- Norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
- at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- nemaz Norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- tik Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- tik Norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- kas Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- pa- Norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
- tik Norāda uz īpašības, pazīmes, parasti augstu, pakāpi.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- tikpat Norāda uz kā aptuvenību, pavājinājumu, nepilnīgumu.
- pa Norāda uz kā piemērotību, atbilstību.
- ar Norāda uz kādu papildu daudzumu, lielumu.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, kas nav ņemams vērā, vai uz pilnīgu (kā) neesamību.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
- sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensivitāti, pilnīgumu.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašību, pazīmes mēru vai pakāpi.
- nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- ciktāl Norāda uz nezināmu darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- visai Norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
- ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu, tā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- ar Norāda uz pazīmi, īpašību, piederumu.
- tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
- tāpat Norāda uz pilnīgu vai daļēju līdzīgumu (kādam, kam, norisei, stāvoklim u. tml.), arī uz darbības stāvokļa nemainīgumu.
- nekāds Norāda uz pilnīgu, kategorisku (kā) noliegumu.
- no Norāda uz sabiedriska stāvokļa, tiesību u. tml. zaudēšanu, neturpināšanos.
- par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) atrodas (kur, piem., norises vietā), piedalās (piem., norisē, pasākumā).
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas kādam) ir līdzi, atrodas (pie viņa).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- lāgā Norāda uz stāvokli, kad nav tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad (kā) nav pietiekami.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
- nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
- priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
- sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
- pie Norāda uz to, kam (kāds) pielāgojas.
- pie Norāda uz to, kam (ko) piestiprina, piesaista.
- pie Norāda uz to, kam (ko) pievieno.
- pie- Norāda uz to, kas papildina.
- pie Norāda uz to, kas tiek papildināts.
- pie Norāda uz to, ko satver, kam pieskaras.
- maz Norāda uz vāju, nepietiekamu darbību vai procesu.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts, piecelts kājās.
- par Norāda, ka (kam) ir kāda spilgta īpašība, pazīme.
- sa- Norāda, ka (kas, parasti pilnīgi, viscaur) iegūst kādas īpašības.
- virspus Norāda, ka (kas) atrodas uz augšu (no kā), virs (kā), arī pirms (kā).
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās u. tml. kā, piem., rindas, gājiena, grupas priekšgalā, priekšpusē.
- klāt Norāda, ka (kas) ir (kā) daļa, sastāvdaļa vai papildinājums.
- -gramma Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts, pierakstīts, ierakstīts vai attēlots.
- virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piem., rādītāju, daudzumu, skaitu).
- klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek pievienots, piesaistīts (kam).
- nost Norāda, ka (kas) tiek pilnīgi iznīcināts, nogalināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
- klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas ļoti tuvu (kam).
- priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
- ie- Norāda, ka ar darbību ieveido (piem., priekšmetā, virsmā).
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
- vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
- no- Norāda, ka darbība aptver objekta vai subjekta virsmu pilnīgi vai daļēji.
- pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- cik Norāda, ka darbība notiek ar lielu piepūli.
- ap Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku pie kāda objekta.
- aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- ap- Norāda, ka darbība tiek veikta daļēji, nepilnīgi.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) kļūst pilnīgi gatavs.
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizpildīts.
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, sagatavo lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- pie- Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas pie kā, kam klāt.
- pie- Norāda, ka kas tiek saistīts vai saistās pie kā, kam klāt.
- mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
- kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā īpašība ir daļēja, nav pilnīga.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība pastāv daļēji, nepilnīgi.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- -mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
- atsauce Norāde tekstā (piem., uz citu darbu, autoru).
- indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
- NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
- atsaukties Norādīt (uz ko), minēt (ko) pierādījumam.
- apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
- spļaut laimei acīs noraidoši, augstprātīgi atteikties no kādas iespējas, piedāvājuma.
- piekomandēt Norīkot (kādu) noteiktu pienākumu pildīšanai.
- likt Norīkot (pie kāda darba).
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
- attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
- darbs Norise, gaita (piem., konferencei, semināram).
- pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
- beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
- iet savu parasto gaitu norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
- iet Noritēt, notikt (piem., par parādībām, norisēm).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- iežogot Norobežot (kādu vietu, teritoriju, piem., ar žogu).
- atšķirt Norobežot, atdalīt (piem., ar žogu).
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- ieslēgties Norobežoties (piem., nelielā cilvēku grupā, sevī).
- infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
- notvīkt Nosarkt, piesarkt; kļūt sārtam un karstam.
- izsaukt Nosaukt (kādu vārdu), piem., paziņojot, pārbaudot.
- tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
- izpētīt Noskaidrot (piem., faktus, apstākļus, cēloņus).
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piem., darba gaitu, paveikto).
- uzlikt punktu uz "i" noskaidrot, precizēt visu līdz pēdējam sīkumam, atrisināt pilnīgi visu.
- nopūst Noskanēt (piem., sirēnas) pūtienam.
- lūka Noslēdzama atvere (piem., grīdā, sienā, jumtā).
- valcēt Noslēgt ar īpašu ierīci, spiežot starp diviem pretēji rotējošiem diskiem.
- pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
- rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
- kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
- nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
- dispozīcija Nosliece (uz ko, piem., kādu slimību).
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
- spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
- novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
- piespiest Nospiest.
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piem., robežu, ceļu).
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- pacelties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pacelties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- iekrampēties Nostiprināt (durvis no iekšpuses) ar krampi.
- fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
- bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
- iesēsties Nostiprināties (piem., apziņā, atmiņā).
- nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
- noverdzināt Nostrādināt (pārlieku smagā darbā, bez pienācīga atalgojuma).
- locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- nolaist asinis notecināt asinis (piem., medicīniskos nolūkos).
- pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
- nospraust kursu Noteikt (piem., kuģa) kursu.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
- kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
- nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
- programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
- zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piem., faktus, norises dabā u. tml.).
- strāva Noteikta virziena (piem., gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
- komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
- šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
- mērķauditorija Noteikts personu loks, kam kas (piem., prece, pakalpojums) paredzēts.
- kārta Noteikts posms (piem., pasākuma) norises secībā.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- maniere Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
- strikts Noteikts, stingrs (piem., par izteikumiem, darbībām, prasībām).
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
- instrukcija Noteikumu kopums, pamācība (kāda izdevuma izpildei).
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
- nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
- klāties Notikt, atgadīties (piem., kādu iemeslu dēļ).
- nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarbā), ar ko iezīmējas konflikts.
- annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
- nopilināt Notraipīt ar (kā) pilieniem.
- dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
- padarīt nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piem., noziedznieku).
- notiesāt Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
- dubļains Novārtīts, aplipis ar dubļiem.
- novelistika Noveles žanrs; šā žanra darbu kopums (piem., kāda autora daiļradē).
- izmesties kreklā novelkot citus apģērba gabalus (piem., žaketi, džemperi), palikt tikai kreklā.
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
- atraut Novērst (no tā, kam pievērsts).
- izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
- sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
- samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
- aizpildīt robus novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).
- aizpildīt robu novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).
- saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
- likvidēt Novērst; panākt, ka (kas, piem., domstarpības) zūd.
- pārbaudīt Novērtēt (piem., mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes).
- ielikt piecnieku (arī četrinieku u. tml.) novērtēt ar atzīmi pieci, četri u. tml. un ierakstīt to.
- ielikt pieci (arī četri u. tml.) novērtēt ar atzīmi pieci, četri u. tml. un ierakstīt to.
- kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
- nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
- velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
- krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- piebāzt Novietojot (ko lielākā daudzumā), piepildīt (telpu).
- piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piem., rinda, aplis).
- izolēt Novietot (cilvēku) atsevišķā telpā, nepieļaujot saskari ar citiem.
- sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
- atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
- uzlikt (kādam) pieminekli novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
- uzlikt (kādam) kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
- sastatīt Novietot stāvus (vairākus, daudzus) vienu pie otra.
- balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
- uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
- uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- nobēdzināt Novietot, noglabāt (ko) citiem nepieejamā vietā; noslēpt, paslēpt.
- uzstādīt Novietot, noregulēt, iestādīt u. tml., sagatavojot (piemēram, ierīci, aparatūru) darbībai.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās.
- pielipt Novietoties (pie kā, kam) cieši klāt.
- piegulties Novietoties guļus, apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
- piesēsties Novietoties sēdus, apsēsties (pie kā, kam klāt).
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
- nokare Novirze uz leju starp (kā) piestiprinājuma vietām.
- sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
- virziens Novirziens, strāvojums, grupējums (piem., literatūrā, mākslā).
- noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
- dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- noliekties Novirzīties sānis, slīpi, uz kādu pusi u. tml.
- ar līkumu Novirzoties no taisnākā, īsākā ceļa (piem., ko apejot).
- palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
- terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
- nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
- gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
- krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- portfelis Nozīmīgs politisks amats, piem., valdībā.
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piem., kādā pasākumā, nozarē).
- piezvejot Nozvejot (ko) papildus.
- nokrist Nožūt (par rasu); izzust, izgaist (piem., par miglu).
- nūdists Nūdisma piekritējs un praktizētājs.
- kūja Nūja, kas pielāgota (vai ko izmanto) atbalstam (ejot, stāvot); spieķis.
- noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- lasīt Ņemot (piem., no zemes pa vienam vai nedaudziem) vākt.
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt.
- vilkt Ņemt (piem., lozi) ārā no kāda kopuma, daudzuma.
- lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
- vākt (nost) galdu ņemt nost no galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
- vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
- rēķināties Ņemt vērā, paredzēt (piem., kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
- murcīt Ņurcīt, spaidīt (piem., rotaļājoties).
- noņurcīt Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
- bezgalība Objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai (piem., fotografējot).
- netiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju datīvā vai savienojumu kopā ar prievārdu.
- redzes loks Objektu kopums, kam pievērsta (kāda) uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu kopums.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
- komunistiskā sestdienas talka obligāts bezmaksas papildu darbs sabiedrības labā (kādā no aprīļa sestdienām).
- nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- sankcija Oficiāla atļauja (piem., kratīšanai).
- apbalvojums Oficiāla atzinība par sasniegumiem vai nopelniem (piem., balvas, ordeņa, medaļas piešķiršana).
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
- rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
- rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
- atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
- protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
- ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība, piem., kāda pasākuma norisei.
- proklamēt Oficiāli un publiski paziņot (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu), pasludināt.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
- moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
- protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- proklamācija Oficiāls publisks paziņojums (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu).
- galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
- pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
- rotaprints Ofseta poligrāfijas mašīna izdevumu iespiešanai; šāds iespiešanas veids.
- tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
- laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- pieogot Ogojot piepildīt (ko).
- jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
- pentoksīds Oksīds, kura molekulā ir pieci skābekļa atomi.
- kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
- olimpiāde Olimpiskās spēles.
- olimpietis Olimpisko spēļu dalībnieks.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- mirāža Optiska parādība atmosfērā – šķietams attēls pie horizonta.
- dioptrija Optisko ierīču (piem., lēcu, sfērisko spoguļu) optiskā stipruma mērvienība.
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
- korintiskais orderis orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
- divertikuls Orgāna (piem., barības vada) maisveida izspīlējums uz āru.
- hipertrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga palielināšanās apjomā audu apjoma pieauguma dēļ.
- serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
- vitamīns Organiska viela, kas nepieciešama normālam organisma vielmaiņas procesam.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
- aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
- saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
- glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
- fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
- alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- fitness Organisma fiziskās formas uzlabošana, atsevišķu muskuļu grupu attīstīšana, izmantojot dažādus vingrinājumus (piem., uz trenažiera).
- imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
- karsonis Organisma stāvoklis (piem., slimības dēļ), kad ķermeņa temperatūra ir ievērojami paaugstināta.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
- nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- radīt Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piem., jauns kolektīvs).
- veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piem., kolektīvs, sabiedriska institūcija).
- saformēt Organizēt (piem., bruņoto spēku vienību).
- izvadīt Organizēt (piem., skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
- streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- sagāde Organizēta nodrošināšana (ar ko, piem., izejvielām, ražošanas līdzekļiem).
- revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
- žultsvads Orgāns, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
- urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma (piemēram, urīnvadi, urīnpūslis).
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
- uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi.
- substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
- atgriezenisks Otrāds, pretējs (piem., par secību).
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- saspraužamā adata ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai); spraužamadata.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā saspraušanai, piestiprināšanai).
- ne pa jokam pa īstam, nopietni; pamatīgi.
- piecatā Pa pieciem (cilvēkiem, arī dzīvniekiem) kopā.
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
- podests Paaugstinājums (piem., uz skatuves).
- perons Paaugstinājums līdzās sliedēm, pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
- pjedestāls Paaugstinājums, postaments (piem., monumentālai skulptūrai, kolonnai).
- ešafots Paaugstinājums, uz kura izpilda nāvessodu.
- sacelt Paaugstināt (piem., maksu), parasti ievērojami.
- uzskrūvēt Paaugstināt (piemēram, samaksu).
- pacelt tvaiku paaugstināt tvaika spiedienu.
- postaments Paaugstināta pamatne (piem., kolonnai, statujai).
- hipertonija Paaugstināts asinsspiediens.
- ažiotāžas pieprasījums paaugstināts pieprasījums.
- apvelties Paaugties un pieņemties svarā; uzbaroties, kļūt tuklam.
- subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
- izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
- apdarināt Pabeigt, piešķirot galīgo formu.
- pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
- padot Pacelt (piem., ar dakšām sienu, labību).
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- uzkāpt Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
- sakāpt Pacelties (piem., par ūdens līmeni).
- uzlidot Pacelties (piemēram, no skrejceļa).
- pacifists Pacifisma piekritējs.
- birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
- mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
- liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
- sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
- liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
- salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
- savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
- nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
- aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
- denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
- noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
- saasināt Padarīt aktuālu, spilgtu, spraigu.
- izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- automatizēt Padarīt automātisku (piem., kustību).
- bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku, daudzveidīgāku u. tml.
- iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
- uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
- notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotāku, pieejamāku.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
- izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
- cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
- koncentrēt Padarīt īsāku, piesātinātāku.
- atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piem., cilvēku grupu).
- saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
- aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
- aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežot ar žogu; nožogot.
- aizcirst durvis Padarīt nepieejamu.
- notraipīt Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
- pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
- piecūkot Padarīt netīru, piemēslot; arī piesārņot.
- šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
- piedraņķēt Padarīt netīru; piesārņot.
- gāzt no kājām padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt, piem., par slimību, alkoholiskiem dzērieniem.
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
- personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
- pavērt Padarīt pieejamu, īstenojamu u. tml.
- atvērt Padarīt pieejamu; ierīkot, atklāt.
- atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
- piekārt pie lielā zvana padarīt plaši zināmu (piem., kādu pārkāpumu).
- atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
- ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
- samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
- saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
- izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
- atspirdzināt Padarīt spirgtu, možu.
- uzstutēt uz kājām Padarīt stabilu (piem., uzņēmumu, saimniecību).
- internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
- notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
- attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
- atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piem., darbu, kādu norisi).
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piem., sitot ar āmuru).
- nozilināt Padarīt zilu (piem., pamatīgi noperot).
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
- pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
- klunkšķis Padobjš, guldzošs troksnis, kāds rodas, piem., šķidrumam strauji līstot no pudeles.
- izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
- biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
- baigais gads padomju okupācijas pirmais gads, laiks no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- politbirojs Padomju Savienības komunistiskās partijas augstākā politisko u. c. lēmumu pieņemšanas institūcija.
- konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
- patriekt Padzīt (piem., dzīvnieku) nost, kādā virzienā u. tml.
- piepildīt vēderu paēst, pieēsties.
- balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- pagāns Pagānisma piekritējs.
- piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- apgriezt Pagriezt apkārt pilnu apli, pagriezt ap asi.
- krāns Pagriežams (kā, piem., gāzes) plūsmas stipruma regulētājs.
- nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
- pačučēt Pagulēt (piem., sarunājoties ar bērnu).
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piem., kā aizbāšanai, sastiprināšanai.
- sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, piem., dzīves līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupslīde.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
- uzaudzēt Pakāpeniski (ko) palielinot, sasniegt (piemēram, lielu tā skaitlisko vērtību).
- migt Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (piem., par parādībām dabā).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- rimt Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
- mesties Pakāpeniski iestāties, parādīties (piem., par krēslu, tumsu).
- virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
- iestrādāties Pakāpeniski kļūt darbināmam ar pilnu slodzi, ātrumu (piem., par jaunu vai izremontētu ierīci).
- sēsties kādam uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
- tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piem., par vidi, telpu); iestāties tumsai.
- izspiesties Pakāpeniski kļūt viscaur sajūtamam (piem., par mitrumu).
- pāraugt Pakāpeniski mainoties, sasniegt citu pakāpi, kļūt par ko citu.
- tribīne Pakāpeniski paaugstināta būve ar solu rindām skatītājiem (piem., stadionā, lielu pasākumu laukumā).
- plaukt Pakāpeniski parādīties, rasties (piem., par emocijām, domām).
- apradināt Pakāpeniski pieradināt.
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (piem., par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- erodēt Pakāpeniski saārdīt un aizskalot iežus (piem., par ūdens straumēm).
- viesties Pakāpeniski veidoties (piem., par augiem); pakāpeniski iestāties (piem., par diennakts posmu).
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam, pamanāmam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- pildiņš Pakāpiena elements, kas nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
- kāpe Pakāpiens (kāpnēm).
- kāpiens Pakāpiens (kāpnēm).
- kāpslis Pakāpiens iekāpšanai (transportlīdzeklī), uzkāpšanai (kur) u. tml.
- pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
- izkārt Pakārt, izlikt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piem., ziņojumu).
- pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
- saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
- atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
- atskatīties Pakavēties (domās, runās, rakstos pie kā pagātnē notikuša).
- apstāties Pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- aizķerties Pakavēties, apstāties (pie kā).
- burvju paklājs paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas (pasakās).
- kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
- murdēt Paklusu, neskaidri būt dzirdamam, skanēt (piem., par balsi).
- nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
- nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
- uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
- saberzt Pakļaut ilgstošam mehāniskam kairinājumam; šādā veidā radīt (piem., brūci).
- sviedrēties Pakļaut sevi fiziskai piepūlei tā, ka izdalās sviedri.
- paverdzināt Pakļaut verdzībā, apspiestībā.
- iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- padoties Pakļauties (piem., tieksmei, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
- liekties Pakļauties, pielāgoties.
- pakārtoties Pakļauties, pielāgoties.
- nopakot Pakojot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- piepakot Pakojot, liekot (ko iekšā), piepildīt.
- katapultēt Palaist, izmest ar katapultu (piem., cilvēku no lidmašīnas).
- retardācija Palēninājums (piem., sižeta attīstībā).
- oligocēns Paleogēna perioda vēlā epoha (pirms 37–25 milj. gadu).
- paleocēns Paleogēna vissenākā epoha (pirms 67–58 milj. gadu).
- devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- ordoviks Paleozoja ēras otrais periods (pirms 510–436 miljoniem gadu), kad parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- kembrijs Paleozoja ēras pirmais periods (pirms 570–500 miljoniem gadu).
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
- atbalstīt Palīdzēt (kādam, piem., materiāli, morāli), veicināt (kā) norisi.
- saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
- pabalstīt Palīdzēt materiāli; sekmēt (ko, piem., ar darbību, attieksmi).
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
- pīrāgs Palielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu vai augļu, ogu u. tml. piedevu.
- papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
- paaugstināt Palielināt (piem., kā skaitlisko vērtību).
- uzdzīt svaru Palielināt ķermeņa masu (piem., trenējot muskuļus).
- pieckāršot Palielināt piecas reizes.
- dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
- pavairoties Palielināties (piem., par kā skaitu, daudzumu).
- augt Palielināties (skaitā, apjomā); pieaugt; vērsties plašumā.
- pieckāršoties Palielināties piecas reizes.
- attīstīties Palielināties, sasniegt (piem., noteiktu līmeni).
- vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
- pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
- ēdamgalds Paliels galds, pie kura ēd.
- aglomerācija Palielu rūdas gabalu (aglomerātu) iegūšana, saķepinot rūdas smalkumus ar kurināmo (piem., koksu, antracītu).
- padzert Palietot (piem., zāles).
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
- uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
- furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
- lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
- māt Palocīt galvu (piem., sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
- uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piem., mašīnai).
- nopikot Pamatīgi apmētāt, nomētāt (kādu) ar sniega pikām.
- Satversme Pamatlikums (piem., iestādei, organizācijai).
- piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
- segums Pamatojums, pierādījums, reāls pamats.
- aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- dibens Pamats (piem., ūdenskrātuvēm).
- substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
- pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstu zīmju sistēmā (piem., burts).
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
- ieslīgt Pamazām kļūt nesaskatāmam, iegrimt (piem., krēslā).
- atplaukt Pamazām parādīties; izpausties (piem., sejā).
- iežūt Pamazām zaudēt mitrumu, kļūt sausākam, sažūt (piem., par augsni, augiem).
- parakties Pameklēt (kur, piem., pārcilājot tur atrodošos priekšmetus).
- paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
- pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
- piepampt Pampstot palielināties apjomā; pietūkt.
- sadīdīt Pamudināt, sakūdīt (piem., kādai rīcībai).
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
- atvairīt Panākt (piem., ar rokas kustību), ka nepiekļūst.
- iesildīt Panākt (piem., darbinot), ka ierīce iesilst.
- ievadīt Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
- zilināt Panākt (piem., krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
- svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
- atsēdināt Panākt (piem., lūdzot, liekot), ka apsēžas.
- noturēt grožos panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt (pār kādu).
- aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
- uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst; būt par iemeslu aizsalšanai.
- nosēdināt Panākt vai pieļaut, ka nosēžas, izlādējas.
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- izsmērēt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs.
- uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
- ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
- nobaidīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst nedrošs, bailīgs, piesardzīgs.
- nobeigt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
- pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
- nokausēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (piem., sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
- piedvakot Panākt, būt par cēloni tam, ka dvaka izplatās, piepilda (ko).
- pievilt Panākt, būt par cēloni tam, ka nepiepildās (kāda) cerības, nodoms, ka (kāds) piedzīvo vilšanos.
- smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
- novītināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) novīst.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
- pieraut Panākt, būt par cēloni, ka (gatavojamais ēdiens) pielīp, piesaistās (pie kā, kam klāt).
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., darbība, norise) kļūst citāds.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pievēršas kam citam.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) aizraujas ar ko, pilnīgi nododas (kam).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., rakstura īpašības, uzskati).
- sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst pikts, īgns.
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
- saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē, piem., psihes, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd, piem., psihes, personības vienotība.
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), piem., pārmērīgi strādājot, pārpūlas.
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) piemīt līdzsvars (2).
- lādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas (piem., elektriskais) lādiņš.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., emocijas, jūtas) kļūst intensīvāks.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks, fizioloģisks stāvoklis) kļūst mazāk intensīvs.
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze jonizējas).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir bagātīgi piepildīts, apgādāts (ar ko).
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (1).
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (2).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst normāls, atbilst vispārpieņemtām normām.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilns.
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, piesilst.
- paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, zaudē spēju pilnvērtīgi funkcionēt.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- piebriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piebriest.
- piekvēpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
- pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep vai pieķepē.
- piesaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesalst.
- piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar ko).
- nogatavināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnībā nogatavojas.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (no kā) plūst, ceļas (piem., tvaiki, putekļi).
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., stāvoklis, attiecības) kļūst saspringtas.
- dambēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ūdens, straume) neplūst.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., vielas sastāvs) kļūst spēcīgāks, koncentrētāks.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, psihiskie procesi) aktivizējas.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, vide) piepildās ar dūmiem.
- atslābināt Panākt, būt par cēloni, ka atslābst (piem., muskuļi); panākt, būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā).
- birdināt Panākt, būt par cēloni, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt); pieļaut, ka birst; bārstīt.
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, vēsma).
- plēst pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- plēst uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst pilnīgāks, saturīgāks; būt par cēloni, ka kļūst izteiktāks.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst spirgts, možs.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
- uzlauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku attiecībās).
- salauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku, valstu attiecībās).
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi izraisās (piemēram, psihisks stāvoklis).
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., doma, ideja).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., troksnis).
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās (piem., kādi apstākļi, stāvoklis).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piem., kādas parādības).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
- dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (piem., nepatīkami pārdzīvojumi).
- zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piem., raksts, ornaments).
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- paslēpt Panākt, ka (citi) nevar saskatīt, redzēt (piem., kādu ķermeņa daļu).
- aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
- atgriezt dzīvē panākt, ka (kāds) atkal sāk pilnvērtīgi dzīvot.
- samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piem., sacensībās).
- pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
- klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
- pārdabūt savā pusē panākt, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- aptēst Panākt, ka (kāds) kļūst veiklāks, attapīgāks, pieklājīgāks.
- notupināt Panākt, ka (kāds) nonāk (piem., cietumā); ietupināt.
- piesaistīt Panākt, ka (kāds) piebiedrojas, pievienojas (kam).
- piedzirdīt Panākt, ka (kāds) piedzeras.
- pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust.
- pieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
- piesaistīt Panākt, ka (kāds) pievienojas, iesaistās (piem., kopīgā darbībā).
- iesaistīt Panākt, ka (kāds) sāk piedalīties (piem., pasākumā, organizācijā).
- mierināt Panākt, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piem., bēdas, bailes, satraukumu).
- uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- nogrūst (kādu) no ceļa panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
- iekārtot Panākt, ka (kādu) pieņem (darbā, skolā u. tml.); panākt, ka (kāds) var apmesties (kur).
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
- pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- apkvēpināt Panākt, ka (kas) apkvēpst, pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- nobriedināt Panākt, ka (kas) iegūst vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- iztukšot Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- piepulcēt Panākt, ka (kas) nāk klāt, pievienojas; piepulcināt.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
- piesvilināt Panākt, ka (kas) piedeg.
- pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
- novērst Panākt, ka (kas) pievēršas (kam citam), novirzīt (uz ko citu).
- piepulcināt Panākt, ka (kas) pievienojas, piepulcējas; piepulcēt.
- pilināt Panākt, ka (kas) pil.
- pieēdināt Panākt, ka (kas) pilnīgi paēd vai pieēdas.
- piešķilt Panākt, ka (kas) rodas; piešķirt (2).
- piesaistīt Panākt, ka (kas) tiek pievienots, ieguldīts (piem., kādā projektā).
- valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
- novārīties Panākt, ka (kas) vāroties iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izvest Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- atrīt Panākt, ka (norītais) nokļūst atpakaļ mutē (piem., lai sagremotu, barotu mazuļus u. tml.).
- samiglot Panākt, ka (piem., attēls, tā daļa) kļūst miglains, neskaidrs.
- aizaudzēt Panākt, ka (piem., brūce) pārklājas ar jauniem audiem.
- ievirzīt Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
- dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
- savaldīt Panākt, ka (piem., iekārta, priekšmets) darbojas vēlamajā veidā, atrodas vēlamajā vietā u. tml.
- ievadīt Panākt, ka (piem., iekārta) saņem informāciju, programmu.
- ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
- iegāzt Panākt, ka (piem., krava) gāžoties, birstot u. tml. ievirzās (kur iekšā).
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- izdalīt Panākt, ka (piem., no ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) atdalās (kāda viela).
- likvidēt Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
- nolaist no sliedēm panākt, ka (piem., vilciens) noskrien no sliedēm.
- ievadīt Panākt, ka (piem., zonde) iekļūst (kādā organisma daļā).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- uzkurt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
- uzkurināt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie dzīves kopā ar cilvēku; domesticēt.
- pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
- liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
- pielaist Panākt, ka (šķidrums) pieplūst (piem., kādā tvertnē).
- piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
- atjaunināt Panākt, ka atjaunojas (piem., agrākās zināšanas).
- atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
- uzaudzēt Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
- darbināt Panākt, ka darbojas (piem., mehānisms); ļaut darboties (piem., mehānismam).
- iepilināt Panākt, ka iepil (kur iekšā).
- atvest Panākt, ka ierodas, atnāk līdzi (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.).
- atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
- uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
- izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piem., kautiņš, strīds).
- izjaukt Panākt, ka izbeidzas, izzūd (piem., attiecības starp cilvēkiem).
- izklīdināt Panākt, ka izzūd, mazinās (piem., negatīvs psihisks stāvoklis).
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piem., pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- kristianizēt Panākt, ka kļūst par kristiešiem; pievērst kristietībai.
- apremdināt Panākt, ka mazinās, zūd (piem., izsalkums, slāpes).
- apstādināt Panākt, ka neturpinās (norise, process).
- laist dibenā Panākt, ka nīkst, iet bojā (piem., kāds pasākums, iecere).
- nomainīt Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
- aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst, turpina (ko).
- saradināt Panākt, ka pierod.
- izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi; uzraudzēt.
- izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- riest Panākt, ka rodas, izraisīt (piem., asaras).
- uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
- uzdedzināt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdegt (1).
- sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
- pieslēgt Panākt, ka sākas (kā) piegāde, nodrošināt (ko).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- noklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
- pārvilkt savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, aktīvi darbojoties, ka kāds kļūst par sabiedroto, atbalstītāju, piekritēju.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
- pūdēt Panākt, pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
- ataudzēt Panākt, pieļaut, ka (dzīvnieki) izaug (lielākā daudzumā) no jauna.
- kaucināt Panākt, pieļaut, ka (kas) kauc, rada nepatīkamas, griezīgas skaņas.
- traipīt Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
- pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- atrofēties Panīkt, notrulināties (piem., par psihiskām īpašībām).
- rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
- blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
- piegājiens Paņēmiens, pieeja.
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
- atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- uzcelt Paņemt augšā (piemēram, no zemes).
- pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
- pieķert Paņemt papildus.
- sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
- ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
- indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
- P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
- piešprice Papildinājums.
- atsvaidzināt Papildināt (ar ko jaunu).
- teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- papildināties Papildināt savas zināšanas, prasmi u. tml.
- džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs (parasti vislielākais trumpis vai universāla kārts).
- palīgspēki Papildspēki.
- prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
- gratifikācija Papildu atlīdzība, ko maksā darba ņēmējam īpašos gadījumos vai par sevišķiem nopelniem.
- kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
- papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
- aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
- papildlīdzeklis Papildu finansējums.
- papildvieta Papildu guļasvieta viesnīcas numurā, kempinga mājiņā u. tml.
- pieskaņa Papildu iezīme; nokrāsa, piekrāsa.
- piekrāsa Papildu krāsas nianse, tonis.
- ekstra Papildu labums, ērtības; sevišķa papildierīce.
- konverters Papildu lēca (fotoaparātam), ar kuru var mainīt fokusa attālumu.
- pēcstundas Papildu mācības (skolā) pēc kārtējām mācību stundām.
- piemaksa Papildu maksa.
- papildizmeklēšana Papildu medicīniska izmeklēšana.
- konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
- klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- piepeļņa Papildu peļņa, papildu ienākumi.
- piedeva Papildu priekšnesums (koncerta beigās).
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- piesmaka Papildu smaka.
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- papildinājums Papildu teksts.
- balstvakcīna Papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
- pievārds Papildu vārds (uzvārds, iesauka u. tml.).
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
- diakritisks Papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
- pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
- ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts; ārkārtējs.
- pieplēst Papildus iegūt.
- piegāzēt Papildus palielināt gāzes padevi (vadot automašīnu).
- piemest Papildus pielikt.
- piešpricēt Papildus piešķirt.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- čaulīte Papirosa apvalks – papīra stobriņš tabakas iepildīšanai.
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (piem., kāmjiem).
- ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
- papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piem., abiniekiem, rāpuļiem, putniem).
- soda sankciju kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piem., mugursomas) nešanai.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- pieņemt komisijā par zināmu atlīdzību pieņemt kādu preci pārdošanai.
- krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm).
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- lieta Parādība (piem., notikums), apstāklis.
- lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
- atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
- uzvarēt Parādīt labāko sniegumu (piemēram, izpildītājmākslas konkursā).
- uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
- uzaust Parādīties pie horizonta.
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) – piem., par psihiska stāvokļa izpausmi.
- izlīst Parādīties, kļūt redzamam (par ceļu, upi u. tml.).
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piem., izvirzoties no tumsas, kāda priekšmeta aizsega).
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- parādu kapitalizācija parādu ieskaitīšana (piem., uzņēmuma) kapitālā, kreditorus pārvēršot par līdzīpašniekiem.
- ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
- pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (kas) pārēdas.
- pārsautēt Pārāk ilgi sautēt, tā, ka pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārsutināt Pārāk ilgi sutinot, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- pārgurums Pārāk liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
- pārgatavoties Pārāk nogatavojoties, pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
- pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
- pārkraut Pārāk piekraut vai nokraut.
- pārpildīt Pārāk piepildīt.
- pārsātināt Pārāk piesātināt.
- gāzēt Pārāk spēcīgi nospiežot gāzes pedāli, par daudz palielināt degvielas pieplūdi.
- siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
- siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
- paraolimpietis Paraolimpisko spēļu dalībnieks.
- štrīcele Parasti iegarens konditorejas izstrādājums ar pildījumu.
- nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
- diametrāls Parasti savienojumā "diametrāli pretējs": pilnīgi pretējs.
- parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
- lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
- komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
- plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- pirmpirkuma Parasti savienojumā "pirmpirkuma tiesības": pirkšanas pirmtiesības.
- reče Parasti savienojumā "reče nu": lieto, lai pievērstu uzmanību (kam).
- rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
- vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
- krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
- noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir apgūta (mācību viela), izpildīts (uzdevums).
- cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
- piemērot Pārbaudīt (lieluma, formas) atbilstību; piemērīt.
- revidēt Pārbaudīt (piem., grāmatvedības dokumentu) pareizību.
- pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u. tml.).
- vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) piemērotību, atbilstību kādiem nosacījumiem, normai u. tml.
- rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, attēlu, skaņdarbu).
- verificēt Pārbaudīt, vai (kas) ir korekts; pierādīt vai konstatēt, ka (kas) ir korekts.
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur).
- poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
- kauss Pārdzīvojumu, izjūtu kopums; (dzīvē) piedzīvotais.
- izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
- (iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- pareģot Paredzēt (piem., gaidāmo laiku).
- uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
- domāts Paredzēts, piemērots (kam); iecerēts, gribēts.
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas locekļi, pareizticības piekritēji.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
- sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- odekolons Parfimērijas izstrādājums – smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
- čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
- krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
- mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
- reorganizācija Pārkārtošana, pārveidošana; (kā) izveidošana no jauna, pēc citiem principiem.
- aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem, sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
- pārvilkt Pārklāt (ar ko), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtiņu; pievienot (kam) metālu.
- norasināt Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem.
- aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
- vāpēt Pārklāt ar vāpi; glazēt (1).
- cinkot Pārklāt vai piesātināt (ko) ar cinku.
- parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
- aizputināt Pārklāt, aizpildīt (ar smiltīm, putekļiem u. tml.).
- apaust Pārklāt, apņemt (piem., ar tīklu, pinumu).
- bruģēt Pārklāt, noklāt (piem., ceļu, laukumu) ar speciāliem akmeņiem.
- piebārstīt Pārklāt, piepildīt (parasti ar ko sīku, smalku).
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- piekvēpt Pārklāties (no iekšpuses) ar kvēpiem, sodrējiem.
- piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
- sasalt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar ledu; pārvērsties ledū (parasti viscaur) – par ūdenstilpi.
- sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
- sasērsnot Pārklāties (parasti pilnīgi) ar sērsnu.
- nomesties Pārklāties (piem., ar izsitumiem).
- rasot Pārklāties (piem., kondensācijas rezultātā) ar sīkiem ūdens pilieniņiem.
- nokvēpt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem, arī netīrumiem.
- nokūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpt.
- kvēpt Pārklāties ar kvēpiem.
- aprasot Pārklāties ar rasu, ūdens pilieniem.
- norasot Pārklāties ar sīkiem (ūdens, sviedru u. tml.) pilieniem.
- aizsūbēt Pārklāties ar, piem., netīrumu kārtu; aizsērēt.
- saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
- pielīt Pārklāties, piepildīties (ar šķidrumu) – par acīm.
- refinansēt Pārkreditēt (piem., saņemto kredītu uz citu kredītiestādi).
- ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- medžliss Parlaments (dažās musulmaņu zemēs, piem., Irānā).
- ticība Pārliecība (piem., par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- dzelžaina loģika pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
- dzelzs loģika pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
- kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
- samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
- hipertrofēties Pārmērīgi palielināties apjomā audu apjoma pieauguma dēļ (par muskuļiem, orgāniem).
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, pedantisks (piem., kādu principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- mest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārmest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- pēctecis Pārņēmējs, (kā) turpinātājs.
- aizgūt Pārņemt (no kā), (parasti) pielāgojot savām vajadzībām.
- ieperināties Pārņemt (piem., par negatīvu psihisku stāvokli).
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piem., zemi, rūpniecības uzņēmumus, namus) valsts īpašumā.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piem., rakstura, personības īpašības).
- patapināt Pārņemt, aizgūt (no kā, piem., vārdus, ideju).
- mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- parodists Parodijas (1) autors, izpildītājs.
- reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
- brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; šķiedenis.
- pilnība Pārpilnība, arī bagātība.
- izkāpt no krastiem pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
- iziet no krastiem pārplūst (par upi, ezeru u. tml.).
- šifrēt Pārrakstīt izlasāmā formā (piem., audioierakstu).
- izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
- norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olu).
- pārspēt Pārsniegt (piem., citu, agrāku rezultātu).
- dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
- pārbriest Pārsniegt normālo fiziskās attīstības brieduma pakāpi.
- pārsniegt ātrumu pārsniegt pieļaujamo braukšanas ātrumu.
- pārvārīties Pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi (par produktiem, ēdieniem).
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
- noveikt Pārspēt (kādu), piem., kaujā, sacensībās; pieveikt.
- mākt Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
- izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
- ceremonija Pārspīlēta pieklājības, labas uzvedības ārējo formu ievērošana.
- ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
- ceremoniāls Pārspīlēti pieklājīgs, manierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpurus), lai mainītu (šī auga) īpašības.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) tā paša auga citas šķirnes veģetatīvos orgānus.
- likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
- aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
- sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- noklust Pārstāt radīt skaņas, troksni (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- aizlaist Pārstāt slaukt (pirms atnešanās).
- (aiz)laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
- aizrietināt Pārstāt slaukt pirms atnešanās (govi, kazu u. tml.); aizlaist.
- laisties Pārstāt turēties (pie kā).
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piem., attīstībā).
- pārtraukt Pārstāt, neturpināt (darbību, procesu).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- konvents Pārstāvju sapulce (piem., konstitūcijas izstrādāšanai).
- landtāgs Pārstāvju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
- atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
- sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
- piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
- ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, to sarecinot.
- biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
- atslēgt Pārtraukt (kā, piem., enerģijas, ūdens) piegādi, darbību.
- uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
- noslēgt Pārtraukt (piem., elektrības, ūdens) piegādi; pārtraukt (piem., ūdensvada) darbību.
- izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
- kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- izslēgties Pārtraukt darboties (piem., par mašīnu, ierīci u. tml.).
- apraut pienu pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
- nogriezt elektrību Pārtraukt elektroenerģijas piegādi.
- uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
- lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu izpildi.
- izstāties Pārtraukt piedalīties (kur).
- uzgriezt muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (piem., par organizāciju, uzņēmumu).
- nogriezt ūdeni Pārtraukt ūdens piegādi.
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
- pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
- beigt Pārtraukt, neturpināt.
- novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
- pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
- apstāja Pārtraukums (piem., darbībā, procesā); apstāšanās.
- taimauts Pārtraukums (piem., sporta spēlē).
- rektificēt Pārtvaicējot attīrīt no piemaisījumiem.
- uzsist klaču parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
- uzsist klačiņu parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
- oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
- tiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents piesaistīts tieši, bez prievārda.
- netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
- komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
- nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- noturēt Pārvarēt, neizpaust (piem., psihisku stāvokli).
- aizlauzties Pārvarot pretestību (piem., laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
- pārcēlums Pārveidojums (piem., citā formā); pārlikums.
- emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
- sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (piem., formulu).
- modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
- orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
- aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
- modificēt Pārveidot, pielāgot (kādām prasībām), arī izmainīt.
- pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ko) citiem apstākļiem.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
- stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
- sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
- kapitalizēt Pārvērst kapitālā; veikt kapitalizāciju.
- grimase Pārvērsta sejas izteiksme (piem., dusmās, sāpēs).
- nelabs Pārvērsts, nedabisks (piem., baiļu dēļ).
- kapitalizācija Pārvēršana kapitālā.
- lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
- jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
- jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
- nopēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piem., dzīvnieku, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
- nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
- izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
- sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
- solis Pārvietošanās veids (piem., kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
- migrēt Pārvietoties (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) – par vielām.
- zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
- nolaizīt Pārvilkt ar mēli un saslapināt, notīrīt (ko).
- pārsvītrot Pārvilkt svītru (piem., tekstam, tā daļai).
- pārvilkt Pārvirzīt (piem., roku pāri kam, pār ko), pieskaroties (tam).
- zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- Pelnrušķīte Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
- aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
- triennāle Pasākums (piem., izstāde, konkurss), kas notiek reizi trīs gados.
- sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam).
- sacīkstes Pasākums, kurā mērojas spēkiem (piem., kādā nodarbē).
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- spiets Pasākums, kurā piedalās liels cilvēku kopums.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
- darbība Pasākumu kopums, ko savas pastāvēšanas laikā realizē, piem., kāda iestāde, organizācija.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
- kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu ticībai u. tml.).
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- salons Pasažieru telpa (piem., lidmašīnā, kuģī, autobusā).
- ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- piebildums Paskaidrojoša piezīme vai atsevišķs punkts (līgumā).
- eksplikācija Paskaidrojums, izklāsts (piem., plānos, kartēs, shēmās).
- parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
- atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (piem., labojumu, atkāpi no kādas kārtības).
- ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
- piešmaukt Paslepšus, zagšus pieiet, pienākt.
- atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
- pielavīties Paslepus pievirzīties; piezagties.
- sačukstēties Paslepus runāt (piem., par kādu notikumu).
- bojāt Pasliktināt (piem., garastāvokli, attiecības).
- bojāt Pasliktināt, vājināt (piem., veselību, kāda orgāna darbību).
- bojāties Pasliktināties (piem., par garastāvokli, attiecībām).
- bojāties Pasliktināties, vājināties (piem., par veselību, kāda orgāna darbību).
- uzlikt pudeli (arī polšu u. tml.) pasniegt (piem., par atlīdzību) alkoholiska dzēriena (piem., degvīna) pudeli.
- padot roku Pasniegt roku, piem., sasveicinoties.
- pasniegt roku Pasniegt roku, piem., sasveicinoties.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (piem., ēdienu, dzērienu).
- kāpināts Paspilgtināts, spēcīgi, intensīvi izpausts.
- pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem.
- bandrole Pasta sūtījums (iespieddarbi).
- marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
- sabrukums Pastāvēšanas izbeigšanās (piem., valstij).
- būt Pastāvēt (kā daļai pie kā).
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, apspiesti (par psihisku stāvokli, jūtām).
- būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
- iegrāmatot Pastāvīgi, pēc kārtas pierakstīt (ko).
- kunde Pastāvīgs pircējs vai klients.
- pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi; norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšana (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ), ko parasti pavada elsas un šņuksti; raudāšana.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
- psiholoģisms Pastiprināta pievēršanās cilvēka psihei, padziļināta psihes analīze (piem., mākslas darbā).
- uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
- uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
- piesieties Pastiprināti pievērst uzmanību sīkiem, nebūtiskiem trūkumiem; nepamatoti kritizēt (kādu, ko).
- lauka pasts pasts, kas kara laikā nodrošina sūtījumu piegādi karavīriem un atpakaļ.
- uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
- oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
- līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piem., paspēt kur nokļūt).
- kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca, kur apmeklētāji par dzērieniem un ēdieniem samaksā pie letes, pirms ēšanas.
- ķēpa Pašķidra (piem., dubļu) masa.
- mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
- uzmeistarot Pašrocīgi izgatavot (ko); pašrocīgi izgatavot (ko vienkāršu no pieejamiem materiāliem).
- sameistarot Pašrocīgi izgatavot, parasti pielāgojot dažādus pieejamos materiālus.
- iekšzemes Pašu zemei, valstij piederīgs.
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
- izmuldēt Pateikt, izrunāt (piem., ko slēpjamu).
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
- piezīmēt Pateikt, piebilst (ko).
- lietot Patērēt (piem., uzturā).
- patēriņa grozs patērētājam nepieciešamo preču, pakalpojumu un to apjomu uzskaitījums.
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- jauks Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no spēcīga satricinājuma (piem., eksplozijā).
- čaulīte Patronas čaula pistolēm, šautenēm u. tml. ieročiem.
- numur viens Pats pirmais.
- numurs viens Pats pirmais.
- vispirmais Pats pirmais.
- visupirmais Pats pirmais.
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
- vokālisms Patskaņu un divskaņu sistēma (piem., valodā, dialektā).
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, kas skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika.
- mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
- iesālīt Paturēt sev (ko kāda atraidītu, nepieņemtu).
- bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
- nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
- florete Paukošanas ierocis ar garu, lokanu, četršķautņu asmeni; rapieris.
- špaga Paukošanas ierocis ar šauru asmeni, rokturi un apaļu pirkstu aizsargvairogu.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
- meteoroloģiskais pavadonis pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- atvieglot Pavājināt, samazināt (piem., negatīvu pārdzīvojumu).
- pašvaks Pavājš (piem., mācībās).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpašības.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs (2).
- uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
- apiet mājas soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
- pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
- izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
- sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
- izdarīt Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
- pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- apdarīt Paveikt, padarīt (nepieciešamos darbus).
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
- iepirkums Paveikta darbība --> iepirkt.
- iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt; izpildītājmākslas darbs (piem., izrāde, skaņdarba atskaņojums).
- izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot; tas (piem., priekšmets), ar ko izgrezno.
- izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
- kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
- locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt; tas (piem., kartīte), ar ko apsveic.
- ēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ēnot; ēnas atveidojums (piem., zīmējumā).
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (1).
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt.
- izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (1).
- izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (2); atveidojums; atskaņojums.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt; piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot; kā (piem., svara) vienmērīgs sadalījums.
- lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
- lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1); laipni, pieklājīgi izteikta vēlēšanās, prasība.
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); dokuments ar rīkojumu doties (kur, pie kā), norīkojums.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt; tas, ar ko papildina.
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1); aizguvums.
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
- piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt; piedāvāto preču, pakalpojumu u. tml. klāsts.
- pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (3); tas, kas ir pielikts, pievienots (piem., darba algai, to palielinot).
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1); tas, kas ir pieplūdis.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1); pircēju vēlme ko iegādāties un spēja to nopirkt.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (2); dokuments, kurā izteikta prasība (pēc kā).
- pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstīšana.
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pierakstīšanās, reģistrācija.
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pieraksts (2), pierakstīšanās.
- piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot; kaitīgu vielu kopums, kas ir piesārņojis (ko).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest (1); tas, kas ir pievests, piegādāts.
- pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
- pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt; krāsojums, gleznojums.
- pirkums Paveikta darbība, rezultāts --> pirkt; tas, kas ir nopirkts.
- pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piem., vidē) ir paaugstināta indīgu vielu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
- savrupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1).
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
- piedegums Paveikta darbība, rezultāts-->piedegt, piedegušās, daļēji pārogļojušās vielas kārta.
- imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība, nepieciešamība.
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
- paskatīties Pavērot, izvērtēt (piem., pirms lēmuma pieņemšanas).
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi, horizontāli vai uz leju.
- novērst Pavērst, pagriezt prom, uz citu pusi (piem., skatienu, acis).
- mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
- babuīns Paviānu ģints pērtiķis [Papio cynocephalus].
- padot Pavirzīt (piem., transportlīdzekli kādā virzienā).
- pacelt Pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); pavērst uz augšu (piem., skatienu).
- pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
- pakāpties Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
- pilnā nopietnībā pavisam nopietni.
- pilnīgā nopietnībā pavisam nopietni.
- gluži Pavisam, pilnīgi.
- apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
- nobalēt Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- paputēt Pazaudēt pārticību, daļu sava īpašuma (piem., maksātnespējas dēļ).
- sagriezties Pazaudēt sākotnēji (piem., taisno, taisnstūraino) formu, apveidu.
- apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no indīgām vielām).
- apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam.
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (veļas, drēbju glabāšanai).
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- noplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- kristies Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni, spiedienu, temperatūru u. tml.); krist (10).
- krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
- hipotonija Pazemināts asinsspiediens.
- piesmiet Pazemot, pievilt.
- pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
- atsacīties Paziņot, ka vairs nepilda (kādas saistības), ka nav saistīts (ar ko).
- signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
- pakūpināt Pažāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- silūrs Pēc evolūcijas teorijas – paleozoja ēras trešais periods pirms 440–405 miljoniem gadu.
- piekust Pēc fiziskas piepūles kļūt nespēcīgam (par ķermeņa daļām).
- piekust Pēc fiziskas piepūles sajust nespēku un nogurumu.
- iziet Pēc izvērtēšanas tikt apstiprinātam (piem., kādā instancē).
- beidzot Pēc kāda (ilgāka) laika (piem., darbības, norises, rezultātā).
- piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
- kooperatīvs Pēc kooperācijas principiem organizēta saimnieciska apvienība.
- nokopt galdu pēc maltītes noņemt no galda galda piederumus, traukus u. tml.
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piem., kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons, vieta lidmašīnā u. tml.
- izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
- beigas Pēc visa (piem., notikušā); beidzot.
- rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
- atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
- subboreāls Pēcleduslaikmeta klimatiskais periods pirms 4700–2800 gadiem.
- subatlantisks Pēcleduslaikmeta tagadējais klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- audzinātājs Pedagogs, kas (mācību iestādē) veic īpašus audzināšanas pienākumus; tas, kas audzina.
- metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
- birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
- plezna Pēdas apakšdaļa starp papēdi un pirkstiem (cilvēkam).
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kuras sedz pirkstgalus.
- beigas Pēdējā daļa (piem., grāmatā, rakstā); šādas daļas saturs.
- nobeigums Pēdējā, beigu daļa (piem., tekstam).
- ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- lejupkritiens Pēkšņa (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pēkšņs pagrimums.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piem., par nodomiem, plāniem).
- sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
- savajadzēties Pēkšņi kļūt (parasti ļoti) vajadzīgam, nepieciešamam.
- ievajadzēties Pēkšņi kļūt vajadzīgam, nepieciešamam.
- zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
- apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
- iesvilt Pēkšņi rasties un spilgti izpausties; kļūt uztveramam.
- iedzalkstīties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
- aizsist Pēkšņi uz brīdi pārtraukt (piem., elpu).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
- aura Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
- piesisties Pēkšņi, negaidīti pievienoties, piebiedroties.
- uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
- pietrūkties Pēkšņi, strauji piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- iztrūkties Pēkšņi, strauji piecelties; uztrūkties.
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piem., pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- peldspura Peldēšanai nepieciešama spura (zivīm).
- ņurkot Peldēt, peldēties (piem., lecot ūdenī, nirstot).
- ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
- pontons Peldoša konstrukcija, ko izmanto par balstu, piem., peldošiem tiltiem, dokiem, piestātnēm.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
- debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- nopelnīt Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko).
