aizputināt
aizputināt 3. pers. -ina, pag. -ināja transitīvs, darbības vārds
aizputinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Putinot pārklāt (ar sniegu, kupenām).
PiemēriVējš aizputina ar sniegu ceļu.
1.1.Pārklāt, aizpildīt (ar smiltīm, putekļiem u. tml.).
PiemēriAizputināt acis ar putekļiem.