puspilns
puspilns -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
puspilna -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
Līdz pusei pilns.
PiemēriPuspilna skatītāju zāle.
- Puspilna skatītāju zāle.
- Atkritumu spainis bija puspilns.
- Jācenšas ieraudzīt, ka glāze ir nevis pustukša, bet puspilna.