- bruto peļņa peļņa pirms nodokļu un ražošanas izdevumu atskaitīšanas.
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- piecdesmitnieks Pentakosti jeb Vasarsvētku draudzēm piederīgie.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- elektromagnētiskie viļņi periodiski mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas izplatās vidē (piem., radioviļņi, infrasarkanais starojums, ultravioletais starojums, rentgenstari).
- pulsēt Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
- gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
- prese Periodisko iespieddarbu (piem., laikrakstu, žurnālu) kopums.
- prese Periodisko iespieddarbu izdevēju vai žurnālistu kopums.
- pulss Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas svārstības un artēriju sienas elastība.
- iepirkt Pērkot iegādāties (parasti lielākā daudzumā, piem., rezervei, tālākpārdošanai).
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (piem., māju, zemi).
- iepirkties Pērkot pievilties (piem., nopērkot ko nederīgu).
- nopērt Perot (pirtī ar pirtsslotu), veikt ķermeņa masāžu.
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
- praktikants Persona (piem., skolas audzēknis, augstskolas students), kas ko apgūst praksē (2).
- ekspeditors Persona vai iestāde, kas nodarbojas ar (piem., preču) izsūtīšanu, nogādāšanu.
- juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
- katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
- pensionārs Persona, kam piešķirta (parasti vecuma) pensija.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- repatriants Persona, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī.
- cedents Persona, kas atsakās no pieprasījuma tiesībām par labu citai personai.
- hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
- prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
- padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām.
- rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- izplatītājs Persona, kas izplata (piem., preces), reklamējot, demonstrējot u. tml.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
- labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
- uzurpators Persona, kas nelikumīgi sagrābj varu, pilnvaras vai tiesības.
- muižnieks Persona, kas pieder pie muižniecības; muižas īpašnieks.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- kukuļņēmējs Persona, kas pieņem kukuli (3).
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
- virsnieks Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- monarhs Persona, kas valda monarhijā (piem., karalis, cars, ķeizars).
- vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
- uzņēmējs Persona, kas veic uzņēmējdarbību, vada sev piederošu uzņēmumu.
- bezvalstnieks Persona, kurai nav pilsonības, pavalstniecības nevienā valstī.
- kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
- kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- zīmogglabātājs Persona, pie kuras glabājas rīks zīmoga uzspiešanai.
- partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
- filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
- balss Personas viedokļa vai izvēles izpausme (piem., vēlēšanās); attiecīgā skaitīšanas vienība.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- memuāri Personīgo atmiņu pieraksti literāra sacerējuma formā.
- privātvēstule Personiska vēstule, kas nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu.
- arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
- harisma Personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- pērties Pērt sevi pirtī.
- izpērties Pērties (pirtī) un pabeigt pērties.
- paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
- zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā u. tml.).
- kapuce Pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.
- nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
- saulessargs Pie automašīnas stikla piestiprināms priekšmets, kas rada ēnu un sargā no tiešiem saules stariem.
- citticībnieks Pie citām ticībām piederīgie.
- piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- galminieks Pie galma piederoša persona.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
- piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla loks ar asu izvirzījumu.
- slāvi Pie kādas no šīs grupas tautām piederīgais.
- slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
- karodziņš Pie kāta, auklas u. tml. piestiprināts neliels auduma gabals (piem., signalizācijai).
- sienassega Pie sienas piestiprināma dekoratīva sega.
- pieāķēties Pieāķēt sevi (pie kā, kam klāt); tikt pieāķētam, piekabinātam.
- piebadīt Piebakstīt, piebikstīt.
- piestūķēt pilnus vaigus piebāzt pilnu muti ar ēdienu.
- starp citu piebilde, ar kuru runātājs norāda uz to, kas nav galvenais.
- piebaurot Piebļaut, piekliegt (ko).
- pierullēt Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
- pieripināt Piebraukt, pieripot (par transportlīdzekli).
- uzblīst Piebriest, izspiesties; rasties un palielināties.
- gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis.
- modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
- pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
- piesliet kājās piecelt.
- piestutēt kājās piecelt.
- pietrausties kājās piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzrausties Piecelties (piemēram, no guļasvietas), parasti ar grūtībām.
- izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
- pacelties kājās piecelties.
- piestutēties kājās piecelties.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- penta- Pieci, piec-.
- tolerēt Pieciest, izrādīt iecietību; pieņemt.
- sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
- baltais pants piecpēdu jamba pants bez atskaņām.
- tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
- bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
- kaujas kristības piedalīšanās kaujā pirmo reizi.
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens; pirmais pārbaudījums uz ūdens, ūdenī u. tml.
- pirmās ugunskristības Piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
- ost pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
- ostīt pulveri piedalīties kaujā, bruņotā cīņā.
- pielikt (savu) roku piedalīties kopīgā darbā, palīdzēt.
- iet rotaļās piedalīties rotaļā.
- cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
- spēlēt teātri piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
- iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
- iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
- ņemt dalību piedalīties.
- pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
- apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
- tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
- mest pakaļ piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz.
- tirgoties Piedāvāt pirkšanai, pārdot preces.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- nēsāt (ko) apkārt piedāvāt visiem pēc kārtas.
- piesvilt Piedegt; piedegot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- būt kabatā piederēt, būt iegūtam.
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība.
- nacionalitāte Piederība pie kādas nācijas; tautība.
- socialitāte Piederība pie kādas šķiras, sociālas grupas.
- latvietība Piederība pie latviešu tautas.
- dižciltība Piederība pie tīras šķirnes, ko apliecina reģistrs ciltsgrāmatā (par dzīvniekiem).
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
- greznoties ar svešām spalvām piedēvēt sev cita nopelnus, lielīties ar tiem.
- greznoties ar cita spalvām piedēvēt sev cita nopelnus, lielīties ar tiem.
- lepoties ar svešām spalvām piedēvēt sev cita nopelnus.
- lepoties ar cita spalvām piedēvēt sev cita nopelnus.
- uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
- atlaist grēkus piedot grēkus.
- dot dzīvību piedzemdēt.
- (pilns) kā mārks piedzēries.
- pilns kā zeķe piedzēries.
- uzkāpt uz korķa piedzerties; ilgāku laiku žūpot.
- nākt pasaulē piedzimt.
- ierasties pasaulē piedzimt.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
- lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
- pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
- pierīties Pieēst (ko) lielākā daudzumā; pieēsties.
- pielikties Pieēsties, arī piedzerties.
- piebāzt (pilnu) vēderu pieēsties.
- pielikt pilnu vēderu pieēsties.
- piestūķēt vēderu pieēsties.
- piegāzt Piegādāt, sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- pielaizīties Pieglaimoties, pielabināties.
- pieķemmēt Piegludināt, pielabot.
- piegriezt slīpā diegā piegriezt drānu audiem un šķēriem slīpā virzienā.
- piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
- pietuvoties Pieiet, pienākt tuvāk, pievirzīties (kam) tuvu klāt.
- pievienot Piejaukt, piebērt (pie kā, kam klāt).
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- padoties Piekāpties, pakļauties (piem., kāda gribai).
- trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
- uzkarināt Piekārt (piemēram, ierīci) citai ierīcei (piemēram, spēkratam) tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces masu.
- piečubināt Piekārtot, pielabot.
- pa dullo (sadot, dabūt u. tml.) piekaut; tikt piekautam.
- iedot pa muti piekaut.
- sadot pa ribām piekaut.
- sadot pa zobiem piekaut.
- dot pa aci piekaut.
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
- Paliec sveiks! pieklājības sveiciens šķiroties.
- uz redzēšanos pieklājības teiciens atvadoties.
- Dievs gausina! pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- Dievs svētī pieklājības teiciens kādam, kas ēd.
- Ar labu nakti! pieklājības teiciens, dodoties gulēt.
- ļoti patīkami pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
- smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- slikts tonis pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
- labais tonis pieklājības, uzvedības normas.
- esiet tik laipns pieklājīga lūguma forma.
- esiet tik laipni pieklājīga lūguma forma.
- Laipni lūdzam! pieklājīga uzaicinājuma forma.
- piedienēt Pieklāties; piederēties.
- piedienēties Pieklāties; piederēties.
- pieklapēt Pieklauvēt, viegli piedauzīt.
- pieeja Piekļūšana, piekļuve; iespēja lietot, izmantot.
- navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- piečakarēt Piekrāpt (1), piemānīt.
- uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
- uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
- pieblēt Piekrist, pievienoties (kam).
- jāvārds Piekrišana, pozitīva atbilde (piem., uz kādu priekšlikumu, bildinājumu).
- piektais autobuss piektā maršruta autobuss.
- piektais tramvajs piektā maršruta tramvajs.
- piektais trolejbuss piektā maršruta trolejbuss.
- Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
- pieķēdēties Pieķēdēt sevi (pie kā, kam klāt).
- karāties Pieķeroties (kur, pie kā) turēties bez atbalsta.
- iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
- oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
- konformisms Pielāgošanās, pakļaušanās (piem., valdošajam režīmam).
- aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie citiem klimatiskiem, ģeogrāfiskiem apstākļiem.
- pārkārtoties Pielāgoties (piem., citiem apstākļiem).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- pieskaņoties Pielāgoties, piemēroties (kam).
- izmēģināt Pielaikot (ko), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
- pieliekamais kambaris pieliekamais.
- pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt).
- piespert uguni pielikt uguni, aizdedzināt.
- piekrāmēt Pielikt, piekraut (pilnu).
- piejozt Pielikt, piestiprināt ar jostu.
- piegrūst Pielikt, pievienot.
- piedurt Pielikt, viegli pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- piecenojums Pielikums pie (preces, pakalpojuma u. tml.) cenas.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- salaist kļūdas pieļaut daudz kļūdu, daudz kļūdīties, parasti ko rakstot.
- ielaist kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties, parasti, rakstot.
- izdarīt kļūdu pieļaut kļūdu, kļūdīties.
- laist sveikā cauri pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu.
- pakļaut Pieļaut, ka (kāds, kas) nonāk (piem., kādu apstākļu) iedarbībā.
- izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
- aizlaist bojā pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- nopilināt Pieļaut, ka (kas) nopil.
- nokvēpināt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
- piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
- piededzināt Pieļaut, ka gatavošanas procesā (kas) piedeg.
- zaudēt vārtus pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
- lietišķie sporta veidi piem., jāšanas sports, modernā pieccīņa, burāšana.
