Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
puspliks
puspliks -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pusplika īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Puskails (par cilvēkiem).
PiemēriPuspliks vīrietis.
1.1.Tāds, kas ir apģērbies pārāk plāni, neatbilstoši laika apstākļiem.
PiemēriIzskrēju no mājas pusplika, briesmīgi nosalu!
1.2.Tāds, kas ir ģērbies trūcīgi, noplukušās drēbēs.
PiemēriVecāku pamesti, bērni staigāja puspliki un pusbadā.
2.Ar vāju, nepilnīgu apmatojumu, apspalvojumu.
PiemēriPuspliks, ar spalvu neapaudzis žagatu mazulis.