aizputināt
aizputināt 3. pers. -ina, pag. -ināja darbības vārds; transitīvs
aizputinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Putinot pārklāt (ar sniegu, kupenām).
PiemēriVējš aizputina ar sniegu ceļu.
1.1.Pārklāt, aizpildīt (ar smiltīm, putekļiem u. tml.).
PiemēriAizputināt acis ar putekļiem.