- tiesībaizsardzības institūcijas piem., policija, advokatūra, prokuratūra, tiesa.
- piestiķēt Piemaksāt (piem., trūkstošo naudas summu).
- piekrāpt Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
- apvest ap stūri piemānīt, piekrāpt.
- piekāst Piemānīt, piekrāpt.
- piemuļķot Piemānīt, piekrāpt.
- izčakarēt Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
- izvazāt aiz deguna piemānīt, piemuļķot, piekrāpt.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
- adaptēt Piemērot, pielāgot.
- īstā brīdī piemērotā, izdevīgā laikā.
- piedienīgs Piemērots, atbilstošs (situācijai, apstākļiem u. tml.); pieklājīgs.
- darbs kaulus nelauž piemērots, paveicams uzdevums, pienākums.
- obelisks Piemineklis – četrskaldņu akmens stabs, kas uz augšu sašaurinās un noslēdzas ar piramidālu smaili.
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
- kapakmens Piemiņas akmens pie kapa.
- vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
- mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
- izmuļķot Piemuļķot, izjokot (piem., izmantojot kāda naivumu).
- lakto Piena dzēriens, kam pievienotas pienskābās baktērijas.
- krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
- laktācija Piena veidošanās un atdalīšanās process piena dziedzeros; periods, kad govs ir slaucama.
- uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (zemes platību), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
- sist krustā pienaglot sodīto pie krusta.
- pietuvoties Pienākt, iestāties (piem., par laiku, laikposmu).
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- cūkpiene Pienene; ārstniecības pienene [Taraxacum officinale].
- lauku piens piens, kas iegūts lauku saimniecībā un nav apstrādāts pienotavā vai piena kombinātā.
- pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- satuvoties Pieņemot (ko), pierodot (pie kā), kļūt mazāk atšķirīgam.
- ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- atjaunot darbā pieņemt atpakaļ (amatā, no kuras atlaists).
- atvainot Pieņemt atvainošanos, piedot.
- taisīt spriedumu pieņemt spriedumu, nospriest.
- spert izlēmīgu soli pieņemt stingru lēmumu.
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
- ņemt pretim pieņemt.
- ņemt pretī pieņemt.
- likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
- kā zaglis naktī piepeši, negaidīti.
- pieliet Piepildīt (ar gaismu, siltumu).
- piestarot Piepildīt (ar ko gaišu, pozitīvu).
- saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu.
- pieaust Piepildīt (ko).
- aizņemt Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību).
- aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu).
- pielādēt Piepildīt (šaujamieroci) ar patronām, skrotīm, šāviņu u. tml.
- piestrāvot Piepildīt ar (piem., gaismas, siltuma) plūsmu, strāvām.
- piebļaut Piepildīt ar bļaušanu (piem., telpu, apkārtni); piekliegt (1).
- piebrēkt Piepildīt ar brēkšanu, brēcošām skaņām (piem., telpu, apkārtni).
- piečalot Piepildīt ar čalām (ko).
- piedūmot Piepildīt ar dūmiem (ko).
- piekūpināt Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
- pūst Piepildīt ar gāzi (piem., kuņģi, zarnas) – par atsevišķiem pārtikas produktiem.
- pieķērkt Piepildīt ar ķērkšanu (ko).
- aizņemt Piepildīt ar savu apjomu (telpu, vietu).
- pieskandēt Piepildīt ar skaņām (ko).
- pieskanēt Piepildīt ar skaņām (ko).
- piesmaržināt Piepildīt ar smaržu.
- apmierināt Piepildīt, izpildīt, realizēt; saskanēt (ar kādām prasībām, normām, vajadzībām).
- piedvašot Piepildīt, piesātināt ar dvašu, elpu (ko).
- piebāzt Piepildīt.
- pierietēt Piepildīties ar pienu (par piena dziedzeriem).
- pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
- uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
- pieriesties Piepildīties, pārklāties (ar asarām) – par acīm.
- pierietēt Piepildīties, pārklāties (ar asarām) – par acīm.
- piesērēt Piepildīties, pārklāties no iekšpuses ar nogulsnējumiem, netīrumiem.
- pielīt Piepildīties, tikt piepildītam (ar gaismu, skaņām u. tml.).
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam (piemēram, par tilpni).
- pieblāzmot Piepildīties, tikt piepildītam ar gaismu, gaismas atspīdumu.
- pieiet Piepildīties, tikt piepildītam.
- piepūst vaigus piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
- piepūsties Piepildoties ar gaisu, tiekot piepūstam, palielināties apjomā.
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- piepūsties Piepildoties ar gāzi, gaisu, izplesties, palielināties apjomā.
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
- saplakt Pieplakt (pie kā); sagumt.
- saasiņot Pieplūst, arī piesūkties ar asinīm.
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
- saasiņojums Pieplūšana, arī piesūkšanās ar asinīm.
- pasūtīt Pieprasīt, lūgt izgatavot, piegādāt, arī rezervēt (ko).
- uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
- pretpierādījums Pierādījums, ar ko atspēko kādu citu pierādījumu.
- uzsēdināt uz adatas pieradināt (kādu) pie injicējamām narkotiskajām vielām.
- piejaucēt Pieradināt (piem., augus) pie citiem apstākļiem.
- parādīt Pierādīt, apliecināt darbībā (ko, piem., spējas).
- pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
- atspēkot Pierādīt, ka (piem., apgalvojums) nav pareizs, neatbilst īstenībai.
- reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
- satuvināties Pierast (pie kā), pieņemt (ko); kļūt mazāk atšķirīgam.
- sarast Pierast (pie kā).
- sarast Pierast (vienam pie otra, citam pie cita).
- apburzīties Pierast, iejusties (kādā vidē), piemēroties (apstākļiem).
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- piešauties Pierast, pielāgoties (pie kā).
- piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
- piereģistrēties Piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam.
- uzacs Pieres daļa pie šās joslas.
- atslābt Pierimt, piestāt; kļūt vājākam.
- sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- aprast Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem).
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru kādu laiku, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
- paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai.
- iekrist acīs piesaistīt skatienu, uzmanību.
- pieķēdēt Piesaistīt, piestiprināt ar ķēdi, metāla stiepli u. tml.
- piesūkties Piesaistīties pie ķermeņa (piem., par dažiem kukaiņiem).
- uzgāzēt Piesātināt ar gāzi (piemēram, dzērienu).
- dzintarskābe Piesātināta organiska skābe, ko nelielā daudzumā satur, piem., dzintars, negatavi augļi.
- pieķērkt nelaimi piesaukt nelaimi.
- apzagt valsts kasi piesavināties valsts budžeta līdzekļus.
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita (parasti pirms alkoholiska dzēriena dzeršanas).
- saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita; viegli piesist savu glāzi, kausu u. tml. pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.
- kalt zirgu piesist zirga nagiem pakavus.
- pienaglot Piesist, piestiprināt ar naglām.
- piešķindināt Piesitot (vienu priekšmetu pie otra), šķindināt.
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
- (pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
- pieauļot Pieskriet, piesteigties (pie kā, kam klāt).
- pievilkt Pieskrūvēt, piegriezt ciešāk.
- piemīzt Pieslapināt ar urīnu.
- pieslēgties Pieslēgt sevi (pie kā, kam klāt).
- pievienot Pieslēgt, piesaistīt, piestiprināt.
- sabiedroties Pieslieties, pievienoties (kādam, piem., politiskam, spēkam).
- atdot Piespēlēt; pieļaut, ka iegūst.
- deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
- piedzīt Piespiedu kārtā panākt, ka tiek iekasēts.
- izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
- drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- izraut no sirds piespiest aizmirst kādu.
- atspiest Piespiest atkāpties.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
- aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
- atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt slēpto.
- piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
- izspiest smaidu piespiest sevi pasmaidīt.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
- atdarīt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
- atvērt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
- pieplacināt Piespiest, piekļaut (pie kā, kam klāt).
- kalpība Piespiesta kalpošana, atkarība, pakļautība, pienākums strādāt kā labā.
- pieplakt Piespiesties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt).
- spiedpoga Piespiežamā poga.
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- lipināt Piespiežot (ko lipīgu vai pie kā lipīga) saistīt (pie kā).
- pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
- piespraude Piespraužama rotaslieta, piespraužams tērpa rotājums.
- piespraust Piestiprināt (pie kā, kam klāt, piem., ar spraudītēm).
- pielikt Piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piestiprināties Piestiprināt sevi; tikt piestiprinātam.
- pierīkot Piestiprināt, pievienot (kādu ierīci, mehānismu).
- piehalturēt Piestrādāt (lai gūtu papildu peļņu).
- sapiķot Piesūcināt ar piķi, parasti pilnīgi; nopiķot, parasti pilnīgi.
- iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
- personificēt Piešķirt (piem., priekšmetam, parādībai, dzīvniekam, augam) cilvēka īpašības.
- apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
- akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
- paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
- palaist vaļīgāk grožus piešķirt lielāku brīvību.
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
- autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
- naturalizēt Piešķirt pilsonību; uzņemt (ārzemnieku) pavalstniecībā.
- likt vārdu piešķirt vārdu, nosaukt kādā vārdā.
- piesviest Piešķirt, iedot (ko) papildus.
- piestiķēt Piešūt klāt (piem., trūkstošo auduma gabalu).
- lūgt vārdu pieteikties runāt (piem., sanāksmē).
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (piem., par biedru, dalībnieku).
- reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
- sabarot Pietiekami daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- saēsties Pietiekami daudz ēdot, pilnīgi paēst.
- normāls Pietiekami labs; pieņemams.
- atraut sev miegu pietiekami negulēt, lai atlicinātu (kam) laiku.
- izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
- piesaitēt Pietīt, piestiprināt ar saiti.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- interpunkcija Pieturzīmju kopums (kādā valodā); šo pieturzīmju lietošana.
- pieglaust ausis pietuvināt ausis galvai (parasti par suni).
- pieplakt Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
- rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
- padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
- saistīt skatienu pievērst sev kāda skatienu.
- vērst acis (uz kādu, uz ko) pievērst uzmanību (kādam, kam); interesēties (par kādu, ko).
- skriet (kādam) pakaļ pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- piesist kanti pievērst uzmanību, izrādīt simpātijas pretējā dzimuma personai.
- piegriezt uzmanību pievērst uzmanību.
- piegriezt vērību pievērst vērību.
- sadalīt Pievērst, veltīt (piem., uzmanību, spēkus) vairākiem objektiem, darbībām, pasākumiem u. tml.
- atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā).
