aprasot
aprasot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Pārklāties ar rasu, ūdens pilieniem.
PiemēriNo rīta zāle bija aprasojusi.
- No rīta zāle bija aprasojusi.
- Aprasojis logs.
1.1.Pārklāties ar sviedru lāsēm; nosvīst.
PiemēriNoslaucīt aprasojušo pieri.
- Noslaucīt aprasojušo pieri.
- Seja apraso ar sīkām sviedru lāsītēm.