aizgrūt
aizgrūt 3. pers. -grūst, pag. -gruva darbības vārds; intransitīvs
aizgruvums lietvārds; vīriešu dzimte
Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
PiemēriTranšeja nedēļas laikā aizgruva.
- Tranšeja nedēļas laikā aizgruva.
- Aizgruvusi ala.
- Vecā aka bija pa pusei aizgruvusi.
- Ierakumi bija daļēji aizgruvuši ar smiltīm.