- ķerties pie lietas pievērsties būtiskajam, galvenajam (kādā darbā, pasākumā).
- sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas asa garša.
- savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
- piparot Pievienot (ēdienam) piparus.
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piem., mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- pieslēgt Pievienot (ko pie kādas iekārtas, ierīces).
- piešpricēt Pievienot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piem., vārdam vai teikumam).
- uzkrāt peļņu pievienot peļņas daļu esošajam uzņēmuma kapitālam (piem., uzņēmuma paplašināšanai).
- kārt klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko neatbilstošu, nebūtisku, lieku.
- piekabināt Pievienot, pielikt (parasti lieki, nevajadzīgi).
- piepulcināt Pievienot, piepulcēt (kādam kopumam).
- pāriet Pievienoties (kam citam); pieņemt (citu ticību, uzvārdu).
- pieslēgties Pievienoties (kopīgi veicamai darbībai); iesaistīties, piedalīties (kādā norisē, procesā u. tml.).
- pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
- pienākt Pievienoties, papildinot (kā) daudzumu, apjomu.
- piebalsot Pievienoties, piekrist (piem., kāda teiktajam).
- atraktīvs Pievilcīgs; tāds, kas piesaista.
- saņemt savā varā pievilkt, piesaistīt.
- magnetizēt Pievilkt, piesaistīt.
- pieraut Pievilkt, pievirzīt klāt (ķermeņa daļu).
- pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekļaut Pievirzīt, pielikt un cieši piespiest.
- piekļaut Pievirzīt, pievilkt un cieši piespiest.
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu, ka skaras (kam) klāt.
- pieiet Pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par ceļu, upi u. tml.
- ierauties Pievirzīties pie ķermeņa (par ķermeņa daļu).
- ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
- trīs pirkstu kombinācija piga.
- trīspirkstu kombinācija piga.
- cinka baltums pigments, ko lieto baltas krāsas iegūšanai.
- svina baltais pigments, no kura iegūst baltas krāsas.
- kunkulis Pika (piem., no kā sakaltuša).
- soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. c. piedevām.
- tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
- turēt solījumu pildīt solījumu (zvērestu).
- turēt zvērestu pildīt solījumu (zvērestu).
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piem., vingrošanai).
- rietēt Pildīties tesmenī (par pienu).
- appilināt Pilinot pārklāt ar šķidruma lāsēm, pilieniem.
- piepilināt Pilinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
- parādīt sevi pilnībā atklāt (piem., savas rakstura īpašības, spējas).
- pārdot (savu) dvēseli velnam pilnībā atteikties no morāles principiem (parasti savtīgu interešu dēļ).
- pilnā mērā pilnībā, pilnīgi.
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
- identitāte Pilnīga atbilstība, vienādība; pilnīga līdzība.
- zem sievas tupeles pilnīgā sievas pakļautībā.
- līdz pēdējam sīkumam pilnīgi (piem., zināt, atcerēties).
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piem., kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
- cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
- bez kumosa (maizes, pārtikas) pilnīgi bez (maizes, pārtikas).
- kā bankā pilnīgi droši.
- balta diena pilnīgi iestājusies diena.
- izdeldēt no zemes virsas pilnīgi iznīcināt.
- pārvērst pelnos pilnīgi iznīcināt.
- samalt (arī samīt, satriekt u. tml.) pīšļos pilnīgi iznīcināt.
- samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos pilnīgi iznīcināt.
- satriekt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos pilnīgi iznīcināt.
- triekt pīšļos pilnīgi iznīcināt.
- satriekt (arī samalt, satriekt u. tml.) drupās pilnīgi iznīcināt.
- triekt drupās pilnīgi iznīcināt.
- lasīt kā (atvērtā) grāmatā pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- redzēt kādam cauri pilnīgi izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- izslieties visā augumā pilnīgi izslieties.
- kā no mātes miesām pilnīgi kails.
- pašsvars Pilnīgi komplektēta un ekspluatācijas šķidrumiem uzpildīta transportlīdzekļa svars (bez kravas).
- galīgi garām pilnīgi nepareizi, aplam.
- ārpus (katras) saprašanas pilnīgi nesaprotami; galīgi nesaprātīgi.
- visā kailumā pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.
- aprakt sevi darbā pilnīgi nodoties darbam, atstājot novārtā visu pārējo.
- iegrimt darbā pilnīgi nodoties darbam.
- nogrimt domās pilnīgi nodoties pārdomām.
- iegrimt domās pilnīgi nodoties pārdomām.
- neatstāt (ne) akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
- nolīdzināt (līdz) ar zemi pilnīgi nopostīt.
- tīt kādu ap pirkstu pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- ar pilnām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar pilnīgām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar visām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
- izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piem., kāda tieksmi, īpašību).
- izlīst no savas ādas pilnīgi pārvērsties, pilnīgi mainīt savu raksturu, dabu.
- sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
- tiku tikām Pilnīgi pietiekami, papilnam.
- tiku Pilnīgi pietiekami, papilnam.
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
- punkts punktā pilnīgi precīzi.
- par simt astoņdesmit grādiem pilnīgi pretēji iepriekšējam.
- ietvert skatienā pilnīgi redzēt (ko).
- pārņemt prātu pilnīgi saistīt, ietekmēt cilvēka psihisko norisi.
- trāpīt desmitniekā pilnīgi sasniegt vajadzīgo rezultātu.
- (taisns) kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns.
- ticēt uz vārda pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- kā (ar slotu) izslaucīts pilnīgi tukšs.
- saberzt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- samalt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, tilpni, trauku ar šķidrumu, masu, arī gāzi).
- arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
- līdz kājai vaļā pilnīgi vaļā (parasti par durvīm).
- (visi) bez izņēmuma pilnīgi visi.
- no galvas (ko) (mācīties, zināt) pilnīgi visu atceroties, paturot atmiņā.
- līdz pēdējam kumosam pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
- pilnā apmērā pilnīgi, bez atlaides.
- pilnos apmēros pilnīgi, bez atlaides.
- ieaugt ar (visām) saknēm pilnīgi, būtiski iekļauties.
- pašā pamatā pilnīgi, pašā būtībā (citāds, atšķirīgs u. tml.).
- pašos pamatos pilnīgi, pašā būtībā (citāds, atšķirīgs u. tml.).
- līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
- izraut ar (visām) saknēm pilnīgi, pavisam iznīcināt.
- caur un cauri pilnīgi, pavisam.
- samirkt līdz ādai pilnīgi, viscaur samirkt (izmirkt).
- kapa klusums pilnīgs klusums.
- mēms klusums pilnīgs klusums.
- kungs un ķeizars pilnīgs noteicējs.
- kungs un pavēlnieks pilnīgs noteicējs.
- bagātīgs Pilnīgs, pārpilns.
- džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
- kurss Pilns cikls (piem., ārstnieciskai procedūrai).
- piruete Pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi (piem., baletā).
- mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- akreditācija Pilnvarojums veikt vēstnieka vai sūtņa pienākumus.
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (piem., kādā pasākumā).
- piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
- pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
- autorizācija Pilnvaru piešķiršana; pilnvarošana.
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- pilnveidoties Pilnveidot sevi, tikt pilnveidotam.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
- nopilēt Pilot (kam), tikt saslapinātam, notraipītam (ar ko).
- kosmosa kuģis pilotējams kosmiskais lidaparāts.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- uz akmeņiem pilsētā.
- geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
- birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
- sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
- lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
- iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- urbanizācija Pilsētas, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- buržuā Pilsētnieks; sabiedrības vidējiem, mantīgiem slāņiem piederoša persona.
- reintegrācija Pilsonības atjaunošana personai, kura to zaudējusi (piem., apprecoties ar ārzemnieku).
- pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
- naturalizācija Pilsoņa tiesību piešķiršana ārvalstniekiem; personas uzņemšana pilsonībā vai pavalstniecībā.
- karaklausība Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
- izpīt Pinot izgatavot; ar pinumiem izrotāt.
- piepīt Pinot piestiprināt, piesaistīt klāt.
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
- appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
- jaunie ļeņinieši pionieru organizācijas biedri (padomju laikā).
- čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
- speķa pīrāgs pīrāgs ar speķa pildījumu.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
- uzpirkstenis Pirkstam uzmaucams priekšmets (piemēram, roku un kāju pirkstu aizsargāšanai).
- vidējais pirksts pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) – plāksne, pie kuras piespiež stīgas.
- no rokas pirkt pirkt neoficiāli, no privātpersonas.
- pirkties Pirkt sev; iepirkties (parasti lielākā daudzumā).
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- ausma Pirmā gaisma, blāzma pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- ugunskristības Pirmā piedalīšanās kaujā.
- debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, kinofilmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piem., sporta sacensībās).
- pirmizdevums Pirmais (iespieddarba) izdevums.
- pirmiespiedums Pirmais (kā) tipogrāfiskais iespiedums.
- sākums Pirmais (piem., kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- bakalaurs Pirmais akadēmiskais grāds; persona, kam piešķirts šis grāds.
- pirmgājiens Pirmais gājiens pa kādu maršrutu (piem., alpīnismā).
- medus mēnesis pirmais laulības mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, nepieciešamāko prasmju, iemaņu veidošana.
- pirmās ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
- ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
- inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
- draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
- pirmais autobuss (arī trolejbuss u. tml.) pirmās līnijas autobuss, trolejbuss u. tml.
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- piena zobi pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
- elementārskola Pirmmācības skola pilsētā; pamatskola.
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
- pieteikt sevi pirmo reizi atklāt sabiedrībai savu personību, apliecināt savas spējas, talantu.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties; pirmo reizi piedalīties.
- pirmo reiz pirmo reizi.
- oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
- panēt Pirms cepšanas apviļāt (piem., rīvmaizē vai miltos un olā).
- pirms Kristus pirms mūsu ēras.
- visupirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; vispirms.
- vispirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; visupirms.
- pirms saules pirms saules lēkta.
- priekš saules pirms saules lēkta.
- sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piem., parādībai, tautai, dzimtai).
- pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- agonija Pirmsnāves stāvoklis; dzīvības beidzamās izpausmes pirms nāves.
- silīte Pirmsskolas izglītības iestādes jaunākā vecuma bērnu grupiņa.
- romiešu pirts pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
- pēriens Pirts rituāls – vairākkārtēja sišana ar pirtsslotu; pēršanās.
- somu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss; sauna.
- krievu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- infrasarkano staru pirts pirts, kurā siltums radīts ar infrasarkanajiem stariem.
pi citās vārdnīcās: